Dažādos pasaules nostūros cilvēkiem ir atšķirīgi ēšanas paradumi, kas nereti veidojušies tāpēc, ka konkrētajā vietā kāds pārtikas produkts ir pieejamāks par citiem. Taču tas nav vienīgais faktors. Ķengura, aligatora vai haizivs gaļa Latvijā nav īpaši populāra tieši tāpēc, ka šie dzīvnieki te nemājo, taču vairākums mūsu valsts iedzīvotāju nav nekādā sajūsmā arī par zirga gaļu (par suņa un kaķa gaļu nemaz nerunājot). Kādas ir gaļas ēšanas tradīcijas dažādās valstīs, un no kā tās atkarīgas?
Iepriekšējā reizē sāku stāstīt par dažādiem mūsdienu virtuves piederumiem, kas ne vienmēr bijuši tik pašsaprotami. Šoreiz turpināšu ar angļu porcelānu un olu trauciņu.
Vārds "noteikti" nebūt nav pārspīlējums! Tirgus un veikalu stendi vai lūzt no dažādu zemeņu šķirņu pārpilnības, jo tām šobrīd ir sezona gan virknē Eiropas valstu, gan Latvijā, un, kā zināms, sezonas produktu lietojums ir viens no veselīga uztura pamatlikumiem.
Latvijā plēkšņu jeb speltas kvieši (angliski – spelt) ir parādījušies pēdējā desmitgadē un galvenokārt pazīstami bioloģiskās pārtikas cienītāju vidū. Tikmēr citās Eiropas valstīs, piemēram, Itālijā, plēkšņu kvieši (itāliski – farro) dažādās formās (gan milti, gan graudi) ir pavisam ikdienišķs produkts.