Nākamajā nedēļā gaidāmā statistikas datu publicēšana par patēriņa cenu pārmaiņām aprīlī, visticamāk, vēstīs par lielāku inflāciju, nekā piedzīvojām martā.
Maijs ir tas gada mēnesis, kad Latvijā sākas ārvalstu tūristu uzņemšanas sezona. Tūrisma nozare divos Covid-19 pandēmijas gados ir cietusi ļoti smagi, jo vairākas reizes bijusi spiesta darbību vispār apturēt, turklāt arī tajos brīžos, kad epidemioloģisko ierobežojumu bijis mazāk, ar pilnu jaudu strādāt nevarēja. Savukārt šobrīd tūrismam par labu nenāk ģeopolitiskā nestabilitāte, ko izraisījis Krievijas iebrukums Ukrainā.
Trešdien, 4. maijā, mūsu valsts svin Neatkarības atjaunošanas dienu. Te jāatgādina, ka deklarācija Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu tika pieņemta 1990. gada 4. maijā.
Vēsturiskais brīdis ar vārdos
neaprakstāmo varonību, ko ik
dienu mums rāda ukraiņi, ļoti
izceļ muļķības un gļēvuma
piemērus, kuri citādi uz mazāk
spilgta fona paslīdētu garām
vai izpelnītos tikai pavīpsnāšanu. Pēdējās
dienās acīs visasāk iekrita pāris – ar pirmo
izcēlās pašmāju politiķi, kas šoreiz kļūdaini
deva priekšroku enerģiskai muļķībai, nevis
klusai neko nedarīšanai, ar otro – pasaules
pilsonis Leonīds Ragozins, kurš kārtējo reizi
metās uz ambrazūras, lai mācītu politkorektumu valstī, kas viņam devusi patvērumu.
Izcilajam zinātniekam Albertam Einšteinam pieder teiciens: "Divas lietas ir
bezgalīgas – Visums un cilvēku stulbums. Turklāt neesmu pārliecināts par
Visumu." Lai kāds arī nebūtu šī izteikuma precīzais skanējums, Latvijas kontekstā cilvēku stulbumu tajā ļoti piemēroti var
aizstāt ar politiķu nekaunību un populismu.
Pirms 2. maijā gaidāmās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu enerģētikas ministru tikšanās, kuras gaitā paredzēts apspriest papildu sankcijas pret Krievijas enerģētikas sektoru, pirmkārt jau naftas eksportu, par ko apvienotajā Eiropā pastāv atšķirīgi viedokļi, vēršas plašumā arī domstarpības par to, kā reaģēt uz Krievijas prasību "nedraudzīgajām" valstīm norēķināties par gāzes piegādēm rubļos.
Saeimas deputāti no Nacionālās apvienības ir padarījuši tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) darbu, kurš par kādu samilzušu problēmu nelikās zinis jau kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā sākuma.
Noslēgumam tuvojas Eiropas Savienības (ES) institūciju organizētā Konference par Eiropas nākotni, kuras ietvaros norit četras iedzīvotāju paneļdiskusijas. Diena jau rakstīja, ka šīm eiropiešu paneļdiskusijām ir atšķirīgas tēmas: Spēcīgāka ekonomika, sociālais taisnīgums, nodarbinātība, izglītība, kultūra, jaunatne, sports un digitālā pārkārtošanās, Eiropas demokrātija, vērtības, tiesības, tiesiskums un drošība, Klimata pārmaiņas, vide un veselība, kā arī ES pasaulē un migrācija.
Ietekmīgā starptautiskās politikas izdevuma "Foreign Affairs" jaunākajā numurā lasāms interesants mūsdienu liberālisma guru Frensisa Fukujamas raksts, kura saturu vislabāk atspoguļo tā apakšvirsraksts – "Liberālismam vajadzīga nācija".
Kara krīze un ar to saistītais inflācijas pieaugums var radīt jautājumus par to, vai būtu nepieciešams ieviest kādus pasākumus, kas palīdz saglabāt mājsaimniecību un uzņēmumu maksātspēju.
Uzņēmēji ministrus vērtē pēc profesionālā veikuma, nevis pēc politiskās partijas. Šāds secinājums izriet no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) nesen publiskotajiem aptaujas datiem.
Pēdējā laikā Ģenerālprokuratūras vārds ne visai pozitīvā gaismā tiek locīts divu dažādu notikumu kontekstā, taču, manuprāt, abas šīs lietas nedara godu ne Ģenerālprokuratūrai kopumā, ne arī ģenerālprokuroram Jurim Stukānam. Proti, runa ir par vairākus gadus senu notikumu Latgales pusē, kad policija veica kratīšanu sirmgalves īpašumā, kuras laikā nogrieza, sakrāmēja maisos un aizveda visas kundzes piemājas dārzā augušās pārtikas kaņepes, jo nez kādēļ likumsargiem kaņepes acīmredzot šķita "narkotiski aizdomīgas".