Situācijā, kad rietumvalstis, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, ir nodemonstrējušas sen neredzētu saliedētību un gatavību upurēt arī būtiskas savas ekonomiskās intereses, nosakot bezprecedenta sankcijas pret Maskavu, uzreiz vairāku nozīmīgu nerietumu valstu nostāja paver Krievijai iespējas samazināt pret to vērsto sankciju efektivitāti.
Kopš tā brīža, kad 24. februārī Krievija iebruka Ukrainā, Eiropa vairs nav tāda, kāda bija līdz tam. Šāda atziņa izskanēja Eiropas Pilsoņu paneļdiskusijā , kas pagājušajā nedēļā noritēja Dublinā, un to preses konferencē uzsvēra Eiropas Parlamenta (EP) deputāts no Beļģijas Gijs Verhofstadts. Tiek prognozēts, ka Eiropas Savienība (ES) kļūs saliedētāka un ka vairāk uzmanības tiks pievērsts aizsardzībai militārajā aspektā, un paralēli tam asāk iezīmēsies ES norobežošanās no Krievijas.
Putina iebrukums Ukrainā latviešiem ir personisks gan cilvēciski ētisku, gan eksistenciālu iemeslu dēļ. Ukraiņi šobrīd karo par to, lai mēs nebūtu nākamie. Un mēs nedrīkstam atļauties būt relatīvi savā attieksmē ne politiķu, ne pilsoņu līmenī. Mums ir jāizdara mājasdarbs, lai mēs nebūtu nākamie, un finansējuma palielinājums aizsardzībai ir tikai obligātais minimums. Mums jāaug gan kolektīvi, gan katram kā indivīdam.
Nekļūšu oriģināls, paužot, ka pēdējo dienu notikumi – Krievijas iebrukums Ukrainā – ir uz visiem laikiem ne tikai kardināli izmainījuši pasaules ģeopolitisko situāciju, bet arī diezgan skaidri iezīmē, ka arī pasaules ekonomikā procesi un notikumi būtiski mainās jau šobrīd. Diezgan ticami, ka lielākās pasaules daļas valstu, varbūt iekavētā, tomēr šobrīd ļoti vērtīgā rīcība vismaz tuvākajā nākotnē izslēgs Krievijas lielo nozīmi no daudziem pasaules globālajiem ekonomiskajiem procesiem, kamēr vien tās autoritārais līderis Vladimirs Putins un viņam pietuvinātie pārvaldīs Krieviju.
Ceturtdienas agrā rītā Krievijas
prezidents Vladimirs Putins
paziņoja, ka Krievija sāk "speciālo operāciju" ar nolūku
panākt Ukrainas "denacifikāciju
un demilitarizāciju", kā arī
nodrošināt, ka abas separātiskās Ukrainas
austrumu republikas (tā sauktais Donbass)
atgūst kontroli pār visām Ukrainas Doneckas
un Luhanskas apgabala teritorijām. Šāds
lēmums tika arguments ar nacionālās
drošības apsvērumiem, atsevišķi norādot, ka
Krievija neplāno Ukrainas okupēšanu, raisot
asociācijas ar 2008. gada notikumiem Gruzijā.
Asiņaina saule uzlēca pār Ukrainu agrā 24. februāra rītā.
Nezvērs nolēma uzbrukt spoku
stundā, rītam tuvojoties, kad
miegs ir visdziļākais, tumsa
visbiezākā, ļaudis visneaizsargātākie. Un ukraiņi pamanīja kādu būtisku
līdzību.
Dezinformācijas straujā izplatība kļuvusi par nopietnu
problēmu, ko nevar atstāt bez
ievērības, – šāda atziņa pēdējā
laikā dzirdēta bieži. Dezinformācijas izplatības mazināšana
ir viens no mērķiem, ko cer sasniegt Eiropas
Savienības (ES) institūcijas, īstenojot digitālās vides reformu (par šo reformu jau bija
lasāms 22. februāra Dienā).
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija vakar noraidīja Valsts prezidenta Egila Levita iesniegto likumprojektu "Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā", kas ļauj secināt, ka vismaz vēlēšanu gadā parlamentārieši nolēmuši rīkoties saprātīgi un lieki nekaitināt savus vēlētājus – nodokļu maksātājus, kas finansē viņu algas. Atgādināšu, ka pērn prezidents nāca klajā ar iniciatīvu atjaunot valsts ministra posteni, kuri būtu īpaši pilnvaroti pārvaldīt tādu jautājumu risināšanu un virzību, kuros ir iesaistītas vairākas nozaru ministrijas vai izpildvaras institūcijas, argumentējot ar to, ka šā iemesla dēļ arī daudzu pārnozaru jautājumu risināšana nesokoties. Tieši tādēļ būtu nepieciešami īpaši pilnvaroti valsts ministri, kuri koordinētu starpnozaru projektu virzību.
Periods, kad Latvijā plašumā vērsās Covid-19 digitālā sertifikāta lietošana, tuvojas beigām, un šopavasar sertifikāta prasīšana valsts iekšienē kļūs aizvien retāka. To, kāda būs situācija rudenī, rādīs laiks, un jāņem vērā, ka pandēmijas divi gadi ir nesuši visdažādākos epidemioloģiskās situācijas pavērsienus.
Briestošās Ukrainas traģēdijas fonā Latvijas politikas galvenais notikums pagājušajā nedēļā izrādījās vienas Augstākās tiesas tiesneses neievēlēšana, Saeimai iespītējoties un parādot liberāli noskaņotām un visai pašpārliecinātām "aprindām", kurš šeit ir galvenais. Kopumā notikums ir gana sarežģīts, neviennozīmīgi vērtējams un profesorei Sanitai Osipovai droši vien personīgi ļoti nepatīkams. Taču ir daži lietā būtiski aspekti, kuri būtu jāņem vērā, ja vien negribam nolaisties līdz līmenim "sit savējos, jāaizstāv!" vai arī "re, kā tie hunveibini norāvās!".
Ceļot apsūdzību bijušajai veselības ministrei no Attīstībai/Par! (A/P) Ilzei Viņķelei par amatpersonas bezdarbību vakcīnu iepirkumā, Ģenerālprokuratūra, protams, būs izdarījusi labu darbu, iejaucoties tajā tiesiskajā nihilismā, ko pēdējos pāris gadus mums demonstrē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), tajā skaitā atsakoties ierosināt kriminālprocesu par šo iepirkumu, jo neesot atrasti pierādījumi korupcijai.
Nedēļas vidū oficiālā vizītē Krievijā ieradās Brazīlijas prezidents Žairs Bolsonaru. Uz Maskavu Bolsonaru devās, neraugoties uz ASV uzstājīgiem aicinājumiem atteikties no šī brauciena, kas gana uzskatāmi liecina par Vašingtonas aizvien pieaugošajām problēmām Latīņamerikā, kuru ASV ir pieņemts uzskatīt par savu ģeopolitisko "iekšpagalmu".
