Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +3 °C
Apmācies
Pirmdiena, 23. decembris
Viktorija, Balva

Nepakļaušanās

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
Aprites bērni
A
Skaislei - ko tur daudz saprast? Katram nav ...tiesības pārcilāt rakstnieka grāmatas.., tikai man, es te jūtos kā mājās.
Smiekls
S
Atkal vēl viena "rakstniece", kuru neviens nezina...
Atskaņa
A
Kad pārcilājat pūra lādes tautiskās, Vērts iemest aci katrā šķirbā - Vai kompartijas biedra karte nav Tik nozaudēta jauno laiku ņirbā. Es nezinu vai dusmoties, vai smieties Kad redzu cik jūs balti - sarkani Bet, atceroties Padomj-zemes labumus Ik reizes nopūšaties skumīgi. Mēs slaidi protam lamāt Vili Lāci No prāta izdzēst Andrej’ Upīti Ak, mīļā brīvība, vai tāpēc nāci Lai kāri tveram citu knupīti Kad populārus grāmatvākus vēroju Tur naži, pistoles un silikona pupi Es bieži savā prātā sēroju- Cik ātri visi kļūstam glupi!
makulatūras kari
m
Kad vecā kamīnā jau uguns apdzisusi bija, Kas kārdeis komunistu biedra kartes rija, Es nezinu, vai dusmoties vai smieties, Kad jāsāk ir ar staļinistiem rieties? Joprojām mīl tie Vili Īizdu Lāci Un augstu lecošo to krupīti, Ko gados tais, kad tu uz skolu nāci, Tev lika saukt par AnderjUpīti. Tiem pistoles uz vākiem uzdzen histēriju. Kaut pašiem karš bij tēma galvenā, Kā esot kāvuši tie vācu impēriju Tai gadā četrdesmit piektajā. Bij žurnāls ''Jauniem tehnika''. Kaut padomjstilā dumā, Bet daudz ko noderīgu izlasīt tur var, Un bija brošūras tam divas pielikumā Par plintēm, pistolēm un ložmetējiem ar. Bet Rainovs Bogomils no tālās Bulgārijas Ar kaifu aprakstīj vīrus tos, Kas NATO spiegu centr ielīduši bija Un nozaguši datus, slēptus bēniņos. Pat presē civilā bij toreiz briesmu raksti, Ka jeņķi apdraudot un vācu bundesvērs, Un laikam tāpēc šodien klavieri dažs baksta Un tēmās, kur par NATO, nikns kļūst kā zvērs. Ir nostaļģēt par aizgājušiem laikiem glupi. Lai Kremļa aģitatori iet visi d... Tad labāk prātā meičas, ballītes un pupi, Jo ir tak jāgādā, lai tauta neizmirst!
  • 0
  • 1
Svilpe
S
Tā laikam tagad tāda sērga. Dabas muzeja pagājušajā nedēļā bija vīnogu izstāde. Un bija daudz tādu, kuri vienkārši gāja nogaršot no visiem šķīvjiem, rāva no ķekariem ogas, ka šļakst vien, un vēl sašuta, ka viņiem aizrāda.
esam laikmetā, kad visu saprotam ti
e
Tikai viens komentētājs uztvēra autores pārdomas. Līdzīga sajūta ir arī Aspazijas mājā Dubultos pēc remonta - Aspazija ir aizgājusi, gars ir prom, nav dvēseles . Atmosfēru rada darbinieku attieksme - ja apmeklētaju uzrauga kā iespējamo zagli vai postītāju, nerodas vēlēšanās turp doties vēl kadu reizi. Kontrastē šādai policejiskai attieksmei cilvēkiem draudzīgās vietas, kā piem., Kuldīgas novada muzejs, kur var pilnīība izbaudīt Bangerta greznā nama atmosfēru un... Lotes zeme :)
Skaisle
S
Labrītiņ. Paldies Dumjais, bet to visu es jau klausījos un arī helsus.org un žurnālā Māja lasīju interviju, bet mani jautāumi paliek neatbildēti. Es caur svi cenšos saprast eksperti Rutkēviču - šodienas situācijas kontekstā - vai tiešām viņai nepakļaušanās nozīmē tikai neierobežotu uzvedības brīvību muzejā ? Vai tiešām viņasprāt katram ir tiesības pārcilāt dzejnieka grāmatas un tikai tad tās iegūst vērtību ? Mana Bībele, kura man ir kopš 25 adu vecuma ir jau ar ļodzīgiem vākiem, "nolasīta" un izcilāta , bet ja viņu cilātu vēl - 100 tādi kā es? Lūk, pagājušais bija Raiņa un Apazijas gads, lūk, ar katru gadu ir mazāk latviešu dzejas lasītāju un klausītāju - vai apceres tēma nevarētu būt - kāpēc? Viena lieta , protams, ir tukšā Rīga un iztukšotā Latvija, bet vai tikai ? Kāpēc Raiņa un Aspazijas gadā visur neskanēja viņu dzeja ? Viņu lugas, sarakste utt. utjprj. - kā var iemīlēt to, ko nepazīsti, nezini ? Nu labi - ne par to gribēju rakstīt ...
  • 3
  • 0
Dumjais > Skaislei
D
http://www.chemtrails911.com/books/michael_a._cremo___richard_l._thompson_-_the_hidden_history_of_the_human_race__1998_.pdf
  • 3
  • 1
Skaisle
S
jokalemene - es par citu lietu, man loti žē, ka tika atcea 15.oktobrī paredzētā lekcija - "15.10. Rīgā viesosies ASV pētnieks M.Kremo, kuru mēdz dēvēt par ķecerīgu, kurš satricina zinātnes pasauli un uzdrošinās apgalvot, ka līdz šim mums zināmais īsti neatbilst patiesībai: mēs neesam tikai matērijas un ķīmisku elementu savienojums. Cilvēks sastāv no trim atsevišķi eksistējošām substancēm: matērija, prāts un apziņa (vai gars ). Materiālie ķermeņi ir tikai transports nemateriālajai apziņas patībai, kas ir..." Mani loti interesē - kas es esmu , ko nozīmē - sarunāties ar sevi , iepazīt sevi - vai apzināties sevi - tas vispār ir iespējams - ka objets izzin objektu - sevi? Vakardien nolēmu braukt uz jūru un spriedu, ka iešu peldēt - jā ir pavēss, bet toties dzidrs un tīrs un ar savu šarmu ūdens - tas, ko man vajag. Tiku līdz jūrai - viena balss saka -ir auksts - var apsaldēt nieres nejoko, otra balss saka - neajag ļauties apziņas manipulācijām - ūdens ir siltāks par gaisu un gribēdama neko nevari apsaldēt - sāku izģērbties - noskaņoties meditatīvi , kad vienā brīdī sev teicu - bet man ir auksts un punkts un es ģērbjos ciet un braucu mājās Vai manī i divas apziņas ? Prāta un sirds apziņa? Kāpēc ir vārdu salikums - iekšējās pretrunas cilvēkā ? Ko tas nozīmē?
  • 3
  • 2
JoKaLeMeNe
J
Man domāt, viss ir gluži vienkārši. Huligāniski apmeklētāki (kas visur grib iesēsties, piemēram) rada policejiskus uzraugus.
  • 2
  • 1
Skaisle
S
neatceros, kurā muzejā to redzēju, bet kāda ārzemju studente uztaisīja veselu izstādi par Pēterburgā esošās Ermitāžas muzeja zāļu uzraudzēm . Fotogrāfijas pašas par sevi bija ļoti kolorītas , bet paskaidrojošie teksti arī Kauņā Čurļona muzejā man staigāja pakaļ un visu komentēja absolūti noarlaikojusies kundze, es pateicībā viņu uzklausīju, bet pēc tam teicu, ka gribu iziet vēlreiz visas zāles , bet viena. Jā un atiecībās apmeklētājs un zāles uzraugs vienmēr ir divi ... Par policeisko attieksmi varu piekrist - bet ar atrunu, ka tāda piemīt daudziem no mums , tas nav nekāds profesionālais kretīnisms - es tā domāju
  • 1
  • 0
Skaisle
S
labrītiņ, niez mēlīte un pirkstiņi pļāpāt - ko darīt , tāda esmu , bet jautājums - kāpēc esmu tāda kā esmu Vakarien lasīju interviju ar JRT aktrisi Janu Čivzeli . Viņa stāsta, ka kopš nomira viņas tētis , viņa kā bērns ļoti baidījusies, ka varētu nomirt arī mamma. Tagad domāju - mazajās klasītēs , uz pusgadu pie mums mācījās tāds zēns, par kuru teica, ka viņam ir nomirusi mamma. Es to saprast nespēju, es skatījos uz viņu un pētīju vai viņam viss ir tāpat kā visiem - acis, ausis, mati , augums .... jo man viņš likās nenormāls - nu kā var būt cilvēks, kam nav mamma. Viņš bija nerunīgs, arī uz skolotāju jautājumiem neatbildēja , tā it kā ārpusnorma - bērna nerunīgums man atkal bija tikai apliecinājums viņa nenormālībai. Ka pasaule ir dažāda, ka bārenis nav tikai tautas pasakās un dziesmās - to es ļoti ilgi nespēju saprast. Kad nomira mans tētis - tā bija manas pasaules sagrūšana - tagad arī sevi uztvēru kā ārpusnormas esošo. Ka arī mamma varētu nomirt - tā gan nekad pat neiedomājos, jo ...nezinu... protams, ka tagad esmu domājusi gan par savu , gan mammas nāvi , bet tiešām tikai tagad. Cik ļoti vajadzētu naudu, ko samaksāt psihologam, kurš spētu izstāstīt - kas tas ir ar mani - emocionālā vai prāta aprobežotība, vai abi kopā, vai vienkārši veselīgs egoisms, kas sargā savu pasauli, savas apziņas izveidoto pasauli? No bērnības spilgti atceros , kā šūpojos koka zirdziņā un dziedāju kā tagad teiktu - plaģiātu - lai vienmēr būtu saule, lai vienmēr mammai bērniņš, lai aitai jēriņš, govij teliņš, bet cūkai sivēntiņš un tā ilgi vēl - pīlei pīlentiņš un zosij zosēntiņš Neatcors mamma vai kāds cits jautāja - kur tad tētis - govij vīrs tā teikt ? Par to izbrīnījos, jo man likās pašsaprotami, ka ja ir teliņš tad teliņam ir arī tētis - bullis , bet bija jādomā kā dziesmā par būšanu vienmēr ielikt visus trīs un kaut kādā brīdī viss apstājās jo nāca atziņa par brāļiem, māsām, opjiem un omēm. Jā -kāpēc vienam ir dots visu saprast tā un citam citādi un ... nu labi - laikam jāpastrādā arī. Galu galā - kā ir tā ir jādzīvo
Būs jau labi
B
Tomēr kārotais statuss -eksperts grūti iedomājams bez nopietnas izglītības, pieredzes un vēl kāda aspekta, ko sauc par personību. Aicinu autori nedusēt uz klātiem pēļiem un mācīties. Pievienojos komentāram par distanci un cieņu. Ar piebildi, ka tā ir ne tikai inteliģences, bet arī vecuma pazīme. Te gan vairāk izskatās pēc senili apvītusa egocentrisma ne pusaudžu dauzonības.
Skaisle
S
man viena kundze - ap 80 , no Tallinas stāsta, ka viņa visvairāk mīlot zoodārzu, ka Tallinas zoodārzs ļaujot iet un kopt un mīļot dzivnieku mazuļus pavasaros Es , protams, uzreiz nodomāju - bet kāpēc viņa neiet mīļot bērnus uz bērnu namiem, vai dzivniekus uz patversmi un tad sev teicu, tāpēc, ka viņai ir tiesības brīvi izlemt, ko darīt un ja visi rīkotos, kā es gribu - man vairs nebūtu ko kritizēt
droši
d
nokostus pirkstus tagad šuj lāt, tātad nekāda riska nav!
  • 1
  • 2
Skaisle
S
nevaru sludinā par visiem šodienas inteliģetiem,bet mūsu literāti pavisam noteikti - maigi izsakoties - ir gaužām mazizglītoti. Nu ja kundze būtu bijusi tai pašā Tbilisi un būtu nostājusies blakus dzejnieka Baratašvili skulptūrai, tad par Raiņa pieticīgo statujiņu nekad nerakstītu - giantiskais Raiņa piemineklis. Arī tilts nes dzejnieka vārdu - Baraašvili un dzerot kafiju lasīju skaistus vārdus par zilām acīm - rakstītus uz sienas - bārmenim jautāju - kas autors - Baratašvili . Tai brīdī atcerējos par savu ideju nēsāt krekliņu ar uzrakstu - es mīlu Raini , bet cik bieži evi nododu - kauns par to Vēl - žurnālā IR bija intervija ar arhitektiem Eleriem , kuru birojs veidoja noapaloti sakot Raiņa Tadenavu , un Rīgas un Jūrmalas mājas. Lūk, Tadenavā ir tas, ko vēlas Rukeviča - telpa iztēlei un telpa spēlēm un visādām citādām Raiņa iepazīšanas akcijām un es pat teiktu - izdarībām. Memoiāls ar orģināliem priekšmetiem - ta nekur pasaulē nav paredzēts apgrabstīšanai. Biju britu parlamentā - man tur bija individuāla ekskurisija, man rādīja mana elka -Vinstona Čērčila skulptūru, viena roka tai bija noberzta zeltaina, man uzreiz bija skaidrs, ka tas ticības , ka nes laimi - dēļ. Es ļoti loti gribēju, man to laimi ļoti ļoti vajadzēja, bet nu savaldīju sevi. Vai Luvrā gribēju bučot Dīrera portreu, neviena tuvumā nebija, kameras nekur neredzēju , pats audekls nosegts ar stiklu - un Dīrers man it kā saka - nu beidzot tu esi atnākusi ....dīdījos kā ķēve pie staļļa durvīm , bet nē .... Nevaru te ielikt - man ir loti skaista bilde - pieminekli Apazijai apspīd rīta saule - mūžības apspīdētā ... Bet par situāciju, ka latviešu skaits samazinās un nav kas lasa latviešu grāmatas un klausās dzeju - jau Gēte pateica - literatūras noriets ir nācijas beigu sākums.
Skaisle
S
iespējams. Bet tad autore raksta tomēr nesaprotami. Piemēram, "es apzināti biju nolēmusi nepakļauties "- nezinu ... man grūti to pieņemt, jo man ir tieši otrādi - to , kas man nepatīk un nespēju pieņemt es cenšos saprast, tam atvērties un sev formulēt konkrētos vārdos, vai vismaz kaut kādas domformas lai veidojas ... kāpēc grāmatas viņai šķiet kā akmeņi ? Biju Drottingholmas pilī - gandrīz acis izmežģīju, bet liecos pāri striķim , lai redzētu - kas tās par grāmatām - karaļu rezidencē - nu nebija tās ne Borhess, ne Markess un pat ne Kants vai Nīče - bet grāmata ir un paliek grāmata - man mājās ir Marksa Kapitāls - pat to es nejūtu kā kieģeli, vien kā manas nožēlas , ka to nekad visu neizlasīšu , iemiesojumu un kaut kādu sasodīti naivu domu , ka šo grāmatu es glabāju, kādam , kam tā interesēs Ja tu muzeju uztveri kā vietu, kam jāpiepila kaut kādi tavi ego sapņi, bet muzeu darbiniecēm jābūt kā eņģeļu mātēm - nu ... nezinu .... Ir kaut kādas uzvedības normas, kuras pat būtu neērti aizrādīt pieaugušam cilvēkam
  • 8
  • 3
Un tomēr (vēlreiz),
U
ne vienmēr teksts ir tikai burti (ko vairums šajā gadījumā arī izboksterējuši), runa ir par garu, noskaņu un izjūtām, kas pārņem muzeja aplūkotāju un ko autore ir precīzi izteikusi. Te ir pārdomu viela ekspozīcijas veidotājiem. Muzejā godbijību pret lietām (arī tik nepieciešamo distanci) vajadzētu spēt radīt bez uzkrītoša policejiskuma.
  • 2
  • 4
jautājums
j
Bet varbūt problēma ir mazliet egocentriskā personībā? Es un man... Nu kā var pietuvināties Rainim paņemot rokā viņa grāmatu (autentisko)? vai Aspazijas krēslam? Tās ir tikai materiālas lietas! Lai pietuvotos garam ir jālasa literātu darbi! Vienalga, kādā formātā-papīrā vai internetā, mīkstos vākos vai jubilejas izdevumā.. Rakstnieka /dzejnieka spēks ir viņa radītajā tekstā/filozofiskajā domā/idejā. Bet memoriālajā muzejā ir lietas, kas ir autentiskas-tas ir unikālas , jo vienīgajā eksemplārā. Un kā tādas ir jāsargā. Jo pēc Agneses tomēr vēl citas paaudzes nāks...
Un tomēr,
U
laikam kaut kas līdz galam nav izdomāts, ja "mana atmiņa nepakļāvās jaunās telpas uzstājībai un atsvešinātībai. Aiz stikla glīti sarindotās Raiņa un Aspazijas grāmatas drīzāk atgādināja akmeņus, kurus ar muzejā ienākušo kāds nevis mēģināja satuvināt, bet attālināt. Raiņa citāti uz citādi praktiski lietojamajiem krēsliem drīzāk lika novērsties nekā pievērsties. Izstaigājusi pirmo muzeja stāvu, neatradu nevienu dzīvu vietu... ."
jautājums
j
Nū... aizliegumiem muzejos ir daži praktiski aspekti. Jo kā citi apmeklētēji redzēs Aspazijas krēslu, ja Agnese uz tā sēdēs? Muzejos izstādes var tikt veidotas ar dažādu konceptu-var būt interaktīvā ekspozīcija, bet var būt memoriālā ekspozīcija. Un jāatzīst, ka es neesmu redzējis, ka muzejos (visur) gar vēsturiski autentiskām lietām kāds ļautu brīvi grābstīties. Nu var jau gribēt omulīgi dzert kafiju, bet ja nu to kafiju, kaut vai netīšām, uzgāzīs uz vēsturiski autentiskā paklāja? Vēsturiska relikvija pagalam! Un arī tik ļoti augstprātīga attieksme pret muzeja darbiniecēm neliecina par inteliģenci...es- dzejniece, jūs-kalpotājas...Nu, nu...
dzejas naktis
d
pa sētas durvīm ielidoju mājā kur staigājuši viņi - Rainis Aspazija man gribas mīdīt mīļo tepiķi uz sienām rakstīt REDZIET? ARĪ AGNESE TE BIJA... pat kontrolieres sabojāja omu ar netaktiskām pavēlēm' kā karā un neļauj izstādīt man pašas somu pie citām svētām lietām eksponātu barā vien klusē kušete ar Raiņa aromātu un Esplanādē viņa akmens rumpis ak kungs nu kāpēc atkal sacēlies kā vētra tik sliktu komentāru dumpis?
Dumjais
D
Nu nav tas gan nekāds tur dumpis, Tik vien kā skaidru domu pumpis :-) Diemžēl vēl rīmējas ar vārdu p****s
  • 3
  • 1
modo
m
Rodas iespaids, ka te viena daļa autoru ir nonākuši pa ļoti lielu blatu - kam meita, kam ... te pat līdz viduvējībai neuzvelk
Vārds
V
Meitiņu-dēliņu institūcija Latvijā plaukst un zeļ kopš neatmināmiem laikiem.
  • 8
  • 2
Paparde
P
Kāpēc muļķīgās muzejnieces nevarētu atļaut meitenei samīlēties uz Raiņa kušetes? Būtu radoša katarse,,,

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja