Eža dēls

Kā absolūti neiesvētīts dzejas baudītāju cunftē negribu ticēt, ka dzejniece - sieviete spējīga uz šādām rupjībām, taču ja nu tādi pantiņi ir, tad , kur tos var izlasīt. Tādā gadījumā no savas puses gribu piedzejot punkts 5. "Sargi mani Dievs no prastām bābām Sargi mani Dievs no tādām!"

grandiozi!Tāds domas dziļums!Tāds dziļš saturs!Tāda daile! Vienkārši super!Nez vai tie Krivades dzejoļu krājumi ir kaut kur nopērkami?Mājas bibliotekai tā būtu neatsverama vērtība.Visas Belševicas un Zālītes nobāl.

Neuztraucieties. Vienmēr taču var pamest Āgenskalna Valsts ģimnāziju vai Rīgas 1. ģimnāziju un doties uz, piemēram, Rīgas 28.vidusskolu. Protams, visādas jau runas klīst par tur pieejamās izglītības kvalitāti, toties direktors ir ideoloģiski un tikumīgi izturēts un nekādas brīvdomības nepieļaus. Bet, ja nu akurāt vecāku teikšana rūp, redz, Rīgas 47.vidusskolā vispār var sist ne tikai savus, bet arī svešus bērnus, turklāt, ne audzinātājs, ne direktors par to neko nesaka. Pilnīgi bez jokiem.

Vispār Rībena jau visu pateica. "Līdz šim domāju, ka rupju lamuvārdu trūkums Vācieša un Ziedoņa dzejā ceļas nevis no padomju cenzūras, bet gan no dzejnieku ģenialitātes un meistarības, kas spēj radīt izteiksmē un saturā stiprus dzejoļus arī bez jebkādiem lētiem efektiem. Un par to norādi uz "moderno Rietumu dzeju" es gribētu pajautāt, kā tad tas īsti ir: verdziski un nekritiski mērkaķoties pakaļ visām Rietumu negācijām - vai tas mums latviešiem ir neizbēgams liktenis jeb svēts pienākums? Vai tas, ka mēs esam izlutināti ar īstu dzeju un tāpēc smādējam surogātus - vai tas tiešām ir provinciālisms?" "Daži (un sevišķi profesors Šuvajevs) domā, ka skolā var runāt par pilnīgi visu. Tā varētu būt (protams, ar neskaitāmām piebildēm un izņēmumiem) un tomēr. Skolā var runāt par alkoholu, bet skolēniem nepiedāvā pagaršot. Skolā var runāt par narkotikām, bet skolēniem nepiedāvā uzsmēķēt kāsīti. Skolā var runāt par pornogrāfiju, bet skolēniem - par spīti vārda brīvībai - nedemonstrē pornogrāfiskus materiālus. Mācību stundā var runāt par ļoti rupjiem lamuvārdiem, bet tos nelietot - ne mutvārdos, ne rakstveidā, ne mācību materiālos. Tik vienkārša loģika! " "Mīzt pie Brīvības pieminekļa ir huligānisms. Bet mīzt pie Brīvības pieminekļa performances ietvaros - tas ir mākslinieciskās izteiksmes elements. Galvenais, lai mīziens ir jēgpilns, lai tas kā spontāns un dziļi izsāpēts dvēseles kliedziens laužas ārā no sevī nenoturamas Mākslinieka pašizpausmes nepieciešamības. (...) Lai tas kļūst par vareniem plūdiem, kas krākdami aizskalo neskaitāmu latviešu kauna un goda jūtas, aizrauj pazudībā tūkstošiem stulbeņu, provinciāļu un homofobu, noslauka no zemes virsas Tēvzemes un Brīvības garīgās robežas - jo Brīvībai robežu nav! Tas imaginārais otrs - nav nekas. Ja viņš mīztu nevis pie Brīvības pieminekļa, bet pie savas garāžas pakša, gailis viņa "mākslai" pakaļ nedziedātu. Tāpat ir ar lamuvārdiem dzejā. Langa saka, ka tie pastiprinot dzejoļa izteiksmi un saturu. Bet es tam neticu. Stipri tādā dzejā ir nevis lamuvārdi, bet gan sabiedrības goda kodekss, uz kura tāds dzejnieks ar savām rupjībām parazitē. Atceliet šo kodeksu, un šī dzeja zaudēs savu "spēku" kā slapjš pulveris. Vispār es domāju, ka cīņā starp mūžīgu vērtību aizstāvjiem un provokatoriem, iespējams, uzvarēs pēdējie. Ja neiejauksies kāds stiprāks, tad uzvarēs nevis tas, kam ir muca dzidra ūdens, bet gan tas, kam ir karote indes. Tikai viņu uzvara būs arī viņu pašu bojā eja. Jo viņi ir tikai parazīti uz kristīgās civilizācijas koka. Viņi var dzīvot tikai šā koka paēnā. Bez tā viņi nav nekas."