Lulas da Silvas inaugurācija
Gada pašā sākumā Brazīlijā ar
vērienu tika aizvadīta trešo
reizi valsts prezidenta amatā
ievēlētā kreisā politiķa Luisa
Inasiu Lulas da Silvas inaugurācijas ceremonija.
Dienas komentārs
Šogad svarīga būs drošība
Jaunajā, 2023. gadā aktuāla būs ne tikai ekonomikas, bet arī drošības stiprināšana, tāpēc ir svarīgi būt drosmīgiem un saliedētiem, kā arī apzināties savu spēku, – šāds secinājums izriet no Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (Jaunā Vienotība) un Valsts prezidenta Egila Levita gadumijas uzrunām.
Specifisks pasaules karš
Kad Romas pāvests Francisks nesen Spānijas izdevumam ABC
sniegtā intervijā nodēvēja
Krievijas iebrukumu Ukrainā
par trešo pasaules karu, piebilstot, ka neredz "konflikta
izbeigšanu īstermiņa perspektīvā", jo "karā
jau ir iesaistītas vairākas puses un tam
[karam] ir globāls raksturs", viņš neko
nepārspīlēja, drīzāk pat pretēji.
Cerības un bažas
Aizejošais gads, jācer, noslēgs
triju gadu ciklu, kurā Latvija
(un, protams, arī visa pasaule)
gājusi cauri ārkārtīgi lielai
turbulencei gan cilvēciskajā,
gan ekonomikas, gan drošības
kontekstā.
Vai 2023. gads mūs saliedēs?
Pēdējie trīs gadi – kopš 2020. gada marta, kad sākās Covid-19 pandēmija, – ir nesuši vairākus pārbaudījumus mūsu sabiedrības līdzsvarotībai un saliedētībai.
Ģeopolitisko satricinājumu gads
Aizejošais 2022. gads nešaubīgi ieies vēsturē kā ievērojamu ģeopolitisko satricinājumu vai pārmaiņu sākuma gads. Lai arī tādi procesi kā deglobalizācija, rietumu un pirmām kārtām jau ASV hegemonijas noliegšana, starptautisko institūtu iespēju un ietekmes mazināšanās, alternatīvu jeb nerietumu politisko un ekonomisko institūciju izveide u. c. rit jau aptuveni pēdējās desmitgades garumā, Krievijas iebrukums Ukrainā kļuva par to lūzuma punktu, pēc kura šie procesi sāka daudzkārt paātrināties.
Ambīcijas bez risku apzināšanās
Kalendārs mums vecā gada aizvadīšanu nesaudzīgi piedāvā kā tikai divas tradicionālas brīvdienas pirms mesties jaunā gada darbos, tādēļ atļaušos aizejošā gada pēdējās remarkas veltīt priekšā stāvošajam, nevis lēnīgai apcerei par aizejošo.
Ukrainas gads Eiropā
Decembrī Eiropas Parlaments (EP) tradicionāli apkopo svarīgākos aizejošajā gadā pieņemtos lēmumus, un šajā gadā dominē Ukrainas vārds.
Lielvaru dažādie naratīvi
Rietumvalstu plašsaziņas līdzekļu uzmanība vakar bija pievērsta Ukrainas prezidenta Vladimira Zelenska vizītei ASV – pirmajai viņa ārvalstu vizītei pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā –, bet Ķīnas laikrakstu pirmajās lappusēs bija redzami valsts līdera Sji Dzjiņpina un Krievijas eksprezidenta un ekspremjera Dmitrija Medvedeva kopīgie foto. Savukārt Krievijas preses uzmanības centrā atradās valsts prezidenta Vladimira Putina un aizsardzības ministra Sergeja Šoigu uzstāšanās šīs valsts Aizsardzības ministrijas kolēģijā.
Tukšu muldēšanu nepiedos
Vienīgais, par ko var teikt paldies jaunajam reģionālās attīstības ministram Mārim Sprindžukam (AS), kurš otrdien izraisīja dzēlīgu kritiku kārtējo reizi reanimētajai un tūlīt pat arī nobērētajai idejai par bezbērnu nodokļa ieviešanu, ir tas, ka jaunajiem ministriem jau pirmajā valdības sēdē tika nodemonstrēts, ar ko beidzas tukša, nesagatavota, neargumentēta un nepārdomāta muldēšana.
Ziemassvētkos bez ilūzijām
Ziemassvētkus šogad sagaidām
apstākļos, kuros nācies pierast pie
daudz kā tāda, kas prasa izturību.
Esam pieraduši pie ziņām par
Krievijas izraisīto karu Ukrainā, un
tieši Ziemassvētkos kopš kara
sākuma būs pagājuši desmit mēneši.
Runas atšķiras no realitātes
Krievijas prezidenta Vladimira
Putina vizīte Baltkrievijā un
sarunas ar Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko,
visticamāk, liecina par to, ko šie
politiķi cenšas noliegt – par
Baltkrievijas aizvien ciešāku iekļaušanu
Krievijas ekonomiskajā un politiskajā telpā,
oficiāli noformētu kā apvienotā valsts.