Asnāte un Jānis Avotnieki pirms dažiem gadiem izlēma visai kardināli mainīt savu dzīvi un no Rīgas centra kopā ar trim meitām pārcēlās uz atjaunojamo Abgunstes muižu Zaļeniekos, kas atrodas Zemgalē.
Mērķtiecīgi apceļot tieši pierobežu ir lielisks veids, kā saprast, kādā valstī vispār dzīvojam. Tas palīdz apkopot visas galējības – sastapt gan īstu kurzemnieciskumu, gan īstu latgaliskumu – un saprast, kas valstij un tās drošībai ir galvenais
Pagājušajā gadā dibinātās Reģionālo attīstības centru apvienības (RACA) izveidošana ir attaisnojusies, uzskata tās līderis Valkas novada vadītājs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija). To paziņot, šķiet, bijis vēl jo svarīgāk tāpēc, ka RACA dibināšanai pērn bija liela citu pašvaldību pretestība. Ar šo soli tā izprovocēja arī Pierīgas pašvaldību apvienības izveidošanu, kas draudēja ar Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) lomas mazināšanu.
Liepājas domē ir septiņi neatkarīgie deputāti, no kuriem pieci pārstāv tagad jau likvidēto Reformu partiju (RP), nesen paziņoja Liepājas domes priekšsēdis Uldis Sesks (Liepājas partija). RP redzamākais pārstāvis pašvaldībā ir uzņēmējs Jānis Vilnītis, kuram 2013. gada jūnijā tikai nedaudz pietrūka, lai mainītu politisko situāciju Liepājas domē. To viņš apņēmies izdarīt nākamajās vēlēšanās, taču nevienā partijā vairs nestāsies. Rudenī Vilnītis plāno veidot biedrību, kas slēgs sadarbības līgumu ar kādu no partijām.
Ārkārtīgi svarīgi ir nodrošināt reģionālo augstskolu piedāvājuma piesaisti reģiona darba tirgus vajadzībām, uzskata izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (Vienotība).
Sauszemes kravu pārvadājumos importa un tranzīta kravu apjomu izaugsme turpina stagnēt, tāpēc it īpaši svarīgi ir sekmēt eksporta kravu kāpumu - šāds secinājums izriet no nozares ekspertu teiktā Dienai.
Laikā, kad situācija eksporta tirgos vērtējama kā sarežģīta, aizvien lielāka loma mūsu valsts tautsaimniecības attīstībā ir uz iekšējo patēriņu orientētajām nozarēm, it īpaši tirdzniecībai, kura aizvien ir lielākā Latvijas ekonomikas nozare, valsts iekšzemes kopprodukta struktūrā aizņemot nepilnus 14%.
Jēkabpils reģionālās slimnīcas direktors Ivars Zvīdris Dienai norāda, ka stāsts šoreiz ir par ambulatorajiem izmeklējumiem, atzīmējot, ka «diezgan nopietni ir aplasīta nauda visdažādākajās pozīcijās», bet nekāds skaidrojums nav sniegts. Slimnīcā atliek vien minēt, kādi ir iemesli. Turklāt iepriekš gan Veselības ministrija (VM), gan Nacionālais veselības dienests (NVD) solīja, ka finansējums paliks iepriekšējā gada līmenī. Zvīdris kā iespējamo iemeslu min papildu naudas piešķiršanu Austrumu slimnīcai, kas patiesībā sanākusi pārdale – laukiem atņēma, lai iedotu Rīgai.
Ministru kabineta komiteja šodien plāno vērtēt Veselības ministrijas (VM) sagatavotās izmaiņas rezidentu sadales un finansēšanas noteikumos, kas iecerētas, lai jaunos ārstus aktīvāk virzītu strādāt reģionos un valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēs.
Katru gadu vien 6-8% rezidentu izvēlas specializēties un strādāt ārpus galvaspilsētas. Rezultātā Rīgas reģionā strādā 71% Latvijas ārstu, tāpēc nav noslēpums, ka speciālistu trūkums laukos ir nopietna problēma jau daudzus gadus. Ja sākumā Veselības ministrija (VM) vēlējās to risināt savā ziņā piespiedu kārtā, jaunos ārstus sūtot uz reģioniem, tad tagad atrasta cita pieeja. Bet arī šoreiz studenti nav gatavi ministrijas noteikumus ievērot.