Bez tēviem

Provinciāļiem jau patīk kaut nieks, bet pievelkams prestižam. Tā apmēram kā tā muļķīgā priecāšanās par latvisko izcelsmi kādam, kas kļuvis redzamāks un tas nekas, ka tas kāds pat īsti nezina kur un kas Latvija.

Lauku vecim Tiešām visai arhaiski uzskati, ja jau Jums šķiet, ka zemjostas čakru darbināša ir tikai uz viena dzimuma - sievietes - atbildību. Puiši neko nedarbina un ātri aizmūk. Nav viņu darīšana. Tā? Patiešām 19. - 20. gs. mijas uzskati, ka viss tikai vienas vienīgas sieviešu vieglprātības dēļ. Un kur tad lai ņem tos labos un nobriedušos vīrus, ja jaunībā šitādi šibzdiki gadās? Gribat teikt, ka tad, kad viņi paaugas, kļūst nopietnāki, atbildīgāki un gādīgāki? Starp citu, līdz pat 90. gadiem Latvijā ļoti izplatīts bija uzskats, ka meitenēm jāpaspēj ātri apprecēties, jo pēc tam vairs nebūs brīvu vīriešu. Neskatoties uz visu liberālismu, kaut kādas paliekas no šiem uzskatiem vēl arvien ir vērojamas. Lustīgajam nerrim Šajā gadījumā es domāju daudzās, anonīmās, sabiedrībā nezināmās vientuļās mātes un/vai šķirtenes, kuru vārdus te saukt nebūtu jēgas. Un es neticu, ka Jūs tādu nevienu nepazīstat. Man tādu paziņu ir tik daudz, ka biezs. Savukārt, runājot par Jūsu nosauktajām sabiedrības dāmām (godīgi sakot, nemaz nezinu viņu dzīvesstāstu, tāpēc arī neņemos spriest, kā ir īstenībā), var veikt nelielu domas eksperimentu - kā būtu tad, ja viņām būtu bijis līdzās īsts vīrietis, uz kuru var paļauties, kurš nemūk krūmos pie pimajām grūtībām? Varbūt nebūtu radusies vajadzība šādi pašapliecināties? Pieļaujajam domu, ka karjeru dažkārt sievietes izvēlas pēc kādas pamatīgas vilšanās ģimenes attiecībās? Un es te tagad neko negrasos attaisnot, vien izskaidrot. Tāds vērojums no malas. Par muižām un smukajām meitām - bija jau visādi. Arī ne vienmēr var vainot tikai smukās meitas izlaidībā. Nenoliedzams fakts, ka muižkungi visai bieži atlaida visas rentes un atdeva zemi kā izmaksātu (pēc dzimtbūšanas atcelšanas zemniekiem taču bija jāizpērk zeme, ko viņi pirms tam bija apsaimniekojuši kā dzimtcilvēki) tām meitām, kuras laida pasaulē viņu bērnus. Kurš ņemsies izpriest, cik bieži tēvi, līgavaiņi paši nepagrūda savas ģimenes skaistās sievietes, lai ar vienu rāvienu tiktu vaļā no parādiem un dabūtu zemi, par kuru varbūt pretējā gadījumā dabūtu maksāt visu dzīvi paši un vēl nākamā paaudze turpinātu. Kredīta dzēšana - tā to mūsdienās sauc.

Šeit izlasīju (te ir implicīti ielikts, kas Jūsuprāt ir dabas nolikts (tātad daba liek tiekties, citiem vārdiem sakot to pašu): " "no dabas ir nolikts rūpēties vispirms par bērniem un tikai tad par karjeras taisīšanu". Bet sievietes pašas neaudzina bērnus ne jau tāpēc, ka visas tik briesmīgi grib taisīt karjeru, bet tāpēc, ka, patriarhālajai sabiedrības iekārtai beidzot pastāvēt, visām jāstrādā. Arī tām, kuras dabas sauciena aicinātas labprāt paliktu mājās pie bērna. Pat nekādu karjeru netaisot, 8 stundu darbs piecas dienas nedēļā ir norma. Un Latvijā vēl sievietes pēc bērna piedzimšanas paliek mājās daudz ilgāk, nekā tas ir daudz tālāk šajā virzienā attīstītajos Rietumos - tur pēc bērna dzimšanas pienākas vien kādas 4-6 nedēļas bērna kopšanas atvaļinājuma. Bet pēc tam tikai darbs no vienas vietas. Arī tad, ja tas darbs nekādu karjeru un izaugsmes iepsējas nepiedāvā. Un vēl painteresējaties pie viena, cik Latvijā ir tādu sieviešu, kuras bērnu audzina bez tēva, kurš ne tikai nav līdzās, bet arī alimentus maksāt nav piedabūjam. Tad ko Jūs viņām ieteiksiet - karjera vai rūpes par bērnu? Vairumā gadījumu tas ir gan viens, gan otrs, nemitīgi raujoties uz pusēm - ne bērnam spējot veltīt pietiekami daudz laika, ne arī darbā spējot izvairīties no pārmetumiem, ka atkal jau ņem bērna kopšanas atvaļinājumu vai atprasās, lai aizskrietu uz māmiņu dienas koncertu bērnu dārzā, piemēram. Tā ir džives realitāte ļoti daudzām sievietēm, kuras nekādu karjeru netaisa, tikai strādā iztikai, par lielo mākslu un zinātni pat nerunājot. Un omītes tādos gadījumos ir lielas palīdzes un glābējas. Ja vien, protams, pašām vairs nav jāstrādā. 65 gadi sievietēm tagad ir pensijas slieksnis. Pirms pārmest sivietēm, ka viņas "grēko vairāk", painteresējieties, kādu kurai ir motīvi. Latvijā tomēr tik daudzām trūkst tā gādīgā, pelnošā ģimenes tēva līdzās, lai viņas varētu pirmām kārtām veltīties ģimenei. Tā ka tā drīzāk ir cēloņsakarību ķēde - tēva nav, mātei jākļūst par par tēvu, pie viena cenšoties arī būt par māti. Dabīgi, ka rezultātā tāda pusmāte un ceturtdaļtēvs vien no viņas sanāk. Bet tas jau ir cits stāsts. Nav nemaz tās jaunās mūsdienu sievietes tik milzīgas karjeristes per se. Liela daļa vienkārši cenšas nodrošināties pret situāciju, ka, iespējams, vezums tālāk būs jāvelk vienām pašām.

Tikpat interesanti, ka Rietumai beztēvu tēmā "piemirsusies" Krilova "Uz spēles Latvija".

Reizēm sanāk smiekli, kad dzirdu to viegli nogurušo balsi, nedaudz augstprātīgā labvēlībā man pirms redzamā skaidrojot kas labs, vai slikts kādā filmā. Varen viegli kļūst dzīvot, ja zinu kā skatīties un vēl vieglāk, kad ir norādītas labākās vietas.