Katram savs lācis

http://buymedrol.link/ - solu medrol iv http://citalopram-for-anxiety.cricket/ - citalopram for anxiety and stress http://crestorgeneric.top/ - crestor http://buy-ampicillin.gdn/ - ampicillin generic http://buy-robaxin.kim/ - robaxin

Letiņi varētu rīkot mazos festiņus, kuŗos dalīt pakalniņām lācenes - es te domāju mežogu biotopa galaproduktu.

Katram sava uts, un dažam labam tā ir lāča lielumā.

itāļa Džanfranko Rozi dokumentālā filma Uguns jūrā/Fuocoammare – būtībā labākajās latviešu poētiskā dokumentālā kino tradīcijās veidots stāsts par nelielo Sicīlijas Lampedūzas salu, kuras iedzīvotāji pirmie saskaras ar bēgļu straumi. ___________ Es ļoti atvainojos, bet, vai cienītā kritiķe domā, ka Rozi skatās latviešu dokumentālās filmas un no tām ietekmējas? Rozi filma Fuocoammare ir trīs galvastiesas pārāka par visām latviešu dokumentālajām filmām kopā ņemtām. Es tur nesaredzu vispār nekādu līdzību ar latviešu filmām. Tikai atšķirības. Kvalitātē. Kinovalodā. Veidā, kā stāsts uzrunā skatītāju un ievelk sevī. Milzīgas atšķirības. Viņam ir fantastiskas dokumentālās filmas, cilvēcības cauraustas. Skatoties šo filmu, emocionālo fonu pastiprina Rozi paša bekgraunds. Viņš ir dzimis Eritrejā, tad kā pusaudzis viens pats bez vecākiem nokļuvis Eiropā. Tālāk viss ērkšķainais šāda bekgraunda jaunieša ceļš. Ja ir iespēja, noskatieties šo filmu. pat ja jums bēgļu problemātika ir līdz kaklam un esat stingras pretbēgļu līnijas piekritējs. Filma ir totāls pretstats latviešu kino paņēmienam paņemt kādu sāpīgu problēmu, apaudzēt ar dubļiem, asinīm un reālistiskiem, pretīgiem skatiem un sižetiem. Rozi runā par šīs desmitgades lielāko problēmu, bet viņa filma ir apbrīnojami estētiski skaista un savā ziņā pat viegla.

Tramplīnlēkšanā,slēpošanā,sarīkojumu dejās,jāšanā un visur.kur viņi nav uzvarētāji. Vienkārši tādu obligātu hrenolances balvu.

...ne tādas filmas skaties...

Jā, katram savu lāci, arī man un Ditai! :)