Bēgšanas maratona finišs

Itālijas varasiestādes gandrīz 40 gadu nesekmīgi mēģināja noķert par vairākām slepkavībām dzimtenē notiesāto kreiso ekstrēmistu Čezāri Batisti, kurš ilgstoši varēja atrasties uz brīvām kājām, jo prata izmantot sev labvēlīgu politisko situāciju citās valstīs. Veiksme no tagad jau 64 gadus vecā vīrieša novērsās pirms dažām nedēļām, kad viņu aizturēja Dienvidamerikā un nogādāja atpakaļ Itālijā, kur, visticamāk, Batisti atlikušo mūžu pavadīs aiz restēm.

Bēdīgi slavenā noziedznieka notveršana daudzos itāļos ir uzjundījusi baisas atmiņas par laiku, kad valsti plosīja politiskais terorisms, kas paņēma simtiem nevainīgu cilvēku dzīvību. Itālijas valdība apgalvo, ka ārvalstīs joprojām slēpjoties vairāki desmiti personu, kas ir saistītas ar radikālo labējo un kreiso grupējumu pastrādātajiem asinsdarbiem pagājušā gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados.

Batisti aizturēja speciālā operācijā 12. janvārī uz ielas Bolīvijas lielākajā pilsētā Santakrusā de la Sjerrā, bet jau 14. janvāra rītā viņš pēc 38 gadu prombūtnes atgriezās Romā. Lidostā viņu sagaidīja iekšlietu ministrs Mateo Salvīni, kurš neslēpa savu milzīgo gandarījumu par Batisti notveršanu. "Viņš ir mūsu rokās. Un tagad viņam būs jāsapūst cietumā," žurnālistiem sacīja Salvīni. Batisti tūlīt tika nogādāts uz cietumu Sardīnijas salā.

Batisti kreisās idejas bija ieliktas šūpulī, jo viņa vecāki bija pārliecināti komunisti. Tāpēc ir pavisam loģiski, ka septiņdesmito gadu otrajā pusē, kad Itāliju jau bija pārņēmusi politiskā vardarbība, viņš pievienojās kreisi radikālajam grupējumam Bruņotie proletārieši komunismam (PAC), kas sarīkoja virkni laupīšanu un nāvējošu uzbrukumu. "Censties izmainīt sabiedrību ar ieročiem rokās ir idiotiski," Batisti sacīja intervijā pirms astoņiem gadiem. "Bet tolaik visiem bija šaujamie. Visā pasaulē bija partizāni, Itālija atradās pirmsrevolūcijas situācijā."

Batisti 1979. gadā arestēja un notiesāja par dalību bruņotā grupējumā un šaujamieroču nelikumīgu glabāšanu. Batisti bija izcietis divus no viņam piespriestajiem 12 gadiem ieslodzījumā, kad viņam 1981. gadā izdevās izbēgt no cietuma. Viņš vispirms patvērās kaimiņvalstī Francijā, bet 1982. gadā devās uz Meksiku. Astoņdesmito gadu vidū toreizējais Francijas sociālistu prezidents Fransuā Miterāns apstiprināja tā dēvēto Miterāna doktrīnu, kas aizsargāja no izdošanas Itālijai kreisos ekstrēmistus, kuri bija apņēmušies pagriezt muguru savai noziedzīgajai pagātnei. Miterāns bija pārliecināts, ka Itālija viņiem nenodrošinās taisnīgu tiesu. Tas pamudināja Batisti 1990. gadā atgriezties Francijā. Tur viņš pievienojās simtiem itāļu kreiso, kuriem dzimtenē draudēja cietumsods. 1991. gadā Francija noraidīja Itālijas prasību izdot Batisti.