Lai 2023. gadā atkal nebūtu jāatkāpjas no Jaungada apņemšanās, zinātnieki dalās pārbaudītās receptēs, kā uzlabot savu ikdienu un turēties pie pašam sev dotajiem solījumiem.
Vērojot pa debesu jumu rāmi slīdošos mākoņus, pārņem sajūta, ka tie ir viegli un gaisīgi. Tie nekrīt zemē, un vējš balto masu staipa un ieveido kā cukurvati. Taču novērojumi ir mānīgi – zinātnieki apgalvo, ka vidusmēra mākonis sver aptuveni tikpat, cik 100 ziloņi kopā.
Briļļu valkātājiem aukstas ziemas dienas allaž sagādājušas problēmas. Stikli aizsvīst, gan izejot uz ielas, gan ienākot siltā telpā. Taču drīzumā šī problēma varētu palikt pagātnē, jo zinātnieki izstrādājuši uz zelta bāzes veidotu caurspīdīgu pārklājumu, kas pārvērš saules gaismu siltumā un novērš kondensāta veidošanos.
Kopā mēs varam izdarīt vairāk, uzsver biedrības Tavi draugi mārketinga vadītāja Beāte Bēvalde. Viņas pārstāvētā biedrība citiem palīdzēt aicina ne tikai ar dažādiem ziedojumiem, bet arī iesaistoties labdarībā kā brīvprātīgajiem.
Kāpēc dāvanas un apdāvināšanās rituāls Ziemassvētkos kļuvis par tradīciju? Arī zinātnieki pievērsušies tā izpētei, tostarp mēģinot atbildēt uz jautājumu, kādas dāvanas tad vislabāk dāvināt.
Tā dēvētais Napoleona sindroms patiešām pastāv. Polijas zinātnieki noskaidrojuši, ka augumā īsi cilvēki fiziskos trūkumus kompensē ar negantāku uzvedību, lai tādējādi izskatītos ietekmīgāki.
Pirmatklājēja gods ambicioziem cilvēkiem allaž bijis svarīgs. Ne velti veselas valstis ilgstoši strīdējušās par to, kurā zemē pirmoreiz izcepta maize, sakults jogurts vai pagatavoti makaroni.
Pirms 105 gadiem Krievijā varu sagrābušie boļševiki izveidoja savu politisko policiju – Viskrievijas Ārkārtas komisiju, kas saīsināti tika dēvēta pa ČK jeb čeku. Nākamajos gados šī bailes iedzenošā organizācija ne reizi vien mainīja nosaukumu, un Padomju Savienības eksistences beidzamajās desmitgadēs to sauca par Valsts drošības komiteju – VDK jeb KGB.
Pirms 380 gadiem nīderlandiešu jūrasbraucējs Ābels Tasmans kļuva par pirmo eiropieti,
kurš aizkuģojis līdz Jaunzēlandei. Tiesa, jaunatklātās zemes krastā viņa komanda tā arī
neizkāpa, jo nācās iesaistīties asiņainā cīņā ar iezemiešiem maoriem.
Noslēdzot rakstu sēriju par dažādām mūsdienu armijas daļām, kuru spēku un vājās vietas spilgti parādījis Krievijas sāktais karš Ukrainā, šoreiz par peldošo bruņojumu – floti.
Pirmais rakstu krājums sērijā Valoda un vara cita starpā uzdod jautājumu, kas totalitāro režīmu jūgā cietis vairāk – latviešu valoda vai tās lietotāji.
Kas ir patriotisms, ko ar to sabiedrībā saprot, un vai tas būtu jānodala no nacionālisma? Kā par to būtu jāstāsta žurnālistiem, un vai mediji Latvijā vairo patriotiskas jūtas pret valsti? Savās pārdomās dalās Latvijas Universitātes profesors Ivars Austers.