Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Aktuāli
Rīgā 0 °C
Daļēji apmācies
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Guntars Gūte

Kontrabandas preču pircēju skaits mazinās

Neskatoties uz to, ka kontrabandas preču pircēju skaits Latvijā pēdējos gados samazinās, tas joprojām ir gana liels. Pirmajā nacionālajā kontrabandas problemātikas forumā Cīņa ar kontrabandu – izaicinājumi un panākumi pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš, iepazīstinot ar 2019. un 2013. gada aptauju datu salīdzinājumu, norāda uz pozitīvu samazinājuma tendenci, taču joprojām kontrabandas pircēju skaits ir samērā liels.

Kariņa kapitālā kariņa pieteikums igauņiem?(7)

Mēdz būt ilgtspējīga valdības politika, un mēdz būt arī valdības ar īstermiņa domāšanu un attiecīgu rīcību. Diemžēl līdz ar Igaunijas lēmumu no 1. jūlija par 25% samazināt akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem izgaismojas Latvijas valdības īstermiņa domāšana. Tas, ka ieņēmumi no akcīzes nodokļa alkoholam ienes paprāvu naudu budžetā, protams, nav apstrīdams fakts un ir būtiski budžeta izdevumu pozīciju segšanai. Tomēr aizvien pārsteidz savā ziņā histēriskā valdības reakcija uz kaimiņu lēmumu, īpaši lasot epitetus, kurus šajā kontekstā pēdējās dienās lieto pat premjers Krišjānis Kariņš.

Apzināmies savu nozīmi tautsaimniecībā(9)

Par enerģētikas nākotni, viedajām tehnoloģijām un atbildīgu attieksmi pret vidi un biznesu Guntars Gūte sarunājas ar a/s Latvenergo valdes priekšsēdētāju Āri Žīguru.

Prokuratūrā iesniegums pret Jurašu(29)

Pašreizējās aktivitātes tieslietu jomā liecina par valsts nacionālo apdraudējumu, par mērķtiecīgu valsts nozagšanas mēģinājumu, sarunā ar Guntaru Gūti pauž uzņēmējs Uldis Štālbergs.

Politiskā paklupināšana?(8)

Lielāku vai mazāku, tomēr satricinājumu publiskajā telpā pagājušajā nedēļā radīja Finanšu ministrijas (FM) paziņojums, ka izglītības nozares reformu trūkuma dēļ FM pagaidām nesaskaņos Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iesniegto projektu grozījumiem pedagogu darba samaksas noteikumos, kas paredz skolotāju algu palielināšanu no šā gada 1. septembra.

Joprojām ar "otrās šķiras" produktiem(11)

Paradoksāli, taču šķiet, kopš 2017. gada, kad Slovākijas lauksaimniecības ministrs vērsās pie Eiropas Komisijas (EK) par pārtikas produktu dubultu kvalitāti, vienlaikus iepazīstinot Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomi ar salīdzinošajiem testa rezultātiem pārtikai, kas iegādāta Slovākijā, Ungārijā un citās ES valstīs, nekas šajā jomā īpaši nav mainījies, un aizvien dažādās ES valstīs tirgoto identisko pārtikas produktu kvalitāte atšķiras.

Nevajag pārspīlēt "alkotūrisma" nozīmi(9)

Igaunijas valdības lēmums no šāda gada 1. jūlija par 25% samazināt akcīzes nodokļa likmi gan stiprajiem, gan vieglajiem alkoholiskajiem dzērieniem radījis savdabīgu paniku mūsu tirgotāju cunftē, kas tagad prognozē teju nacionāla mēroga traģēdiju.

Osta veicina ciešāku sadarbību ar kaimiņiem

Turpinot attīstīt Rīgas brīvostas infrastruktūru, jau tuvākajā laikā plānots uzsākt jauna satiksmes pārvada būvniecību no Tvaika ielas Sarkandaugavā uz Kundziņsalu, tādējādi atslogojot pašreizējo satiksmes pārvadu un novirzot kravas transporta satiksmi tālāk no Kundziņsalas dzīvojamās zonas.

Seniors kā budžeta bieds(15)

Kopumā nodokļu zaudējumi saistībā ar "aplokšņu" algām pagājušajā gadā lēšami 1,07 miljardu eiro apmērā, kas ir pat vairāk nekā gadu iepriekš, kad šāda veida nodokļu zaudējumi sasniedza 927,01 miljonu eiro, atsaucoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) aprēķiniem, vēsta portāls Delfi un vienlaikus citē VID vadītāju Ievu Jaunzemi: "Latvijai nav dārgu derīgo izrakteņu, ko var izdevīgi pārdot, tāpēc vienīgais veids, kā segt izdevumus par veselības aprūpi, izglītību, drošību un daudzām citām vajadzībām, ir nodokļu veidā samaksātā nauda."

Jauna lapa zinātnes un biznesa sadarbībā(3)

Ar iniciatīvu Industriālais doktors iecerēts kvalitatīvi augstākā līmenī attīstīt zinātnes un biznesa sinerģiju, sarunā ar Guntaru Gūti uzsver Rīgas Tehniskās universitātes zinātņu prorektors Tālis Juhna.

Diskutabls tiesas lēmums un tiesātas prokurores vizītes(14)

Atbilstoši Dienas rīcībā esošajiem dokumentiem savulaik pazīstamais politiķis, bijušais premjera padomnieks korupcijas apkarošanas jautājumos un kristīgās vērtības sludinošais Armands Agrums, iespējams, ar viltu iegūstot Krievijas pilsones P. O. uzticēšanos, 2015. gadā kopā ar savu uzticības personu un partijas biedru Mareku Raupu īstenojis krāpšanas shēmu, kā rezultātā P. O. par it kā neizpildītām saistībām pret Panamā (ārzonā) reģistrētu uzņēmumu Rantex, S.A. zaudējusi savu īpašumu – dzīvokli Jūrmalā.

Krauklis: Pašvaldības mērogam tomēr ir nozīme(13)

Pašvaldību reformas likteni var izšķirt lēmums par ministra pielaidi valsts noslēpumam un tas, cik stabila ir valdība, Guntaram Gūtem atzīst Valkas novada mērs Vents Armands Krauklis, kurš pats reformu atbalsta.

Kārtējās "fiksās idejas" populisma vārdā(8)

Savdabīgu ideju "uzģenerējuši" trīs Saeimas deputāti no Attīstībai/Par!, kuri iesnieguši priekšlikumu paaugstināt nodokli tiem dzērieniem, kuri satur vairāk par pieciem gramiem cukura uz 100 mililitriem. Ar akcīzes nodokli jau pašlaik apliek bezalkoholiskos dzērienus, izņemot augļu un dārzeņu sulas un nektāru, dabīgos ūdeņus un minerālūdeņus, mākslīgos minerālūdeņus bez cukura, citu saldinātājvielu vai aromātisko vielu piedevas, savukārt šī jaunā ideja nozīmē, ka izmaiņas varētu skart arī sulas un mākslīgos minerālūdeņus. Taču, par laimi, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, kas šo "fikso ideju" skatīja pagājušajā nedēļā, tomēr izvēlējās saprātīgāku ceļu – pirms jautājuma tālākas skatīšanas uzklausīt Veselības ministrijas (VM) viedokli.

Neesam izglītības "ātrā ēdināšana"(46)

Augstākā izglītība visus šos gadus bijusi pabērna lomā. Nozarei kopumā finansējums attiecībā pret IKP ir pietiekami augsts, bet tas neattiecas uz augstāko izglītību, pauž Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks.

Mājiens ar mietu par vēlamo lēmumu(6)

Ja izrādīsies, ka pārmetumi Latvijas dzelzceļa valdei nav pamatoti, ministram būtu jāatkāpjas, sarunā ar Guntaru Gūti atzīst Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta Latvijas pārstāvniecības vadītājs Andris Grafs.

Kontrolētā demokrātija?(26)

Politiķi ir "sapinušies meistarībā" un dod ļoti sliktu signālu gan Latvijas, gan starptautiskajai sabiedrībai. Mēs faktiski atkāpjamies no demokrātiskas valsts principiem – secina tiesībsargs Juris Jansons.

Reformēt – pārdomāti un cilvēkam vērtīgi(9)

Uzbangojusī kārtējā viedokļu sadursme starp pašvaldībām un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) par ministra Jura Pūces (AP) prezentēto administratīvi teritoriālās reformas projektu izgaismo problēmu valsts pārvaldē – akūti izteiktu nespēju visām iesaistītajām pusēm konstruktīvi diskutēt par aktuālo jautājumu. Spriežot pēc pieaugošā pašvaldību protestu apjoma pret iecerēto reformu, iespējams, ka tādā gadījumā, ja VARAM turpinās uzstājīgo idejas virzīšanu par spīti pieaugošajam revolucionārajam noskaņojumam pašvaldībās, arī šis projekts kādā brīdī iegulsies "noputējušo ieceru plauktā" un kārtējais reģionālās reformas projekts beigsies, tā arī īsti nemaz nesācies.

"Aplokšņu algu" mistērija(4)

Izskatās, ka labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) tikai sev zināmu apsvērumu dēļ nolēmusi "pagarināt intrigu" saistībā ar publiskajā telpā virmojošo jautājumu – ir vai nav viņas ģimenes uzņēmums SIA Monēta pārkāpis likumu, proti, atbilst vai neatbilst patiesībai informācija, ka uzņēmumā savulaik maksātas tā sauktās aplokšņu algas, tādējādi izvairoties no visu likumā noteikto nodokļu nomaksas.

Cilvēku drošība birokrātu mudžekļos(8)

Deglava ielas satiksmes pārvads Rīgā kļuvis par kārtējo viedokļu sadursmes objektu starp Rīgas domi (RD) un valsti, šajā gadījumā – Būvniecības valsts kontroles biroju (BVKB). Proti, veicot Deglava satiksmes pārvada balstu remontdarbus, atklāti iepriekš neparedzēti defekti. Būvdarbi šobrīd apturēti, taču satiksme – nē. Vienīgais noteiktais papildu ierobežojums – drošības nolūkos no 10. aprīļa kravas transportlīdzekļiem, kas brauc pāri tiltam, noteikts masas ierobežojums ne vairāk kā 30 tonnu.

Atkal rosina otro privatizācijas vilni(17)

Ar īpaši aicinātu ārvalstu ekspertu dalību un priekšlasījumiem pagājušās nedēļas piektdienā notika biržas Nasdaq Riga un a/s Prudentia organizēta diskusija Kā valsts uzņēmumu kotēšana biržā veicina ekonomisko izaugsmi?, kur galvenais akcents tika likts uz to, ka privātā kapitāla jeb investoru ienākšana valsts kapitālsabiedrībās veicināšot gan pašu uzņēmumu efektivitātes paaugstināšanos, gan arī valsts kopējās ekonomikas izaugsmi. Lai gan pasākuma rīkotāji šajā kontekstā ļoti pamanāmi izvairās lietot vārdu "privatizācija", tomēr teju visu ārvalstu ekspertu prezentācijās par privātā kapitāla piesaistes pozitīvajiem aspektiem pavīdēja tieši vārds "privatizācija".

Recepšu zāles uz parāda – senioru pēdējais salmiņš(8)

Februāra beigās Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) vadītājs Andris Siliņš intervijā Dienai pauda skarbu atziņu, ka pērn 84% pensiju bija zem nabadzības riska robežas jeb 405 eiro mēnesī. Šo sauso statistiku dramatiskāku padara fakts, ka vēl pirms gada zem šīs robežas bija mazāk pensionāru – 74%. Gan jāpiebilst, ka 2017. gadā nabadzības riska robeža bija zemāka – 367 eiro.

Levitam pagaidām droši tikai 48 balsis(105)

Sabiedrība vēlas civilizētu priekšvēlēšanu procesu, kā rezultātā par Valsts prezidentu ievēlē labāko kandidātu, un to var nodrošināt tikai vairāku kandidātu konkurence, intervijā Guntaram Gūtem pauž politologs Filips Rajevskis.

Ar "gāzi grīdā" trauksimies celt Latgales ekonomiku?(9)

Savdabīga, taču prognozējama bija daļas autovadītāju reakcija uz vidējās kustības ātruma noteikšanas sistēmas ieviešanu Latvijā, no 1. aprīļa to pilotprojekta ietvaros ieviešot septiņu kilometru posmā uz autoceļa Tīnūži–Koknese.

OIK kariņš nebeidzas(8)

Faktiski uzreiz pēc 10. janvārī Saeimas pieņemtā aicinājuma Ekonomikas ministrijai (EM) izstrādāt tiesību aktus obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanai no šā gada 31. marta, lai samazinātu elektroenerģijas izmaksas visiem Latvijas patērētājiem, bija skaidrs, ka tas ir populistisks politiķu "izgājiens", nevis lai labotu, bijušā ekonomikas ministra Arvila Ašeradena (JV) vārdiem sakot, "fundamentālu makroekonomisku kļūdu", bet gan uz laiku paslaucītu šo "kļūdu" pagultē. Vērts atgādināt, ka par šo aicinājumu nobalsoja 86 Saeimas deputāti, arī tagadējais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) un visa pašreizējā koalīcija, izņemot Jāni Reiru (JV), kurš nebalsoja.

Bažas par politiski atbalstītu reiderismu(11)

Aizvien vairāk saasinās situācija ap farmācijas uzņēmumu AS Olainfarm, kas saistīta ar 2017. gada decembrī pēkšņi mirušā Olainfarm īpašnieka Valērija Maligina mantinieču domstarpībām par mantojuma sadali un turpmāko uzņēmuma pārvaldi un darbību. Cīņa par ietekmi Olainfarm valdes padomnieks investoru attiecību jautājumos Salvis Lapiņš sarunā ar Dienu uzsvēra, ka virkne notikumu pēdējā gada laikā saistībā ar Olainfarm un tā lielākā akcionāra SIA Olmafarm kapitāla daļu pārvaldi, kā arī prettiesiska Olmafarm valdes nomaiņa, šīs izmaiņas prettiesiski reģistrējot Uzņēmumu reģistrā (UR), rada pamatu aizdomām, ka noteikta personu grupa īsteno reiderisma procesu, lai pretlikumīgi iegūtu īpašumtiesības Olainfarm.