Tēma / Diena / Tēma / Diena

Protestē klusējot © DIENA

Vēlētāju līdzdalība krītas katrās Saeimas vēlēšanās. Nav jēgas balsot, tāpat nekas nemainās – tie ir tradicionālie argumenti vai drīzāk attaisnojumi, kādēļ pilsoņi neaiziet līdz urnai. Bet ko īsti nozīmē jēga balsot? Vai tie ir patiesie iemesli, kādēļ aktivitāte krīt? Un kam galu galā tas ir izdevīgi? SestDiena sāk rakstu sēriju pirms 1. oktobrī gaidāmajām 14. Saeimas vēlēšanām, lai iepazīstinātu ne tikai ar politisko partiju šās reizes piedāvājumu, bet arī noskaidrotu politiskā procesa problēmas un aktuālos jautājumus Latvijā.

Ieva skaistumam, žūžainis – pret klepu © DIENA

Senču gudrība vēsta, ka vasaras sākums līdz saulgriežiem ir labākais brīdis, lai ievāktu dažādus augus tējām, jo šajā laikā tie esot īpaši bagāti ar aktīvajām vielām. RSU docētāja Inga Sīle etnobotānikas pētījumā noskaidrojusi, cik pamatoti no mūsdienu medicīnas viedokļa ir latviešu tautas ticējumos minētie apgalvojumi par ārstniecības augiem.

Ticējumu "mistikas" plīvuru atverot © DIENA

Sēdēt uz zemes drīkst tikai pēc pērkona, Septiņu gulētāju dienā var prognozēt turpmākos laikapstākļus, lietaina Katrīnas diena nozīmē salu Andrejos... Cik gan daudz šajos apgalvojumos ir taisnības? Kā tos izskaidrot, un ko mūsdienu zinātne saka par senču novērojumiem?

Tas notika Līgo vakarā © DIENA

Latviešiem Līgo vakars tradicionāli ir laiks, kad ikdienas rūpes jāliek pie malas un jānododas svinēšanai. Taču citur pasaulē dažādos laika posmos 23. jūnijā notikušas itin nozīmīgas un interesantas lietas.

Analītika kā kustīgs mērķis © DIENA

SestDiena sāk rakstu sēriju Atskaites punkts, kurā rosināsim diskusiju par mediju spēju nekļūdīgi analizēt notikumus, lai tos kvalitatīvi un savlaicīgi pasniegtu sabiedrībai. Pirmajā rakstā kopējo situāciju mediju vidē un to ietekmējošos faktorus ieskicē sabiedrisko mediju ombuds, Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes docētāja un vadošā pētniece Anda Rožukalne.

Atdzīvināt laukus © DIENA

Lauku miers daudzus arvien ātrāk skrienošajā pasaulē vilinājis arī iepriekš. Tomēr alkas pēc sava zemes stūrīša pastiprinājušās kovidlaikā, kas mūs ieslēdza četrās sienās. Vai romantiķiem bez naudas vispār laukos ir ko darīt? Ar ko jārēķinās, iegādājoties māju dziļi mežā vai lauka vidū? Varbūt tikai jāļaujas un viss notiks? Katram atbildes uz šiem jautājumiem būs citādas .

Pagrieziena punktā © DIENA

Latvijas futbola virslīgas valdes priekšsēdētājs Maksims Krivuņecs par NASA līmeni futbolā, stereotipiem un to, kur futbolā Latvijā pieļautas lielākās kļūdas.

No teātra elles virtuvē © DIENA

Mariupoles teātra aktrise Anna Nīmaijere un skaņu režisors Mihails Ivanovs par dzīvi karadarbības zonā.

Sēlijas gaišā mala © DIENA

Baznīcu nakts un diena, kas šogad risināsies 28. maijā, piedāvā visus virzienus, bet bērnības nostalģija izlūkbraucienā aizved uz leišmales pusi – tur sakrālās pieturvietas pārsteidz ar māksliniecisku dažādību, intensīvu līdzpārdzīvojumu un atšķirīgiem likteņiem. Šie dievnami ir gan bijuši atvērti bez pārtraukuma, gan piesmieti un atdzimuši, gan vēl gaida savu Dieva doto iespēju. Uzrunā visi – Ērberģe atklāj kādu īpašu noslēpumu, Birži pārsteidz ar jaunības spēku un varēšanu.

Sprādzienbīstamie pieminekļi © DIENA

Austrumeiropas valstu attieksme pret pieminekļiem II pasaules kara laika posma padomju karavīriem līdz šim lielā mērā bijusi atkarīga no tā, ko šie pieminekļi simbolizē sabiedrības acīs, kā arī no dažādām vēsturiskajām niansēm. Kāda ir attieksme pret redzamākajiem šāda veida monumentiem dažādās mūsu reģiona valstīs?

Acis atsprāgušas vaļā © DIENA

Pārdaugavas pieminekļa nojaukšana vispirms ir kolaboranta nojaukšana sevī.

Skatīties no putna perspektīvas © DIENA

Ideja par grāmatu "Vara un ticība. Ceļojums uz skaistākajām baznīcām un klosteriem Eiropas austrumos no Jeruzalemes līdz Ziemeļnorvēģijai" Rihardam Bērugam ienākusi prātā tieši Rīgā. Pirms trim gadiem, piedaloties vecticībnieku dievkalpojumā Rīgas Grebenščikova dievnamā, viņš saprata: es dodos ceļā! Viņa dzīve starp Latviju, Norvēģiju un Svanetiju Gruzijā tam nebija šķērslis, neapturēja ne kovids, ne ceļojumu maršruts caur "karstajiem" punktiem. Grāmatā iekļautas 80 svētvietas, bet stāsts nav par vēsturi – tā ir šodiena, dzīvi cilvēki, individuāli likteņi un globālas tendences, kam īpašu aktualitāti piedod arī Ukrainā notiekošais karš.

FOTO: Tauru pēcteču miera osta © DIENA

Ķemeru Nacionālā parka Dunduru-Melnraga pļavās Slampes upītes ielokā jau krietni pirms astronomiskā pavasara iestāšanās bija jaušama dabas atmodas elpa. Ainava gluži kā Purvīša gleznās, tikai bez sniega baltuma, vien ar ledus vižņiem šur un tur. Arī pļavu iemītniekiem – taurgovīm – pavasaris jau sācies, un teliņi atskrējuši agrāk nekā citugad. Savvaļas zirgi, kas ganās turpat, ar pēcnācējiem nesteidzas, taču arī tie jau drīz būs klāt.

Karalis ir miris. Lai dzīvo karalis! © DIENA

Vērojot notikumus Ukrainā, ne vienam vien būs radies jautājums, vai tanki šajās kaujās nav pārvērtēti. Vai tiešām modernie prettanku ieroči un droni ir stiprāki?

Lielos notikumos, kāds pavisam noteikti ir Krievijas izraisītais karš Ukrainā, arī mazie apliecinājumi ir svarīgi – pat izvēloties elementāras ikdienas preces veikalos. Kā pašreizējie ģeopolitiskie notikumi mainījuši zīmolus un simbolus, ko esam gatavi mainīt un no kādiem jau pierastiem nosaukumiem atteikties?

Karš Ukrainā licis nosarkt un pieklust ne vienam vien "militārajam ekspertam", kurš bija prognozējis, ka Ukrainas armija Krievijas varenajai kara mašīnai spēs pretoties tikai pāris dienu. Bet kā tad veidojušies šie bruņotie spēki?

Lai arī vairākums cilvēku sliecas uzskatīt, ka tīri labi atpazīst nepatiesu informāciju un centienus manipulēt ar viņiem, pētījumi rāda pretējo – to spēj labi ja katrs piektais.

Neviens īsti nezina, kas bija prātā Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, sākot karu pret Ukrainu, taču nu viņš panācis arī to, ka līdz šim Krievijas pareizticīgo baznīcai lojālie Ukrainas iedzīvotāji nolād Maskavu un patriarhu Kirilu, kurš atbalsta iebrukumu.

Kad gribas pateikt kādu treknāku vārdu, bet tā taču nav pieņemts, uzvelc zeķes vai T kreklu ar pavisam nevainīgu dzelteno vannas pīlīti, kas lepni saka vienu no zināmākajiem lamuvārdiem pasaulē... Citiem vārdiem sakot, šis būs stāsts par to, kad vairs nav ko zaudēt, jeb diviem radošiem ukraiņu uzņēmējiem, kuru dzīvi jau otro reizi krasi mainījusi Krievijas agresija.

Katra ukraiņu bēgļa stāsts ir ļoti personisks, taču ir arī daudz kopīgā: sašutums par Krievijas izraisīto karu, sāpes par bojāgājušajiem, izpostītajām pilsētām un ciemiem, bažas par Ukrainā palikušajiem tuviniekiem un draugiem, patiesa savas valsts mīlestība, lepnums par prezidentu Volodimiru Zelenski un cerība uz mieru un iespēju atgriezties mājās – pat tad, ja no tām būs palikušas tikai drupas.

Šodien

Tēma