Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Aktuāli
Rīgā 0 °C
Daļēji apmācies
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Uldis Ķezberis

Kritizē Trampa vēršanos pret izlūkiem(7)

ASV prezidenta Donalda Trampa un viņam pakļauto izlūkdienestu attiecības ir sasniegušas vārīšanās punktu. Viņš šonedēļ asi kritizēja nacionālo spiegu aģentūru ikgadējo globālo draudu novērtējumu, kurā izlūkdienesti pauž no ASV virspavēlnieka atšķirīgu viedokli par Irānu, Ziemeļkoreju un teroristisko grupējumu Islāma valsts (IV). ASV prezidents ziņojumā ir saskatījis negatīvu novērtējumu savam ārpolitiskajam kursam. Likumdevēji un bijušie izlūkdienestu darbinieki nosoda Trampa izteikumus.

Mejas neiespējamā misija: Mainīt ES domas(6)

Apvienotās Karalistes premjerministre Terēza Meja, kurai būs jāizved valsts no Eiropas Savienības (ES), kārtējo reizi ir iedzīta strupceļā. Mazāk nekā divus mēnešus pirms 29. marta, kad briti oficiāli pametīs valstu bloku, Lielbritānijas parlaments viņai uzdevis runāt ar ES, lai panāktu būtiskas izmaiņas Londonas un Briseles šķiršanās līgumā, par ko abas puses vienojās novembrī pēc 18 mēnešus ilgušām turbulentām sarunām. ES vadība paziņojusi, ka vienošanās ir «apzīmogota» un vairs nav pārskatāma. Tādēļ jau atkal pieaugusi bezvienošanās Brexit iespēja, ko aicinājuši novērst uzņēmēji un investori. Analītiķi domā, ka tas ir pēdējais trumpis Mejas azotē, jo arī ES sāpīgi izjustu tā dēvēto cieto Brexit.

Huawei noliedz ASV apsūdzības noziegumos(5)

Ķīnas telekomunikāciju milzis Huawei noraidījis ASV varasiestāžu izvirzītās nopietnās apsūdzības uzņēmumam un tā finanšu vadītājai Menai Vaņdžuo, kuru decembrī aizturēja Kanādā. Huawei inkriminē krāpšanu, Irānai noteikto sankciju pārkāpšanu un tehnoloģiju zādzību. Uzņēmumam ASV izvirzītas kopumā 23 apsūdzības. Ķīnas valdība aizstāv Huawei un uzskata, ka amerikāņu vēršanās pret kompāniju ir "politiski motivēta".

Parlaments rādīs Mejai vēlamo Brexit virzienu(1)

Apvienotās Karalistes parlamenta locekļi otrdien gatavojas balsot par virkni likumprojektu, kas var būtiski ietekmēt valsts izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) jeb Brexit gaitu. Deputātu iesniegtās iniciatīvas paredz gan pārcelt uz vēlāku laiku izstāšanās datumu, gan svītrot no premjerministres Terēzas Mejas un ES panāktās šķiršanās vienošanās visvairāk domstarpības izraisījušo daļu, kuras mērķis ir novērst fiziskas robežas atjaunošanu starp Īriju un Ziemeļīriju pēc Brexit.

Vācijā pretestība ātruma limitam uz autobāņiem(17)

Viens no Vācijas lepnumiem ir autobāņi jeb ātrgaitas šosejas, kas ļauj lielus attālumus veikt īsākā laikā. Autobāņu milzīgo nozīmi vāciešu apziņā apliecināja arī pasaulslavenās grupas Kraftwerk 1974. gadā izdotais albums Autobahn, kurā iekļautajos skaņdarbos mūziķi vēlējās iemiesot sajūtas, ko rada brauciens pa ātrgaitas autoceļu. Autovadītāji pa autobāņiem var traukties lielā ātrumā, jo ātruma ierobežojumi darbojas tikai atsevišķos ceļu posmos.

Bēgšanas maratona finišs(1)

Uz mūžu notiesātais bijušais komunistu kaujinieks Čezāre Batisti pēc gandrīz 40 gadu ilgas bēguļošanas ir atgriezies Itālijā. Viņš ir dzīvs atgādinājums par vienu no asiņainākajiem posmiem mūsdienu Itālijas vēsturē.

Venecuēlā pieņemas spēkā cīņa par varu(11)

Venecuēla ir iegrimusi vēl dziļāk politiskās krīzes dūksnājā pēc tam, kad parlamenta spīkers Huans Gvaido sevi pasludināja par valsts pagaidu vadītāju un aicināja gāzt sociālistu prezidentu Nikolasu Maduro, kura valdīšanas laikā ar naftu bagātā Dienvidamerikas valsts ir piedzīvojusi ekonomisko sabrukumu un autoritārisma nostiprināšanos. ASV un virkne Latīņamerikas valstu ir atzinušas Gvaido par Venecuēlas likumīgo līderi, tādējādi pastiprinot ārējo spiedienu uz Maduro, kurš pagaidām vēl bauda nabadzīgāko venecuēliešu un armijas atbalstu.

Grieķi balsos par vienošanos ar Skopji

Grieķijas parlaments pēc divas dienas ilgušām debatēm ceturtdien vakarā gatavojas ratificēt premjerministra Alekša Cipra noslēgto vienošanos ar Maķedoniju par tās nosaukuma maiņu, kas Balkānu valstij pavērtu ceļu uz uzņemšanu Eiropas Savienībā (ES) un NATO. Pagājušajā svētdienā Atēnās notika vienošanās pretinieku demonstrācija, kuras laikā izcēlās sadursmes starp protestētājiem un policistiem. Arī šodien galvaspilsētā ir plānots mītiņš, kura rīkotāju mērķis ir novērst "apkaunojošās vienošanās" apstiprināšanu.

Sāk tiesāt negodīgus zirga gaļas tirgotājus(4)

Francijā šonedēļ sākusies tiesas prāva pret četrām personām par viņu lomu zirga gaļas skandālā, kas pirms sešiem gadiem pāršalca Eiropu. Toreiz no lielveikalu saldētavām izņēma miljoniem pārtikas produktu pēc tam, kad atklājās, ka uz iepakojuma norādītās liellopa gaļas vietā lazanja, burgeri un citi izstrādājumi saturēja tikai zirga gaļu, kas ir lētāka. Skandāls atklāja daudzas nepilnības Eiropas Savienības (ES) pārtikas aprites un kvalitātes uzraudzības sistēmā, liekot to pārskatīt un ieviest stingrākus kontroles mehānismus, lai turpmāk patērētāji varētu būt droši, ka uz viņu šķīvjiem nonāk tas, kas ir norādīts uz iepakojuma.

Vācija un Francija nostiprinās draudzību(2)

Piecdesmit sešus gadus pēc tam, kad Vācija un Francija parakstīja Elizejas līgumu, kas samierināja kādreizējās ienaidnieces un ielika pamatus Parīzes un Berlīnes ciešākai sadarbībai, abas valstis ir apņēmušās nostiprināt savu aliansi, lai stātos pretī mūsdienu izaicinājumiem, tajā skaitā pieaugošajam nacionālismam, izolacionismam un eiroskepticismam. Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Emanuels Makrons otrdien Vācijas pilsētā Āhenē parakstīs jaunu vienošanos, ko pievienos Elizejas līgumam un kas padziļinās kaimiņvalstu sadarbību virknē jomu, piemēram, ārlietās, aizsardzībā un ekonomikā.

Trampa iedomātā robežkrīze(7)

Amerikas Savienotās Valstis piedzīvo to vēsturē ilgāko valdības iestāžu daļēju dīkstāvi, kuras dēļ kopš 22. decembra aptuveni 800 tūkstoši sabiedriskajā sektorā strādājošo ir spiesti atrasties bezalgas atvaļinājumā vai arī turpina strādāt, par to nesaņemot atalgojumu. Daudziem no viņiem nācies ķerties pie ietaupījumiem, lai varētu tikt galā ar ikdienas maksājumiem un norēķināties ar kredītiestādēm. Tūkstošiem valsts iestādēs strādājošo ir pieteikušies bezdarbnieka pabalstam.

ES prasa viest skaidrību par Brexit(4)

Eiropas Savienība (ES) intensificēs gatavošanos Apvienotās Karalistes aiziešanai no bloka bez vienošanās pēc tam, kad britu parlaments otrdien pārliecinoši noraidīja premjerministres Terēzas Mejas panākto šķiršanās vienošanos ar Briseli. Trešdien vēlu vakarā likumdevēji balsoja par uzticību Mejas valdībai, un valdība, kā to arī liecināja prognozes pirms tam, balsojumu izturēja. Nu Mejai ar steigu jādomā, kā rīkoties tālāk. ES un bloka dalībvalstu līderi ir aicinājuši britus beidzot noformulēt, ko tad viņi īsti vēlas.

Tramps noliedz slepenu sadarbošanos ar Kremli(12)

Līdz šim nevienam ASV prezidenta amatā nav bijis jāatbild uz jautājumu, vai viņš ir Krievijas ietekmes aģents. Pašreizējais ASV vadītājs Donalds Tramps šādu jautājumu pēdējās dienās ir saņēmis vairākkārt, jo medijos ir parādījusies jauna informācija, kas pastiprina līdz šim izskanējušās aizdomas par viņa iespējamo ciešo saikni ar Kremli. Viņš kategoriski noliedz slepenu sadarbību ar Maskavu un kārtējo reizi apsūdz sev kritiskos medijus viltus ziņu izplatīšanā.

Meja aicina likumdevējus atbalstīt Brexit vienošanos(5)

Apvienotās Karalistes parlamenta Pārstāvju palātas locekļi otrdien balsos par premjerministres Terēzas Mejas panākto Brexit vienošanos, bet nekas neliecina, ka vairākums likumdevēju to varētu atbalstīt. Meja vakar brīdināja, ka negatīvs balsojums var novest pat pie Brexit atcelšanas, kas būtu pretrunā ar Lielbritānijas pilsoņu pausto vēlmi pamest Eiropas Savienību (ES). Daļa parlamenta locekļu nav atmetuši cerības panākt, ka tiek sarīkots atkārtots referendums par valsts turpmāku dalību ES, no kura britiem būtu oficiāli jāizstājas pēc nepilniem diviem mēnešiem – 29. martā. Taču tagad nav skaidrs, vai tas patiešām notiks.

Briti pastiprina cīņu pret droniem lidostu tuvumā(2)

Nesenie notikumi, kad Apvienotās Karalistes divās lielākajās lidostās atcēla simtiem lidojumu, jo to teritorijā bija pamanīti droni, ir uzkūluši diskusijas par nepieciešamību stingrāk ierobežot šo lidaparātu izmantošanu lidlauku tuvumā. Līdz ar dronu popularitātes straujo pieaugumu pēdējos gados arvien biežāk tiek reģistrēti gadījumi, kad tie lidinās virs Lielbritānijas lidostām, nopietni apdraudot lidmašīnas un to pasažierus. Tomēr lidostām un likumsargiem ir sarežģīti cīnīties pret ļaunprātīgiem dronu pilotiem.

Bosnijas sabrukuma sludinātājs(21)

Viens no etniski sašķeltās Bosnijas un Hercegovinas jaunajiem prezidentiem Milorads Dodiks atklāti nicina savu valsti un atbalsta tās sadalīšanos. Viņa retorika apdraud pirms divdesmit gadiem panākto mieru un valsts iespējamo pievienošanos ES un NATO.

Venecuēla paliek Maduro grožos(3)

Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro ceturtdien stājās amatā uz otro pilnvaru termiņu par spīti opozīcijas un kaimiņvalstu mudinājumiem atkāpties, jo tie uzskata, ka viņam vairs nav leģitīmu tiesību vadīt valsti, ko plosa politiskā, ekonomiskā un humānā krīze. Kopš Maduro nākšanas pie varas 2013. gadā kādreiz turīgāko Dienvidamerikas valsti, kuras rīcībā ir pasaulē lielākās naftas rezerves, ir pametuši miljoniem iedzīvotāju, kas vairs nespēja izturēt nabadzību, augsto noziedzību, visuresošo korupciju un perspektīvu trūkumu. Autoritārismā apsūdzētais Maduro uzskata, ka viņam joprojām ir tautas dots mandāts vadīt Venecuēlu.

Peļ Trampa runu par stāvokli uz robežas(9)

Balstīšanās uz bailēm, nevis faktiem, mēģinot panākt finansējuma piešķiršanu robežas nocietināšanai ar Meksiku, pārmesta ASV prezidentam Donaldam Trampam pēc viņa otrdienas vakara televīzijas uzrunas nācijai. Tajā prezidents kārtējo reizi apgalvoja, ka nepietiekami nostiprinātās dienvidu robežas dēļ ASV pārpludinot nelegālie imigranti, no kuriem daudzi esot rūdīti noziedznieki, un narkotikas, kas nonāvē amerikāņus.

Francijā plāno aizliegt nesaskaņotus protestus(14)

Francijas valdība ir nolēmusi vērsties pret agresīviem demonstrantiem līdzīgi kā pret futbola huligāniem. Tā būs atbilde uz visā valstī jau astoņas sestdienas notikušajiem tā dēvētajiem dzelteno vestu protestiem, kuru dalībnieki iesaistījušies sadursmēs ar policiju un apzināti sabojājuši īpašumu. Premjerminists Eduārs Filips šonedēļ brīdināja, ka vardarbīgiem protestētājiem nāksies dārgi samaksāt par savu rīcību. Francijas varasiestādes līdz šim nav spējušas tikt galā ar protestu kustību, kam nav līderu un kas ir kļuvusi arvien radikālāka. Pirms šajā sestdienā gaidāmajiem protestiem visā valstī tikšot mobilizēti vairāk nekā 80 tūkstoši policistu.

Itālijai un Maltai strīds par migrantiem(38)

Romas pāvests Francisks bijis spiests iesaistīties Itālijas un Maltas strīdā par to, kam vajadzētu uzņemt 49 Vidusjūrā izglābtus migrantus, kuri ir iestrēguši uz diviem palīdzības kuģiem. Abas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis ir atteikušās dot atļauju kuģiem piestāt savās ostās un pieprasa solidaritāti no citām blokā ietilpstošajām valstīm. Tikmēr strīdā ierautie migranti, kuru vidū ir bērni un sievietes, spiesti uzturēties necilvēciskos apstākļos, jo glābšanas kuģi nav paredzēti ilgstošai liela skaita cilvēku izmitināšanai.

Nestabilitātes triumfa gads?(17)

Krāsu sistematizēšanas uzņēmuma Pantone eksperti par 2019. gada krāsu ir pasludinājuši rozīgi oranžo koraļļu krāsu, jo tā «simbolizē cilvēku vajadzību pēc optimisma un vēlmi priecāties». Turpretī globālo politisko un ekonomisko procesu vērotāju prognozes par to, kāds varētu izvērsties šis gads, ir iekrāsotas drūmākos toņos. Atslēgvārdi, kas dominē dažādos apskatos par 2019. gadu pasaulē, ir Brexit, Donalds Tramps, populisms, tirdzniecības kari un nestabilitāte. Savukārt pasaules gala gaidītāji apgalvo, ka šis nu reiz būs gads, kad mēs pieredzēsim pastardienu, jo Zemē ietriekšoties milzu asteroīds. Par laimi, ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas zinātnieki to kategoriski noraida.

ASV iestāžu slēgšana rada ciešanas(18)

Jau 14. dienu daudzas ASV valdības finansētās iestādes daļēji ir pārtraukušas darbu un simtiem tūkstošu sabiedriskajā sektorā strādājošo devušies piespiedu brīvdienās un cīnās ar naudas trūkumu. Daļēja institūciju dīkstāve ietekmē arī miljoniem amerikāņu, kas vēlas saņemt valsts sniegtos pakalpojumus.

Radikālais Bolsonaru pārņēmis varu(11)

Ar solījumu apvienot Latīņamerikas lielāko valsti Brazīlijas prezidenta amatā ir stājies labēji radikālais Žairs Bolsonaru. Atvaļinātais armijas kapteinis, kurš uzvarēja oktobrī notikušajās vēlēšanās, iegūstot 55% nodoto balsu, apņēmies samazināt korupciju, apkarot noziedzību un atdzīvināt stagnējošo tautsaimniecību. Kritiķi viņam pārmet vienkāršu risinājumu piedāvāšanu komplicētām problēmām un neiecietību pret citādi domājošajiem un minoritātēm. Daudzi brazīlieši uzskata, ka Bolsonaru ir drauds demokrātijai.

Eiropa piedzīvojot "kokaīna cunami"(10)

Ļoti iespējams, ka pagājušajā gadā tiesībsargājošās iestādes visā pasaulē konfiscējušas rekordlielu kokaīna apjomu. To mēs uzzināsim kaut kad vēlāk šajā gadā, bet līdz novembrim robežsargi un policisti bija pārtvēruši jau 608 tonnas iecienītās narkotiskās vielas, liecina Vācijas Federālā kriminālpolicijas biroja (BKA) aplēses. 2017. gadā pasaulē konfiscēja kopumā 639 tonnas kokaīna, kas bija līdz tam nepieredzēts daudzums.

Trampa dēļ mainījusies ierastā pasaules kārtība(57)

Turpinot samazināties ASV vadošajai lomai, 2018. gadā autokrātiski līderi nekavējās izmantot radušos izdevību, lai virzītu nacionālās un savas personīgās intereses uz demokrātijas, cilvēktiesību un starptautisko institūciju rēķina. Aizejošais gads iezīmējis arvien krasāku novirzīšanos no globālās kārtības, kāda tika iedibināta pēc Otrā pasaules kara. Starptautiskās vienošanās un organizācijas, kuras līdz šim ir palīdzējušas regulēt valstu attiecības, piedzīvojušas centienus mazināt to nozīmi.

Kritizē ASV aiziešanu no Sīrijas(6)

ASV amatpersonas un ārvalstu sabiedrotos nepatīkami pārsteidzis prezidenta Donalda Trampa lēmums no Sīrijas izvest amerikāņu karavīrus, jo viņi tur esot paveikuši savu misiju – uzvarējuši teroristisko grupējumu Islāma valsts (IV). Lēmuma kritiķi norāda, ka IV nav sakauta un joprojām rada draudus Tuvajos Austrumos un arī citviet pasaulē. Amerikāņu aiziešana no Sīrijas arī dos lielāku rīcības brīvību Krievijai un Irānai, kas militāri atbalsta valsts diktatoru Bašāru el Asadu. Savukārt Sīrijas kurdu kaujinieki paliks bez sava galvenā atbalsta, kura dēļ saasinājās ASV un tās NATO sabiedrotās Turcijas attiecības.

Briselei ir rīcības plāns bezvienošanās Brexit(1)

Līdz Apvienotās Karalistes aiziešanai no Eiropas Savienības (ES) ir atlikušas tikai 99 dienas, bet arvien lielāka ir bezvienošanās Brexit iespējamība. Brisele ir skaidri pateikusi, ka nepārskatīs ar britu premjerministri Terēzu Meju panākto šķiršanās vienošanos, kam nav vairākuma atbalsta karalistes parlamentā. Pagājušajā nedēļā atliktais balsojums par Brexit vienošanos tagad ir paredzēts janvārī, bet, tā kā T. Mejai nav lielu cerību panākt piekāpšanos no ES, ir grūti sagaidīt arī pozitīvu likumdevēju balsojumu.

Sji Dzjiņpins: Ķīna nevēlas dominēt globāli(14)

Ķīnas ekonomiskie panākumi valsti ir nostādījuši tādā pozīcijā, ka tai neviens nedrīkst sniegt pamācības. Taču pašai Ķīnai neesot ambīciju kļūt par globālu hegemonu. Tāds bija galvenais vēstījums Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina otrdien teiktajā runā, atzīmējot 40. gadadienu, kopš komunistiski pārvaldītā valsts oficiāli apstiprināja ekonomikas liberalizācijas plānu, kas palīdzēja to izvilkt no dziļas atpalicības un padarīt par pasaules otru lielāko tautsaimniecību, pašlaik atpaliekot vienīgi no ASV, ar ko tā ir iesaistījusies bīstamā tirdzniecības karā. Tajā pašā laikā Ķīnas valdība nav samazinājusi kontroli pār saviem pilsoņiem, kuriem ir jārēķinās ar represijām, ja tie atļausies kritizēt režīmu.

Ungāri protestē pret vairāk virsstundām(2)

Ungārijas galvaspilsētu Budapeštu jau gandrīz nedēļu pārņēmuši plaši protesti pret valdošās partijas Fidesz kontrolētā parlamenta apstiprinātajām izmaiņām darba likumā un kārtējām tieslietu sistēmas reformām, kas iedragāšot tiesnešu neatkarību. Kritizētie likumdevēju lēmumi ir izveduši ielās ne tikai arodbiedrību biedrus un tiesiskuma aizstāvjus, bet arī sašķeltās opozīcijas politiķus. Valdības pārstāvji uzskata, ka aiz protestiem stāv ungāru izcelsmes amerikāņu miljardieris Džordžs Soross.

Gangsterdžihādisti rada raizes Rietumeiropai(14)

Cietumi ir kļuvuši par galveno vietu, kur Rietumeiropas džihādisti vervē jaunus sekotājus un potenciālos kaujiniekus, apgalvo terorisma pētnieki. Tipisks piemērs tam ir uzbrucējs, kurš pagājušajā nedēļā Francijas pilsētā Strasbūrā sarīkoja nāvējošu terora aktu. Viņš vairākkārt bija izcietis cietumsodu par noziegumiem, kas nebija saistīti ar terorismu, bet radikalizējās, būdams ieslodzījumā. Arī iepriekš Rietumeiropā terora aktus ir pastrādājuši cilvēki ar kriminālu pagātni. Beļģijas varasiestādes šādas personas ir iesaukušas par gangsterdžihādistiem.