Vērtējot situāciju Latvijā ārpus
Rīgas, pamanāms, ka ir pašvaldības, kuru teritorijā notiek
ekonomiskā attīstība, bet ir arī
tādas, kurās attīstība apstājusies vai pat vērojama lejupslīde.
Lieldienu tuvošanās mudina aizdomāties par līderiem mūsu sabiedrībā un fonu, uz kāda iespējamie līderi varētu stiprināt savu autoritāti. Vispirms par fonu.
Melnkalnei šā gada 2. aprīlis
kļuva par vēsturisku dienu,
jo par valsts prezidenta
vēlēšanu otrās kārtas
uzvarētāju kļuva 36 gadus
vecais ekonomists Jakovs
Milatovičs, kura pieredze politikā ir mazāka
par trim gadiem un kurš par kandidēšanu
vēlēšanās izšķīrās tikai mēnesi pirms to
pirmās kārtas.
Tuvāko gadu laikā Latvijā samazināsies darbaspējīgā vecuma iedzīvotāju skaits un aizvien sarežģītāk kļūs finansiāli nodrošināt tās sabiedrības grupas, kuras objektīvu iemeslu dēļ nevar iesaistīties darba tirgū. Šādu vīziju pagājušajā nedēļā, tiekoties ar žurnālistiem, ieskicēja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
No šā gada 28. marta līdz 30. martam galvenokārt ar virtuālo platformu starpniecību notika jau otrais Demokrātiju samits (Summit for Democracy), kura rezultāti izskatās vēl pieticīgāki par 2021. gada novembra vidū notikušā pirmā šāda samita rezultātiem.
Aizvien nerimst kaislības saistībā ar valsts valodas zināšanu pārbaudi tiem Krievijas pilsoņiem, kuri Latvijā ir saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļauju (PUA). Arī šonedēļ izvērtās polemika gan politiķu, gan mediju, gan sociālo tīklu vidē, jo Saeimā tika skatīts Imigrācijas likuma grozījumu projekts, ko rosinājusi Iekšlietu ministrija, argumentējot, ka pašreiz likumā noteiktos pārejas noteikumus dažādu objektīvu iemeslu dēļ nebūs iespējams īstenot.
Nedēļas sākumā Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu paziņoja par viņa nesen izveidotās valdības plānotās (pirmajā lasījumā valsts parlamentā jau apstiprinātās) tiesu sistēmas reformas atlikšanu līdz aprīļa beigām vai, ticamāk, līdz jūlijam. Par iemeslu šādam lēmumam kļuva reformas pretinieku masu protesti un streiks, kas paralizēja Izraēlu
Statistika ir nepielūdzama, un tā vienmēr parāda reālo ainu tādu, kāda tā patiesībā ir. Šoreiz runa ir par statistisko patiesību, par to, ka pērn, salīdzinot ar gadu iepriekš, bija pieaudzis to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri bija pakļauti dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai. Proti, 2022. gadā tādu bija 7,8% – vairāk nekā 2021. gadā, kad tādu bija 5,3% no visiem iedzīvotājiem, sākot no 16 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotā informācija, ko šonedēļ Dienā jau esam aplūkojuši.