Kāpēc jaunieši sarakstās citādi? Mūsu bērni – tā dēvētās Z un Alfa paaudzes – aug digitālajā telpā, kur rakstītā valoda aizstāj sejas izteiksmi, intonāciju un ķermeņa valodu. Tāpēc emocijzīmes un slengs palīdz precizēt noskaņu: vai teiktais ir joks, sarkasms vai domāts nopietni. Daudzi simboli, kurus pieaugušie uztver burtiski, jauniešu vidū tiek lietoti ironiski vai ar pavisam citu nozīmi. Piemēram, galvaskausa simbols, kas pieaugušajiem asociējas ar nāvi, pusaudžu sarakstē bieži nozīmē “tas ir ārkārtīgi smieklīgi”. Simbols, kas atgādina raudāšanu, var tikt izmantots prieka vai aizkustinājuma dēļ. Ir arī tādas emocijzīmes, kas pauž vienaldzību pret kritiku vai pasīvi agresīvu attieksmi. Bez konteksta šādas ziņas ir viegli pārprast. Sirsniņai var būt dažādas nozīmes. Ja sirds ir sarkana, tad ar to apzīmē mīlestību, ar violetu – uzbudinājumu un iekāri, bet ar dzeltenu – “esmu ieinteresēts, bet vai tu esi ieinteresēta?”.
Daļa simbolu var tikt izmantoti ar slēptu vai divdomīgu nozīmi – piemēram, saistībā ar vardarbību, pašsavainošanos, narkotikām vai seksuālu saturu. Ne vienmēr tas nozīmē, ka bērns pats ar to saskaras, bet tas var liecināt par vidi, kurā viņš uzturas tiešsaistē. Ja sarakstē parādās saturs, kas rada bažas, svarīgi reaģēt mierīgi un atbalstoši. Piemēram, banāns vai baklažāns var nozīmēt vīrieša dzimumlocekli, bet ar kukurūzas vālīti tiek apzīmēta pornogrāfija. Seja mākonī – smēķēšana vai veipošana. Savukārt dažādas narkotikas var apzīmēt ar sniegpārslu, šļirci, mušmiri utt.
Saziņā svarīgs ir konteksts
Svarīgi saprast, ka slengs pats par sevi nenozīmē sliktu uzvedību vai necieņu. Tas ir izteiksmes veids, kas mainās ļoti strauji un bieži nāk no sociālajiem tīkliem, mīmiem un videospēlēm. Tomēr ir vērts pievērst uzmanību kontekstam: vai vārdi tiek lietoti jokojot, draudzīgi vai aizskaroši. Ja vecāks kaut ko nesaprot, labākais risinājums ir pajautāt, nevis izdarīt secinājumus. Kā piemēru varu minēt jauniešu slenga izteicienu “womp womp”, ko lieto, lai reaģētu uz neveiksmi, sūdzību vai ne pārāk veiksmīgu situāciju. Parasti tas nozīmē apmēram: “nu jā, tā gadās”. Svarīgi ir tonis un konteksts. Draugu sarunā “womp womp” var būt nevainīgs joks par nelielu misēkli, piemēram, nokavētu autobusu vai zaudētu spēli. Taču citreiz tas var skanēt arī nicinoši vai pasīvi agresīvi, it īpaši, ja to lieto, reaģējot uz kāda cita nopietnām emocijām. Cits bieži lietots vārds ir “cringe”, kas apzīmē kaut ko neveiklu, dīvainu vai apkaunojošu.
Ļoti plaši tiek izmantoti saīsinājumi. Daudziem pieaugušajiem ir labi pazīstami tādi saīsinājumi kā LOL (Laughing out loud) jeb “skaļi smejos”, ko bieži lieto arī ironiski. OMG (Oh, my God) var paust gan pārsteigumu, gan šoku vai sajūsmu. Mazāk zināmi būs tādi saīsinājumi kā FR (For real) jeb pa īstam, kam ir dubultotā forma FRFR – “pa īstam”; dubultotā forma nozīmē “pavisam nopietni”. Ikdienišķs sasveicināšanās jautājums būs HRU (how are you), un tas nozīmē – kā tev klājas? Jāpiebilst, ka jaunieši lieto saīsinājumus arī latviešu vārdiem. Piemēram “tgd” ir tagad, bet “šdn” – šodien.
Vēl jāpiemin toņa indikatori jeb īsi saīsinājumi, ko jaunieši pievieno ziņām tiešsaistes sarakstē, lai paskaidrotu, kādā tonī jāsaprot teksts. Tā kā rakstiskā saziņā nav dzirdama balss intonācija vai redzama sejas izteiksme, toņa indikatori palīdz izvairīties no pārpratumiem, strīdiem un aizvainojuma. Tie ir īpaši izplatīti čatos un sociālajos tīklos. Piemēram, /j teikuma “Tu šodien izskaties briesmīgi /j” beigās norāda, ka rakstītais ir joks un to nevajadzētu uztvert nopietni. /s tiek lietots, lai parādītu sarkasmu, ja pastāv risks, ka teiktais var tikt saprasts burtiski. Savukārt /srs signalizē, ka cilvēks runā patiešām nopietni un neironizē. Šādi toņa indikatori palīdz veidot skaidrāku un empātiskāku saziņu, jo īpaši situācijās, kur emocijas vai joki rakstītā formā var tikt pārprasti.
Pat “ok” ir vairākas nozīmes
Vārds “ok” jauniešu sarakstē nav tik nevainīgs un viennozīmīgs, kā tas var šķist pieaugušajiem – tā nozīmi nosaka rakstības veids, un katrai versijai var būt atšķirīga emocionālā nokrāsa. Piemēram, “ok” parasti tiek uztverts kā neitrāls – “labi”, “saprotu”, bez īpašām emocijām. Savukārt “OK” var skanēt strikti, formāli vai pat nedaudz auksti, it kā saruna tiktu noslēgta bez vēlmes to turpināt. Īpaši uzmanību jaunieši pievērš “OK.” ar punktu beigās – tas bieži tiek uztverts kā pasīvi agresīvs, dusmīgs vai aizvainots. Tas var signalizēt: “viss, saruna beigusies” vai “es neesmu apmierināts”.
Kā rīkoties vecākiem?
Vecākiem jāsaprot, ka digitālā valoda ir daļa no bērna identitātes, jo šāds ir mūsdienu jauniešu sarakstes formāts. Tāpēc vislabākais ir runāt ar bērniem un panākt uzticēšanos. Labs sākums ir pavaicāt par dažādām emocijzīmju nozīmēm un saīsinājumiem un pat ieviest tās savstarpējā sarakstē. Vai arī vienoties ar bērnu, ka ģimenes locekļu vidū sarakste notiek pilnos teikumos, ievērojot latviešu valodas gramatikas un interpunkcijas likumus. Lai spētu reaģēt potenciāli bīstamās situācijās, piemēram, kad bērns sarakstās ar svešinieku, vecākiem būtiski ir izglītot sevi – ir pieejami uzticami materiāli, kuros apkopoti biežāk lietotie simboli, slengs un to skaidrojumi, piemēram, Drošāka interneta centra sadarbībā ar Jauniešu padomi sagatavotais emocijzīmju un slenga špikeris, kas pieejams šeit. Vecāki var pārbaudīt savas zināšanas par emocijzīmju un slengu lietojumu, izpildot TESTU šeit. Izpratne neveidojas vienā dienā, taču pat neliels solis pretī bērna digitālajai pasaulei var būtiski uzlabot savstarpējo uzticēšanos.