Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā 0 °C
Daļēji saulains
Trešdiena, 8. janvāris
Ivanda, Gatis

Dienas komentārs

Par NATO diskutēs ilgi un pamatīgi

Krievijas pagājušā gada decembrī izvirzītais būtībā ultimāts rietumvalstīm par starptautiskās drošības sistēmas pārskatīšanu Maskavai vēlamajā virzienā, kā arī jo īpaši nu jau vairāk par divām nedēļām ilgstošais iebrukums Ukrainā ir novedis pie tā, ka abās militāri neitrālajās Ziemeļvalstīs – Zviedrijā un Somijā – mainās iedzīvotāju attieksme pret šo valstu dalību Ziemeļatlantijas aliansē.

Pārbarotie liekuļi

Diemžēl nekādu pārsteigumu neradīja Saeimas vairākuma vakardienas lēmums noraidīt opozīcijas deputātu priekšlikumu samazināt akcīzes nodokli degvielai, lai tādējādi amortizētu straujo degvielas cenu pieaugumu.

Bez panikas un bez ilūzijām

Divas nedēļas pagājušas kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, un to laikā mūsu sabiedrībā vienlaikus izskanējuši gan aicinājumi nevairot paniku, gan pieprasījumi sniegt precīzas prognozes dažādiem – arī draudīgiem – nākotnes scenārijiem.

Vispirms vara, pēc tam Taivāna?

Krievijas iebrukums Ukrainā liek pievērst pastiprinātu uzmanību arī Ķīnas un Taivānas attiecību jautājumam. Abos gadījumos pastāv zināmas, lai arī ne pilnīgas līdzības, tostarp Ķīnas augstākās amatpersonas neskopojas ar paziņojumiem, ka Taivānai nāksies "atgriezties dzimtenes apskāvienos".

No bumbām glābiņa nebūtu

Krievijas iebrukums Ukrainā un nežēlīgā pilsētu iznīcināšana, māju, skolu, slimnīcu apšaude ar raķetēm, civiliedzīvotāju upurus izmantojot kā terora instrumentu, daudziem ir atklājusi jaunu skatu uz pasauli. Kaimiņos ir agresīvs un neprognozējams režīms, kas var ķerties pie brutālākajām kara darbības metodēm.

Būt vienotiem, nevis naiviem

Pēdējā laikā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (Jaunā Vienotība) visai uzsvērti aicinājis sabiedrību būt saliedētai. Pēc būtības šādu aicinājumu var vērtēt atzinīgi – Latvijas iedzīvotājiem, kuri jau divus gadus spiesti pielāgoties Covid-19 pandēmijai, šoziem sadzīvot ar inflāciju un kuriem kopš 24. februāra satraukumu rada Krievijas iebrukums Ukrainā, strīdi par nacionālo tematiku nekādā ziņā nav vajadzīgi. Turklāt skaidrs, ka, tuvojoties rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, nacionālus saukļus var izmantot dažādu virzienu politiskie radikāļi.

Sabiedrība nav izturējusi stresa testu

Nacionālās apvienības (NA) un Attīstībai/Par (A/P) kā divu starp tā sauktajām latviskajām partijām pretēji radikālāko spēku pozicionēšanās tēmā par Krievijas sākto karu Ukrainā ir tikai mēģinājumi apsedlot Krievijas agresijas izraisītās emocijas, tās konvertējot visvieglāk iegūstamajās vēlētāju balsīs. Tas atbilst viņu elektorāta nišai, bet nesatur nekādu piedāvājumu, ko darīt ar sabiedrības problemātisko daļu, kas ir mūsu valsts patiesās galvassāpes.

"Profesionāļa" jaunie izaicinājumi

Krievijas agresija Ukrainā teju pilnībā aizēnojusi Covid-19 pandēmijas krīzi, un, šķiet, tikpat kā nepamanīts Latvijā palicis Valsts kontroles (VK) starpziņojums par revīziju Vai Veselības ministrijas (VM) īstenotā vakcinācija pret Covid-19 bija pietiekami mērķtiecīga?.

Liekulība nav vajadzīga

Vienā no savām izcilajām runām pirms dažām dienām no ielenktās Kijivas Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pauda: "Kurš ir gatavs cīnīties mums līdzās? Es nevienu neredzu... (..) Mēs aizstāvam mūsu valsti vieni paši. Pasaules stiprākie militārie spēki noskatās no attāluma. Vai vakar ieviestās sankcijas iespaidos Krieviju? Mēs dzirdam debesīs virs mums un mūsu zemē, ka ar to nepietiek."

Bez ilūzijām par Baltkrieviju

Karadarbības Ukrainā dēļ bez nepieciešamās ievērības ir atstāta situācija Latvijas kaimiņvalstī Baltkrievijā, lai gan šīs valsts prezidents Aleksandrs Lukašenko ir pats tuvākais Krievijas sabiedrotais pret Ukrainu izvērstajā agresijā, kā arī turpina īstenot pasākumus savas varas nostiprināšanai ilgtermiņā.

Jāapzinās reālie riski

Pirms dažām dienām, kad medijos un sociālajos tīklos parādījās fotogrāfijas un videomateriāli, kas atainoja Krievijas armijas uzbrukumā cietušo Ukrainas pilsētu Harkivu, kāds Latvijas uzņēmums preses relīzē pauda bažas, ka "saistībā ar naudas plūsmas problēmām no Krievijas daudziem Latvijā dzīvojošiem cilvēkiem var rasties finansiālas grūtības".

Uzrunāt, nevis runāt

Pēdējās dienās daudzi ir izcēluši Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska uzrunas paša tautai, Eiropai un visai pasaulei saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. Un, šķiet, tieši no viņa būtu vērts mācīties gan mūsu, gan Eiropas politiķiem, kā precīzi, tieši, emocionāli un cilvēciski saprotami runāt ar visu sabiedrību laikā, kad Krievijas agresijas dēļ cilvēki mēdz nostāties diametrāli pretējās pusēs.

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide