Pierast pie klusuma

izlasīju Skaidrītes Gailītes grāmatu Tilti pār apvāršņiem . Evijas Rodkes - ārstes kosmētiķes dzimtas vēsture. Tāda ļoti pieklājīga, ļoti vienkārša , un piedodiet lūdzu - garlaicīga grāmata. Mana galvenā doma pēc izlasīšanas bija tāda - kā tas nākas , ka mums Latvijā ir tik daudz stipru dzimtu, stipru ģimeņu, bet kā valsts esam tik vāja, tik atkarīga, tik bezpalīdzīga? Sabiedrība sākas ar ģimeni - kāda ir šodienas latviešu ģimene? Mani jaunieši - es saku tā - meklējiet puišus ar dzīvokļiem un mājām, jo savus dzīvokļus jums nenopirkt, pat ja ņemsiet mūža kredītu - nespēsiet gan dzivokli Rīgā bankai izmaksāt, gan bērnus uzaudzināt - vai nu viens vai otrs. Domāju,ka tā ir ļoti ļoti daudziem. Tiesa gan - cilvēki jau visādi izgrozās. Manās kāpnēs man ir daudz jauni kaimiņi - smuki puiši un meitenes - bet tie visi ir īrnieki - tie jaunie. Tātad - kāds maksā , bet kāds nopelna un nodokļus nemaksā. Un tā nav nozare, kuru nevarētu skaārtot, varētu gan - vēl viens uzdevums uz valsts 100 gadi . Nu labi - jautājums paliek atklāts ...par ģimenēm, par brīvu un laimīgu sabiedrību , par mūsu spēju vai nespēju kaut kam tādam. Starp citu - Vācijas zaļie partijas iekšienē valodas lietojumā atteikušies no vīr un siev dzimtēm un uz to aicina visu sabiedrību. Cilvēciskām vērtībām neesot dzimuma - un es saku - paldies TAM KUNGAM DEBESĪS,ka vismaz manas dzīves laikā man bija ties''ibas būt sievietei un izbaudīt sievietes dzīvi. Lai visi SVĒTIE stāv klāt nākotnes bezdzimuma būtnēm ....

Kaut kā nevaru iedomāties, ka esejas autore lasījusi smalko onkuli Rolānu Bartu.

Jā, iespējams, ka dažādībās dēļ daudz interesantāk būtu izlasīt to cilvēku domas, kuri neko nav dzirdējuši par Rolanu Bartu, vai kā tur sauca to smalko onkuli. KD varētu nopublicēt to profesiju pārstāvju esejas, bez kurām18. novembrī nevaram iztikt: salūta meistars, šuvējs, elektriķis, atkritumu un kanalizācijas speciālisti– reālu lietu radītāji, bez kurām mēs – fotogrāfijas klusuma pārņemtie, iespējams, nogrimtu. Nu tur, kur arī nogrimtu.

Pastāv viedoklis, ko šie paši kultivē, ka intelektuāļi ir nācijas sirdsapziņa. Ja aplūkojam kaut vai pēdējos simts gadus, inteliģenti, t. i., tādi cilvēki, kas iztiku pelna vai ari gribētu to darīt ar rakstīšanu vai runāšanu, ir bijuši pasaules uzskata ziņā vieglāk ietekmējami(savtīguma mudināti) nekā sabiedrība caurmērā.

nu kā - ideja taču brīnišķīga - kopīgi veidot svētkus. Bet lai spriestu ir jāpārbauda. Kā man savulaik bija - atveru VKKF mājas lapu - sāku ar viņu ētikas kodeksu. Izlasu, cik viņi atklāti, godīgi, ka galvenais prinicips ir demokrātiska sabiedrības informēšana par naudas plūsmu utt. - un es kā spārnota uz priekšu un k;a dulla muša atsitas pret stiklu , tā es pret īstenību. Neko man nerakstīja , nestāstīja un tiešā runā patieca - kas tu tāda esi, un ka tas kodekss ir tikai smukumam - apmēram - netēlo muļķi ,ka pati to nesaproti. Tāpēc - jāpārbauda - vēl jo vairāk, ka tik ļoti daudz mums atkal ir kā padlaikos - kur vārdi tik krasi nesakrīt ar darbiem. Lūk.

Izrādās, esot simtgades birojs, jau divus gadus viss notiekot. Cik personu tajos divos gados saņem algu? Jūs ticat tam visam, ka kas jēdzīgs?

neko no tā neesmu pamanījusi - tās plašās diskusijas laikam notiek slēgtās telpās Kaut gan nesen - tieši Parīzes notikumu laikā bija aicinājums iesaistīties - būs jāatrod tam laiks. Interese man tā kā būtu.

O, Marī - kas par stienu naglai pa galvu - tieši un spēcīgi. Savulaik, to pašu runu rakstītāji publicēja arī anekdotes par latviešiem un politiķiem, bet - anonīmi. Laikam taču kautrējās. Vispār jau par to ir skumji - par šo garīgo pārdošanos naudas vellam. No vienas puses- kā es iedomājos,ka man no Debesīm nokristu miljons ....pirmais,ko es nopirktu būtu rubīns ar briljantiem - auskari un gredzeni un klāt vakarkleita un kurpes - nu vispār - viss komplekts. Pirmajā dienā tā es izdarītu. Par visu pārējo domātu pēc tam. Tik saldi no tās domas vien paliek - rubīns - un es .Un tāda nu ir tās naudas vara - tā neprātīgā salduma apziņa un garša, kas cilvēkus padara par necilvēkiem, no sākuma druksu , tad vēl drusku un tad vēl un vēl... brrrr Bet tas viss ir tik sarežģīti. Starp citu. Barts latviski tulktos ir ļoti ļoti grūti lasīt un līdz ar to uztvert, bet franciski - es "nevelku", bet žēl, ka tā - jo patiešām gudrs vīrs bija. Toties - mums ir savi gudrie. Atkal biju grāmatnīcā - meklēju dāvanu. Kāpēc t;ada gara nabadzība tur parādās ? Nezinu - it kā mums ir Kultūras padome, it kā mums ir VKKF - Starp citu, Marī - konkrēts jautājums Tev - tur ievēroju,ka pie grāmatām ir pieliktas atsaukmes - blogeri iesaka un tur bija Marī - arī - vai tā esi Tu? Tiesa gan - es tādus blogus un tādas atsauksmes nelasu, piedod - neuzticos, bet cik sapprotu - tad citiem ir otrādi, ja reiz citē blogerus kā autoritātes, tad acīmredzot cilvēki lasa un uzticās

Satori puikas ir kā padomju laika kolaboracionisti, oficiozos atstrādā ideologu samaksāto, pa kaktiem stāsta politnekorektas anekdotes. Un gaume dažiem no viņiem nav slikta, bet tas nekompensē visas citas bezmugurkaulnieku īpašības.

nu ko tu žēlojies ameba, uzšvilp tiem sūda izbanotājiem. Mani izbanoja no satori. Tieši un konkrēti - es atkal nenocietos un pilnīgā autopilotā atkārtoju šiem savu mantru ,ka ascendum naudu saņem negodīgi un koruptīvi. Un tad tinkšs - kā saka - ar kāju pa pa pakaļu. satori tuss ir tikai tiem, kuri neinteresējas par naudas izcelsmi. Kas vēl ir interesanti šai sakarībā. Esmu Rīgas Laika lasītājā un tur daudzi, tai skaitā tas pats satori šļāpinu ilmārs iesaka visādas filmas , ko skatīties, nelielu anotāciju. Un es to izmantoju . Ne visas skrupulozi pēc kārtas, bet ja rodas jautājums ,ko paskatīties - tad atveru kādu RL un palasu. Lūk un tas pats šļapiņu ilmārs ar pilnām mutēm stāsta par Hoppera Easy rider - par sabiedrības brīvības alkām, kuras tiek nosmacētas tās pašas sabiedrības liekulības un bezatbildības dūmos. Un es skatos un klausos un sev saku - debess , svētā debess - nu cik patiesi, nu cik perfekti - un vajag taču tā notikt, ka šo stāstu man pasniedz cilvēks, kurš sludina vienu, bet dara citu - nu gluži kā tajā filmā. Starp citu -iesaku noskatīties - tiešām laba filma. Nu nebūs tev tā pipariņa kas man - šlāpiņu ilmāra realitāte klāt, nu bet pati raksti,ka tev savas garšvielas dzīvei ir. Lūk, bučas un turies. Variantu nav!

Beidz nu kasīties, ka es saku - vēsturniece esmu. Ja par publikācijām. Manai dzimtajai skolai būs 100 gadu jubileja un es tagadējai direktorei solīju pārkopēt un atdot savas publikācijas par maniem novadpētniecības pētījumiem. Tā kā - ir man arī publikācijas. Tiesa gan -tā iecere veidot grāmatu par dzimtās puses vēsturi , nav īstenojusies. Pagaidām nav. Bet ...savulaik Zviedrijā draugi mani vadāja pa vietējiem muzejiem, kurus uztur bagāti cilvēki. Piemēram, zemnieka māja no 19.gs. pašiem sākumiem - ar visiem orģinālajiem priekšmetiem. Kad toreiz atbraucu mājās - sazinājos ar savas dzimtās puses pašvaldību,ka es tur gribu,ko līdzīgu - mums tur pie muižas tāds sens -baigi seksīgais erberģis. Bet nu jāsaka atkal - tālāk par gribēšanu nav tikts. Tā varēšana vēl nav. Lūk. Bet kā saka - ja jau ļoti vajag - smejies a lot un loud , kā saka -sen to esi pelnījusi - kārtīgi izsmieties. Lūk.

labrītņiņ. Izskatās ,ka vārdu salikums - pensionēta vēstures skolotāja - ir domāts kā kaut kas slikts, vai vismaz nožēlojams. Bet ... ņem vērā, ka skolotāja vietu Rīgā dabūt ir arvien grūtāk un ka brīdī ,kad man būs jāiet pelnītā atpūtā - ir ļoti liela varbūtība, ka pensijas būs tīri simboliskas summas, no kurām izdzīvot varēs tikai paši pieticīgākie. Tikko lasīju špīgelī - tur CSU kongresā ir tapis nolemts- jāceļ nodokļi. Vācija taču arī noveco. Par musulmaņu miljonu kādam ir jāmaksā .... Noskatījos divas filmas - jauno Bondu un Interstellar. Man ir ļoti grūti saprast , kā var patikt Bonda filma - vienas vienīgas banalitātes un es sižetu un dialogus varētu runāt tekstam pa virsu, man pat šķiet būtu seksīgāk. Interstellar savukārt, kārtējā pasaciņa, bet - tik ļoti ļoti pamācoša, tik ļoti ļoti satraucoša .... kad pēcgarša man bija tāda - labi,ka man jau ir tik daudz gadu un ka man nebūs jāpiedzīvo tādi izaicinājumi .... Kaut gan - nekad nebiju iedomājusies,ka man būs jāvēršās pret Latvijas islamizāciju un ka to gribēs uzsākt tik rupji un prasti ... bet - jau esmu rakstījusi ,ka manā darba vietā tikai ģendirektorei ir divi - jau pieauguši bērni, un tad no 40 !!! darbiniekiem , mēs esam 4 , kur katram ir pa bērnam, ā - tagad 5 esam un no tiem 5 , es esmu vienīgā, kura izskatās ,ka vairs nedzemdēs, tie pārējie vēl var saņemties , bet ... Pag. nedēļā biju nelielās viesībās, kur sarunās stāstīju tikko aprakstīto faktu un jau tad,kad biju beigusi savu uzstāšanos - atskārtu,ka klausītājas - 4 sirmkundzītes - visas ir bez bērniem, katra savu apstākļu dēļ. Un td padomājiet - kuru tas uztrauc - latviešu izmiršana - valdību, saeimu, NA, intelektuāļus ... kuru ? 30 milj noteŗēs - es teiktu - ideoloģijai - valsts varas apliecināšanai. Bet - vai nevarētu notikt brīnums un svinēšanai atstāt 3 milj un pārējo ieguldīt latviešu bērnu paēdināšanai, izglītošanai, darbavietu radīšanai utt ? Man ir draugs,kurš strādā celtniecībā un viņš saka, ka esot jau otrais ojekts Rīgā - kur bomžiem tiekot nodotas izremontētas - pēc labākajiem standartiem - telpas. Tas ir katoļu baznīcas aizbildniecības pasākums. Bet - kāpēc LTV 1 operatori neparāda ka tepat Rīgā ir simtiem ģimeņu ar bērniem, kuras dzīvo ar malku apkurināmās telpās un kur ūdens jānes istabā ar spaiņiem? Kāpēc mēs par to kautrējamies? Vai tie nav vecie padlaiki? Rādīt tikai fasādes vienu pusi? Vai šo 3 gadu laikā nevarētu būt 100 labie darbi Latvijai un viens no tiem - Latvija - laimīgo bērnu zeme? Kur nebūs raudošu bāreņu, kurus aizved svešumā, jo onkuļiem un tantēm tā ir izdevība nopelnīt naudiņu. Labi, sakiet,lai es rimstos, citādi aizrakstīšos ....

Skaisle jau to "man kā vēsturniecei" izsaucienu nedomā kā zinātnieces un pētnieces apliecinājumu, bet kā atsauci uz Olgas Dreģes tēlu kulta filmā "Limuzīns Jāņu nakts krāsā." Visi vēstrunieki jau nav uzreizi zinātnieki un pētnieki ar grādiem. Un pensionēti skolotāji jau arī tāpēc nav uzreizi jānoliek gar zemi, ja anonīmā Skaisle tieši Jūs, kam pat segvārdiņa nava, paglaudījusi pret spalviņu.

čau veci. Jā - Mūrnieces runa bija neparasta ar to,ka pirmoreizi atjaunotās Latvijas valsts laikā kāds politiķis iedrošinājās atzīt,ka nepadarītais un problemātiskais ir vairāk, kā tas ,kas ir izdevies un ar ko varam lepoties. Visi pārējie politiķi par tādu atklātību bija kā ar ūdeni aplieti un tagad raustās kā tārpi no treknām lapām nocelti un zemē nomesti. Bet nu veci - bez slikta vārda priekš tevis man neiztikt - tādi tie naciķi ir - runāt runā ļoti skaisti, ka tie darbi tādi būtu. Jauki,ka tu ar mazbērniem esi kopā. To es apskaužu, tieši un konkrēti. Nu labi, ko darīt, katram savs. Gan jau arī manā dārziņā rozes ziedēs. Lai Tev veicās!

Es ļoti ļoti daudz rakstu - pirms gulētiešanas un pamostoties un pēc tam darbā sēžot. Man ir sajūta,ka es varētu rakstīt aizvērtām acīm un rakstīt angliski, bet vienlaicīgi skandējot dzeju latviski. Un tomēr ... es neesmu rakstniece, bet vēsturniece. Man irr septiņu gadu akadēmiskā izglītība, puse darba mūža nostrādāts mācot vēsturi, tā kā - es droši un ar pārliecību sevi varu pieteikt kā vēsturnieci. Akadēmiski vai pedagoģiski praktizējoša, arhivāre vai arheoloģe utt. utjprj. - tas jau viss ir pēc tam. Vispār ir tā,ka izglītība ļoti ietekmē to kādi ir cilvēki. Skolotāji pamatā ir ļoti dominējoši un diezgan neiecietīgi, IT speciālisti - manā dzīvē visi kā viens bijuši izirtuļi, bet ārsti - pārlieku tīrīgi un pārlieku grēcīgi. Protams, protams, piekrītu ,ka inteliģence un izglītība nav viens un tas pats un ka papīrs arī panes visu. Un to varu attiecināt uz sevi kā uz baletdejotāju, vai uz sevi kā rakstnieci, bet nu ja tā mēs spriedīsim - tik bargi un tik dziļi, tad jau var teikt - aiziesim pa pieskari, tad jau vispār šī ieraksta autori arī nevaram saukt ne par dzejnieci , ne dramaturģi, ne sapņotāju, bet ar sabrukušas autodarbnīcas remontaslēdznieci. Kā kādreiz tādus sauca - plaša profila mehanizatore. Nu tā kaut kā.

Sveika! Zini, man arī Tavs skatījums uz svētku norisi šķiet pat ļoti objektīvs.... Man pilnīgi pietika ar lāpu gājienu, kura dēļ atbraucu uz Rīgu kopā ar saviem mazbērniem un nostaigājām šo brīnišķo tautas ugunsceļu spītējot lietavām un reižu pa reizei vēja nodzēstajām lāpām.... Mūsu bija daudz...domāju ka daudz vairāk nekā pie Ušakova kūkām...Prezidenta uzrunu neklausījos, jo tās saturs jau bija iepriekš paredzams - blāvu, nekādīgu vārdu savirknējums . Domāju, ka Mūrnieces runa bija daudz konkrētāka un saturīgāka...ne velti Rižā leca no biksēm ārā... Redz, no autorītes Agnesītes jau nekādu dižu domas izlidojumu nav ko gaidīt.Viss jau pateikts tai pašā "nabaga tēvā" ar mūždien gribošo gaili galvenajā lomā....ak, jā un kur nu vēl kvēlā līdzdalība petīcijā kopā ar islamistus gribošajiem.... Un tur nu diez vai būs tā " klusuma saliņa"...par" labām atmiņām" nemaz nerunājot...

Labrītiņ, vārdā nenosauktais, bet zināmais. Seksīgu dieniņu. Paldies, ka man piekrīti, zinu,ka tādi vēl ir:))

Šo nepieciešams publicēt lielākam lasītāju pulkam.

Tu esi atpalikusi no dzīves. Latvijā jebkurš mamzeļčiks kļūst par rakstnieci tiklīdz kluba Satori rīkotā orģijā ar flomasteri uzraksta uz kāda īpaši pazīstama sabiedriskā darbinieka štika - s....ā mani. Domājams, šeit ir noticis kas tamlīdzīgs un vēl ir skaidrs, ka dāmu uzturošajam vecajam kungam patīk tipāžs nevainīgās ģimnāzistes.