Bosnijas sabrukuma sludinātājs

Bosnija un Hercegovina ir ar trausliem diegiem sastiķēta valsts, tomēr vairāk nekā divdesmit gadu pēc postoša pilsoņu kara beigām tur starp trim lielākajām etniskajām un reliģiskajām kopienām – musulmaņiem, serbiem un horvātiem – izdevies saglabāt relatīvu mieru. Šo status quo var nopietni apdraudēt jaunais Valsts prezidents serbs Milorads Dodiks, kurš regulāri ir apšaubījis Bosnijas un Hercegovinas pastāvēšanas nepieciešamību un atbalstījis tās sadalīšanos. Viņa rīcība un izteikumi arī pēc stāšanās amatā apliecina, ka Dodiks nav ieinteresēts vienotas un labklājīgas valsts attīstībā. 

Tas ir izdevīgi Dodika sabiedrotajam – Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam –, kurš Bosniju un Hercegovinu un Rietumbalkānus kopumā redz kā teritoriju, kur nostiprināt savas valsts ietekmi un kavēt reģiona valstu iekļaušanos Eiropas Savienībā (ES) un NATO.
 

Sadalīta valsts

Dodiks novembrī kļuva par Bosnijas un Hercegovinas prezidentālās padomes priekšsēdētāju. Institūcijā, kuras locekļus iedzīvotāji ievēl ik pēc četriem gadiem, ir pārstāvētas trīs lielākās etniskās grupas. Lai garantētu vienlīdzību, katrs padomes loceklis rotācijas kārtībā ieņem Valsts prezidenta amatu astoņus mēnešus. Dodikam kā pirmajam no oktobrī ievēlētās padomes locekļiem bija jāuzņemas valsts vadītāja pienākumi.

Trīspusēju prezidenta institūciju izveidoja pēc tam, kad 1995. gadā noslēdzās trīsarpus gadu ilgušais Bosnijas karš. Tajā dzīvību zaudēja aptuveni 100 tūkstoši cilvēku, vairāk nekā divi miljoni bija spiesti doties bēgļu gaitās, un tas bija asiņainākais militārais konflikts Eiropā kopš Otrā pasaules kara. Karadarbību juridiski izbeidza miera līgums, ko parakstīja 1995. gada novembrī karabāzē netālu no Deitonas pilsētas ASV.

Uz vienošanās pamata valsti sadalīja divās etniski nošķirtās daļās – musulmaņu un horvātu pārvaldītajā Bosnijas un Hercegovinas Federācijā un serbu kontrolētajā Serbu Republikā. Katram no šiem valstiskajiem veidojumiem ir savs karogs, prezidents, premjerministrs un valdība, parlaments, policijas spēki un tiesas, kā arī plašas autonomijas tiesības. Abas autonomās valsts daļas saista vāja centrālā valdība Sarajevā. Starp Bosnijas un Hercegovinas Federāciju un Serbu Republiku nav fiziskas robežas, tomēr valsts etniski reliģiskās kopienas lielākoties dzīvo nošķirti. Deitonas miera līguma nosacījumu izpildi uzrauga ANO norīkotais augstais pārstāvis, kam ir plašas pilnvaras.

Pirms ievēlēšanas Bosnijas un Hercegovinas prezidentālajā padomē Dodiks astoņus gadus bija prezidents Serbu Republikā. Šajā laikā par viņa firmas zīmi kļuva populistiska un agresīvi nacionālistiska retorika, kam raksturīga klaji nicinoša attieksme pret valsti, kuras pilsonis viņš ir. 2010. gadā pēc uzvaras vēlēšanās viņš paziņoja, ka Bosnija un Hercegovina ir neizdevusies valsts. "Bosnija kā valsts nav iespējama. Tā nekad nav bijusi valsts un arī nebūs. Bosnija ir iespējama tikai kā neatkarīgu republiku savienība," kādā intervijā sacīja politiķis.

"Ideja, ka ir iespējams uzlabot attiecības starp Bosnijā dzīvojošajām etniskajām kopienām, dzīvo tikai liberāldemokrātiski domājošo aprindās Belgradā un starptautiskajā sabiedrībā, kas šo ilūziju ir centusies uzturēt pēdējos divdesmit gadus."

Dodiks atklāti atbalsta ideju par Serbu Republikas neatkarību, lai gan ļoti labi zina, ka šādu iespēju nepieļauj Bosnijas un Hercegovinas konstitūcija un Deitonas miera līgums. 

Taču tas viņam neliedz izpatikt savam elektorātam. Baņa Lukā, kas ir faktiskā Serbu Republikas galvaspilsēta, pie ēkām daudz biežāk redzams izkārts autonomijas sarkanzilibaltais karogs, nevis Bosnijas un Hercegovinas karogs, bet vietējie sapņo par neatkarīgu valsti. "Bez neatkarīgas Serbu Republikas serbi nebūs spējīgi izdzīvot. Šī vieta pieder serbiem," situāciju medijam Politico komentējis Baņa Lukas iedzīvotājs Mladens Ignjatičs.

Pirms dažiem gadiem Dodiks pat apsolīja sarīkot neatkarības referendumu, taču vēlāk paziņoja, ka tam vēl neesot pienācis īstais laiks. 2017. gadā ASV noteica sankcijas pret Dodiku, norādot, ka viņš ir "nozīmīgs drauds" Bosnijas un Hercegovinas teritoriālajai vienotībai un suverenitātei.