Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +3 °C
Apmācies
Pirmdiena, 23. decembris
Viktorija, Balva

Trubadūri. Visādi

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
komats
k
Bet kas īsti ir Normunds Naumanis?
Nieva
N
Cik debils tekstelis!
Normunds Vīrs
N
Politiski neuzticams
no Austrijas
n
Kurš tad piekāpās - Domingo vai Hermanis? "Karalis" Domingo TV (ORF2) un radio (sk. Ö1) intervijās teica, ja Hermanis nemainīs savu sākotnējo inscenejuma koncepciju, viņš tajā nepiedalīšoties.... http://oe1.orf.at/artikel/380525
Muris
M
Nu gan visi uzklupuši Alvim! Viņš varbūt iedvesmojās no slavenās režisora Viljama Vailera 60. gadu kulta filmas ar Odriju Hepbernu "Kā nozagt miljonu" :))
  • 1
  • 1
lauku vecis
l
Svētā Lestene! Nudien Hermanis sajucis prātā!Ja di Luna ir naktssargs, Leonora apkopēja, tad kas būs Manriko? Garderobists?Biļešu kontrolieris?....Un Azučena? Eksperte? Ekskursiju gide?.... Amebas vārdiem runājot - omg !!!
  • 5
  • 0
Ameba
A
o.m.g.
  • 2
  • 0
Pēdejā laikmetīgā versija
P
Ir tā -grāfs di Luna strādā par nakts podu nesēju,bet Leonora -par šinderi.
  • 6
  • 1
Paldies par linku!
P
Tad jau redzēs. Izskatās, ka vismaz sākuma stadijā Alvis Hermanis ar savu "Trubadūra" lasījumu visā nopietnībā ir gribējis pārspļaut pašu A. Žagaru (skat. LNO iestudējumu!), jo Domingo stāsta, ka darbību bija ieplānots pārcelt uz muzeju, kurā grāfs di Luna strādā par naktssargu, bet Leonora - par apkopēju. Tas ir tas, Domingo bija darījis raizes režijas koncepcijā. Drīz jau būs skatāms gatavais rezultāts, tad arī būs skaidrība.
  • 6
  • 0
māga
m
pajoliņ, atkal pilnmēnesis,,,,,?
Normundam augstcienībā< Dainis
N
Man toties ir rādāmās un nerādāmās domas. Nedomā par citiem sliktu, mēs, Tavi cienītāji, sametīsimies ( piedzersimies) un uzdāvāsim Tev savu Kastaņolu. Tā kā Endzelīns ir Mūžībā, mēs par viņu nodomāsim, tāpat jau visiem dzīvajiem laika nepietiek. Kur Tevi, lūdzu var sastapt, kad būsim pamodinājuši Tevi zvēru? Es arī gribu. Garanču varu atdabūt, Barišņikovs, diemžēl, vairs nedejo. Paldies par jokiem. Vienu Tev dāvinu: Kučier, griez atpakaļ, man tā piš-ša (gribēšana, vajadzība pāri! ) Raksti, lūdzu, vairāk un biežāk. Tikai neiedomājies mani izkonkurēt Skaisles skapī. Dzīvo sveiks un vesels!
kļūdas labojums
k
jālasa- par Endzelīnu NEdomāsim.
  • 0
  • 0
zahars
z
Daži rietumeiropiešu inteliģenti pēc izdzertas balzāma pudeles ir atzinušies, ka viņus patiesībā garlaiko austrumeiropiešu provinciālā dižošanās ar tenoriem, čellistiem, pianistiem, kā arī kaitina pakaļtaisītie un izlaizītie Rīgas kultūroažu interjeri. Latvijā viņi novērtē tīros ūdeņus un daudzviet nesafrizēto lauku ainavu, tāpat muzikāli kulināras emocijas spēj uzburt Maskačkas spēlmaņi kombinācijā ar tikko kūpinātām zivtelēm Ragaciema kāpās.
lauku vecis
l
Zahar, gribētos tev piekrist, tikai ar piebildi, ka šī blondīne ir pārāk populāra krievijā.... Un viņas aizrautīgajā prokremliskajā pogošanā atplestām mutītēm klausās vienkāršie krievu cilvēki, kuriem viņa ir elks....Nu kā tad neticēsi elkam? Saki, vai mums to vajag?Starp citu facebookā uz aptaujas jautājumu vai Latvija rīkojās pareizi, ļoti daudz krievu cilvēku atbalstīja mūsu valsts nostāju... Ja dzīvotu Jūrmalā, tad protams laistu uz pilnu klapi da jebko citu, bet...tā kā ,paldies Dievam, atrodos vismaz pārsimts km attālumā, varu atļauties vispār nereaģēt uz šo balagānu...
  • 3
  • 3
zahars
z
Sveiks, Lauku veci. Dīvaini Latvijā neielaist nevienam nekaitīgu blondīni, kad JV zālē sēž vismaz 100 miljonāri, kuri šajās dienās saķēdēs Latvijas ekonomiku ar Krieviju vēl ciešāk. Un, protams, mājās vislabāk. Izvilkt kāpu zonā tumbas un 100% volume uzlikt Led Zeppelin Nobody’s faul but mine, jo pie visām nebūšanām šeit esam vainīgi mēs paši, nevis viena pevučka. Farss.
  • 5
  • 2
lauku vecis
l
Ameba, lūdzu neapcelies un vēl....lūdzu neuzrunā mani uz "Jūs"...līdz šim uz "Jūs" mani uzrunājis tikai Senais, ko respektēju... Tavi (joprojām uzdrošinos tā uzrunāt) komentāri līdz šim man rādās simpātiski , asprātīgi un nesamāksloti....
  • 3
  • 0
Ameba<lauku vecim
A
par briljantu starp oļiem? :) es uzskaitīju visādus galma kultūrbaudītājus un pieminēju arī retos "briljantus",kuri paši zin ko vēlas dzirdēt/redzēt un ir ar labu gaumi apveltīti. Kāpēc lai Jūs mums simbols nebūtu? :)
  • 0
  • 0
lauku vecis
l
Sorry , Skaisle, iekopējās adresācija tev, bet domāts bija visiem....
  • 1
  • 0
lauku vecis>Skaislei
l
Labuvakaru visiem! prieks lasīt īpašo KD-istu komentārus...un vēl patiess prieks par zahara atgriešanos no viņa paradīzes stūrīša šī saita aktīvajās rindās....cik loti sakārojās Ragaciema kūpinātās zivteles,,,pat ja tā ir tikai alegorija... Tā kā pats biju nelielā pauzītē, skatos, pa šo laiku parādījies viens ļoti zinošs eksperts mūzikas jomā - "piedod."...Patīkami !Bet kāpēc tāds niks? Ameba....Tavu salīdzinājumu komentārā 02:55 īsti neizpratu...Man jau ka prastam lauķim vajag tā tiešāk....kā ar āmuru pa pieri.... Šodien iemetu acis "Dožģ"...tika intervēta kremļa lakstīgala , tā pati Valērija..... Nu jā, bet diez vai šeit tas būtu interesanti....tik vien kā politiskajā žanrā...ok, neaizraušos....
  • 3
  • 1
Ameba
A
Piekrītu Skaislei, Piedod /vajag citu segvārdu :)/ , labi raksti. Tikai mazliet par to pirmatnības saglabāšanu savā ārējā (automātiski iekšējā) čaulā. Austrumeiropas (bij.PSRS) estētikas saglabāšana nav labs piemērs. Vairāk interesējoties par šīm identitātes lietām, saskatu veiksmi,kad sevi redz ne caur pagātnes piespiesto pieredzi, bet ģenētisko mantojumu. Kādam skandināvu mērenība, kādam rietumu konservatīvās vērtības, bet iespējams kādam austrumu krāsuprieks radniecīgs. Vajadzētu ļauties. Galu galā, tāds īsts latvietiskums neeksistē. Skaistais ir Baltiešu spēja ŅEMT LABĀKO. Ja svešais spēj precīzu ģeogrāfiju caur koptēlu saskatīt, tad tas ir veiksmes stāsts. Bet jaunajiem.... citas piederības zīmes, kuras pēc lielā izzināšanas ceļojuma, sniegs jaunus kodus pašiem un pasaulei. Galvenais nekāda pakaļdarināšana. Kopēt ir jāmāk. To pat profesionāļi ne katrs pieprot :)
  • 4
  • 3
Skaisle
S
Lai man piedod - izcili komentāri Tev ir - tādi pārdomāti un pamatoti. Ja visi tādus rakstītu, tad KD būtu pavisam "cits gaiss". Paldies!!!!
  • 9
  • 1
Lai man piedod NN
L
Piekrītu daudzām pārdomām, ko visi trīs esat te sarakstījuši. Tikai dažas manas refleksijas kā atbilde: 1) Jā, treknā maizē dzīvojoši Rietumu konservatīvo vērtību cienītāji tiešām gaida kaut ko vēl pirmatnēju un nedaudz primitīvu no austrumeiropiešiem, tāpēc viegli pavelkas uz visiem tiem Latvijas jaukumiem, kurus Zahars uzskaitīja, un daudziem citiem tamlīdzīgiem. Jo tas vienkārši atbilst viņu ekspektācijām, dodoties uz nabadzīgo bijušās PSRS valsti. Tā ir aksioma, kuru pierādīt nav nekādas vajadzības. Jā, viņus kaitina, kad redz mūsos kaut kādu pakaļtaisīšanos Rietumiem. Un tomēr... mazliet jau pakaitināt viņus varam, ko? Jo vai tad tā tiešām ir tikai pakaļtaisīšanās Rietumiem? Kad viņi paši iet uz savām dārgajām, viselitārākajām operām un koncertiem Vīnē, Londonā, Ņujorkā, Milānā, Parīzē un Romā turienes senajos interjeros, sekojot gadsimtos iedibinātām tradīcijām baudīt SAVUS RIETUMU koncertus, tad tas, ka uz skatuves dzied latviešu, krievu vai ukraiņu meitenes, kas pašas skaistas kā jauna diena un vēl arī dzied tā, ka eņģeļi debesīs sāk skaust, vai mūsu tenori un baritoni savā dziedājumā spēj ietvert tādu plašumu un sāpi, kas itāļu dziedoņiem nekad nebūtu pa spēkam (cita lieta, ka arī mūsējie nekad nebūs kā itāļi, bet vai tad tas arī vajadzīgs), vai, ka tur pie diriģenta pults stāv kāds latviešu, krievu, igauņu diriģents, un arī orķestra koncertmeistari ir tie paši piejaucētie austrumeiropas "mežoņi", tad viņiem tā arī šķiet austrumeiropiešu pakaļtaisīšanās Rietumiem? Jo ne jau aiz žēlastības austrumeiropieši iekaro sev vietu šajās senajās Rietumu kultūras metropolēs, bet gan tāpēc, ka ir labākie tajā brīdī, labākie tajā konkurencē, kur tajā vietā un laikā ir. Tāpēc uskatu tomēr par Rietumu snobismu - vienlaikus Londonā vai Vīnē baudīt savu Rietumu kultūru austrumeiropiešu izpildījumā tā, it kā tam tā arī būtu jābūt, bet, ierodoties Latvijā, nevēlēties redzēt neko citu kā vien Maskačkas koka namiņus un svaigi kūpinātas zivteles (kas nenoliedzami ir burvīgi) un nicīgi vīpsnāt, kad kāds liek viņiem atcerēties, kas, sasodīts, šitas tenors, ar ko viņi te tā lepojas, tiešām pagājušās sezonas "Otello" Koventgārdenam norāva jumtu. Rietumniekus šis tiešām nedaudz mulsina, tāpēc savu pašu komforta dēļ viņi laprātāk nodala - Koventgārdens ar viesiem krieviem, latviešiem un ukraiņiem kopā ar itāļiem, frančiem un vāciešiem lai paliek Londonā, bet Maskačkas muzikanti Latvijai piederas labāk, tāpat kā lācis ar balalaiku - Krievijai. 2) Jā, Skaisle, visu to naudu, ko tērē Latvijas kultūras popularizēšanai 100 % vajadzētu novirzīt tikai un vienīgi Latvijas kultūras attīstībai tepat uz vietas. Ja tā būs laba, kopta, krāšņa un dzīvelīga, tad tā popularizēsies pati. Tā nu tas ir. Visnejēdzīgākais ir tērēt lielu naudu, lai kādam iestāstītu, ka kaut kas labs tiešām ir labs, bet vēl nejēdzīgāk - ka labs ir tas, kas knapi velk dzīvību un teju, teju iznīks. Labāk palīdzēt izdzīvošanā visiem mūsu mākslas procesiem uz vietas Latvijā. 3) Un visbeidzot, būt pašiem tas, kas mēs esam, ir pats svarīgākais, ko varam darīt šajā dzīvē. Zahars tos ir lieliski formulējis. Un netēlot no sevi to, ko mēs neesam, nevis tāpēc, ka tas kādu uzjautrina vai kaitina Rietumos, bet tāpēc, ka tas ir tukši un pazemojoši mums pašiem.
  • 20
  • 2
zahars
z
Ļoti organiski ir pilsētas svētki laukos. Visi tie provinces deju kolektīvu, pašdarbības koru, pūtēju orķestru priekšnesumu ir reti dzīvelīgi un nesamāksloti. Tāda tautas enerģijas plūsma, kura tad arī kulminē Dziesmu un Deju svētkos. Ikviens to sajūt. Spīlbergam ir ļoti laba filma „Lidosta”. Visi jau mēs esam kā tas Toma Henka tēlotais vīrs no Krakozijas. Jo ātrāk sadzīvojam ar to, jo spilgtāki un vērtīgāki kļūstam. Kad sākam rietumos spēlēt baigos parīziešus, londoniešus vai sejā ievelkam Bruklinas snobiem raksturīgo smīniņu, viņuprāt, paliekam reti komiski. Viņi taču to atkož. Tas ir tāpat kā deviņdesmito gadu spekulanti Krievijā sāka pirkt dzimtas ģerboņus un aristokrātu titulus. Pat izīrēta Opera nepalīdzēs līdzināties grāfam Orlovam.
  • 12
  • 0
Skaisle
S
bija tāda, nē ir tāda izcila filma - Dižais Skaistums. Mana kolēģe saka, tā filma ir kārtējais uzpūstais rietumu mēsls, bet man atkal viņa ļoti ļoti patika. Iespējams , ka viens no iemesliem ir tieši šis - parādīts tas inteliģences un tieši radošās - iekšējais tukšums un vērtību šķietamība. Kad es ceļoju kopā ar meitu , viņa man saka - tu ģērbies kā austrumeiropiete, uzreiz var redzēt. Un es viņai drusku aizvainota saku - bet es arī esmu austurmeiropeite, es nevaru ģērbties ne kā parīziete, ne londoniete,bet tikai kā rīdziniece. Te nu reiz ir tā reize , kad izpaužas mūsu pašcieņas trūkums. Skatos,ka milzīgas naudas tiek piešķirtas latviešu kultūras popularizēšanai ārzemēs. Es tā nedarītu - es lielāko naudu ieguldītu kultūras attīstībai uz vietas, kultūras izglītībai. Kad es vienreiz ar tanti , piedodiet, kasījos, par jaunāko latviešu literatūru, viņa man izmisusi nokliedzās - nu tad lasi to labo ārzemju literatūru, ko tad tu lasi to,kas nepatīk. Un tad es teicu - nu bet ko tad man darīt, ka es esmu latviete?
  • 14
  • 1
Ameba
A
tā gan taisnība. Pensionētus vairākpaaudžu, treknā maizē dzīvojošu, to pašu konservatīvo vērtību cienītājus diez vai kaut kas ievilinās šejienes foajē nekairinošus galā koncertus baudīt. Savukārt vietējā publika sastāv no mirkļa zirgā esošajiem un pielīdējiem parastajiem. Piedod, lauku veci, tu esi briljants oļu grozā. Nebūs sile, vai dzelzceļš-ostas, nebūs iemesla žāvāties pirmajās rindās. Tiešām nepieradinātas "Boilas jaunkundzes", vietējie "Mr.Bīni" kultūras (pārsvarā gastronomiskos) tūristus vairāk aizkustinātu ar saviem nenoslīpētiem talantiem pie gremošanu veicinošas skābputras. Vajag sevi novērtēt ar citiem mērinstrumentiem.
  • 5
  • 2
lustīgais nerris uz tirgus plača
l
". . . . . . . tomēr piezogas ķecerīgais jautājums – četru gadu plānošanas rezultātā tiešām nebija iespējams sapulcēt visu mūsu kultūrzvaigžņu crème de la crème [Dzimis Rīgā koncertam]?" . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . - - - - - - - - - - - - - - - - - - Precīzi. Arī vecajam labajam tirgus plača nerrim piezagās tāds pats jautājums. Bez jokiem. Četru gadu (vai pat ilgāk) laikā nespēja sakoordinēt VISAS zvaigznes? Otrs jautājums, kas ķecerīgi piezagās kā kašķains rēgs - kā tieši Dāvim Sīmanim izdevās uzvarēt konkursā par Dzimis Rīgā koncerta režiju??? Un, kas uzvarēja konkursā par koncerta scenāriju?
Ameba
A
Man te Dīvānu Līga Korķa Anetes bloga komentos uzbāzās :) Redziet kultūras gaismas nesējiem informatīvajā telpā likās pats Dievs -Grēviņš un viņa Kazino uzvalks (a la Castelbajac) kāda anonīma vietējā šuvēja izpildījumā. Tautai (dažiem blogotājiem hipsteriem) ļoti paticis :))))) Bet es nepiekrītu. Un viss. Tāpat nepiekrītu,ka koncerts Dzimuši Rīgai bija maksimāli labs un labāk nevarēja. Pārāk daudz haltūras. Tāpat nesaprotu, kur kultūras bļāvēji ir ar komentiem par šodien aktuālo tēmu. Mākslinieki politisku apsvērumu dēļ netiek ielaisti mūsu valstī. Protams, ja mūsu angažētie kulturēļi pieraduši dziedāt vien apmaksātu dziesmu, tad tādiem bļodlaižām prātā neienāk, ka ar savu darbu var arī valstiskus procesus ietekmēt. Bet var, un ir labi,ja dažus svešos aiz durvīm atstāj. Bet mūsējos jau laiž visur. Nacionālais teātris pats aizleca klanīties, vai tad tik stulbus var neielaist?
Skaisle
S
ameba, Tu galvenais, nepadodies, nekad, ne par ko!
  • 10
  • 2
Ziniet, bet
Z
Rietumeiropā īpaši nevienu neinteresētu arī koncerts "Dzimuši Budapeštā" Kosma, Maleks, Stojanovics utt. Jums viņi kaut ko izsaka? Bet ungāri lepojas. Un pareizi dara. Katram taču savs Dārziņs, Antoņenko, Šimkus. Nevajag tikai domāt, ka visiem, īpaši treknajā Eiropā, tas baigi interesē un pārsteidz.
Lai man piedod NN
L
Turklāt vasara nu reiz ir tas gadalaiks, kad šāda veida brīvdabas koncerti visā Eiropā, nepārspīlējot, notiek, ja ne katru dienu, tad katru nedēļas nogali - jau nu noteikti, turklāt daudzās vietās vienlaikus. Iedomāties, ka vienam mūsējam pēkšņi būs tāda rezonanse, nozīmē vien parādīt, ka ne pārāk orientējamies tajā drēbē. Maija beigās Elīna Garanča, piemēram, piedalījās grandiozā Pēterburgas pilsētas jublejas koncertā pie Ziemas pils, kur nodziedāja dažus savus visbiežāk visur pasaulē dziedātos skaņdarbus - Habaneru, Dalilas āriju, vēl šo to. Bez viņas tur vēl piedalījās visādas klasiskās mūzikas slavenības. Jā, Pēterburgai tas nenoliedzami bija milzu notikums (divus pēdējos gadus pēc kārtas viņi pilsētas svētkos rīko klasiskās mūzikas, nevis rokmūzikas koncertu), bet nedomāju, ka visa pasaule aizturētu elpu sekoja šim notikumam. Slavenākie vasaras brīvdabas koncerti, kam visi seko ar milzu aizrautību, ir uz paliek Vīnes Šēbrunnā un Berlīnes Valdbīnē (Waldbühne). Nevajag aizmirst, ka visi klasiskās mūzikas mīļotāji ir lielākā vai mazākā mērā konservatīvi cilvēki. Rīgai, lai nepazustu šajā milzu klāstā, vajadzēja izdomāt kaut ko tiešām neparastu. Turklāt otrā kultūras galvaspilsētā - Zviedrijas Ūmeo - notiks "Jevgeņija Oņegina" iestudējums ar izcilo zviedru baritonu Petru Matei titullomā. Viņš to ar milzu panākumiem ir dziedājis Zalcburgas festivālā un arī Vīnes Valsts operā - viņu uzskata par vienu no izcilākajiem šīs lomas interpretiem šobrīd. Vīnē viņa partnere Tatjanas lomā bija Maija Kovaļevska un nākamsezon viņi pavasarī šo izrādi Vīnē atkal dziedās kopā. Varbūt bija vērts kaut kā kooperēties Rīgai un Ūmeo? Uztaisīt vienu "Jevgeņija Oņegina" iestudējumu ar sapņu sastāvu, ko nospēlē gan Rīgā, gan Ūmeo? Ar zviedru un latvieti galvenajās lomās... Latviešu mūziķi daudz derīga varētu dot šāda veida sadarbībā.
  • 12
  • 2
Lai man piedod NN
L
Nu, bet kurš tad izdomāja to koncepciju šim koncertam, ka visa plašā Eiropa zina mūsu klasiskās mūzikas zvaigznes? Lai arī es pilnībā piekrītu Jums tajā, kas attiecas uz savām klasiskās mūzikas zvaigznēm katrā Eiropas valstī, tomēr pats koncerts, patīk mums tas vai nē, bija iecerēts kā apriori visiem zināmu mākslinieku parāde, lai gan, jādomā, pat Latvijā ir visumā kultūras norisēm sekojoši cilvēki, kuri nemaz nezina visus mūsu starptautiskā līmeņa akadēmiskās mūzikas pārstāvjus, tāpēc koncerta "Dzimuši Rīgā" naratīva uzstādījums "ak, mums Latvijā ir daudz izcilu soprānu, bet tenors tikai viens" bija garām. Drīzāk, ja jau reiz translējoties uz teju visu Eiropu, gribējām tam pievērst uzmanību, tad, lai ieinteresētu pārsātinātu Rietumu klasiskās mūzikas mīļotāju, vajadzēja veidot koncertu kā mīļu, izklaidējošu, neuzbazīgu, nediktaktisku un kompaktu ceļvedi Latvijas akadēmiskajā mūzikā, kur gan runājamiem tekstiem, gan pašu atskaņojamo skaņdarbu programmai bija jābūt daudz pārdomātākai un konceptuālāk veidotai. Turklāt vēl viena problēma šāda veida koncertam bija visai izplūdusī robeža starp to, ar ko tad cenšamies "pārsteigt" (vai drīzāk "ieinteresēt") ārzemju publiku - ar latviešu skaņdarbiem (partitūrām, komponistu vārdiem) tātad, vai ar izpildītājiem (dzīvajiem koncerta dalībniekiem), un kad gan ar vienu, gan otru.
  • 7
  • 1
gti
g
Arī neesmu Rainis. Pat Skaisle Aspazija nē! Lai cik interesantas būtu Tavas pārdomas, Normund, bet pie pašreizēja kultūras īsteblišimenta šīs pārdomas ir vardes pirdiena farfora vannā vērtas. Lai arī viss īštebiliments čurāja karstu par koncertu "Dzimuši Rīgā" kopumā Eiropā par to ievērojam mazliet vairāk kā par superzvaigžņu koncertu no cepelīnu dzimtenes "Dzimuši Paņevežos". Jo redzi, kādreiz iegrimis dziļas presturbācijās par dzīves jēgu kāds GGrūbe izdomāja, ka ARTE TV ir visatbilstošākai kanāls smalkiem ļautiņiem. Nav tālu no patiesības. Bet sasodīti tālu no skaidrās realitātes par valsts atpazīstamību. Un vēl tālāk no pilsētas Rīgas, kur galvenā aviokompānija ir joprocikcopcik dārgā AirBaltic, kur Rīgas pasažieru osta smird pēc Brežņeva laikiem, apkārtne ir nesakopta, bet autoostā saimnieko no lidostas ar mokām padzītie melnie taksīši un centrāltirgus perfērijas bomžu smārds. Bet pasažieru vilcienu satiksmes galvenais notikums ir reizi gadā, kad ierodas Alla Borisova ar specvilcienu. Pārējā laikā tur kursē RVR ziedu laiku (tas kad Normunds bija sprigans puisis vēl) ražotās eļektričkas. Vot ķebe ij kultūras galvaspilsēta, Normi.
Lai man piedod NN
L
un citi komentētāji, ja Jums tas šķitīs pilnīgs oftopiks, tomēr, ņemot vērā to, ka NN pats pieminēja koncertu "Dzimuši Rīgā" un arī piesauca Rīgas - kultūras galvaspilsētas argumentu, ieminoties par tiesībām translēt A. Hermaņa režisēto "Trubadūru", tāpēc atļaušos piemest savus piecus grašus. Jā, par "Dzimuši Rīgā" - bija daudz runas par to, ka to raida "Arta", ka BBC piedalās, BBC arī izskanēja apjomīgs radio raidījums par latviešu mūziku ar vairākām intervijām angļu valodā, kurā I. Cimkus, Maija Kovaļevska, Miša Maiskis izcēlās ar labu angļu valodu un personības šarmu, Pēteris Vasks - ar personības šarmu un premjerministre Laidmdota Straujuma - ar to, ka ir šīs valsts premjerministre. Tas mani mudināja meklēt pa internetu kaut jelkādas atsauksmes jau pēc šī koncerta. Un vienīgais, ko man izdevās atrasts bija vakar publicēts ieraksts vācvalodīgā blogā "Kontrastriga" (es tā saprotu, kā tā ir kaut kāda Maincā bāzēta vācu žurnāla interneta versija gloga formā, kas veltīta tieši Rīgai kā Eiropas kultūras galvaspilsētai, kurā ir vesela virkne autoru, tomēr kā galvenais iezīmējas tāds Stefans Reiherts), kurā visai vizdegunīgi, viszinīgi un snobiski, bet vietām diemžēl līdz sāpēm pamatoti un pareizi ir rakstīts par daudzām mūsu nebūšanām - par spožajām fasādēm un noskretušajiem pagalmiem, par spožumu un nabadzību, par vārdos deklarēto un dzīvē reāli esošo utt. Vietām kaitina, ka svešie atļaujas tā par mums. Gribas teikt - labāk skatieties uz sevi paši. Bet... vai tad tā nav, arī tad, ja tās krāsas vietām ir sabiezinātas. Jā, un šajā blogā atradu vienīgo ārzemju valodā publicēto atsauksmi par koncertu "Dzimuši Rīgā". Tā kā vācu valodu daudzi tomēr nepārvālda, uz ātru roku pārtulkoju. Tāpēc nesodiet bargi! Tulkojums ir maksimāli precīzs ar nolūku iespējami pilnīgāk pārraidīt autora domu.
Tikai viena
T
E.Siliņam ir tikai viena standarta neapmierināti saviebta grimase visas dziesmās un ārijās.
  • 7
  • 1
Portosam no d'Artanjana
P
Kāpēc tieši Zāberā derētu ieklausīties? Tāpēc, ka viņš ir viens no pašiem labākajiem izpildītājiem. Vēl Jānis Sproģis. Vai tenors, vai bass dzied, Andrieva Niedras vārdu nozīme nemainās, ar ģīmja šķobīšanu un izspīlētu žestikulāciju saturu nevar aizstāt. Domāju, ka Zābers dziļi un iejūtīgi radīja to, ko dēvējam par mākslas tēlu. "Vakar tev uz mūžu slēdzās tev uz mūžu tēva nams...(-) Kā pie sveša bēgļa krūtīm vari tu tik saldi snaust." Alfrēda Kalniņa dziesmas vērtībai īsti nepiestāv, ja dzirdams forte un katrs tonis uzkrītoši tiek stutēts rezonatorā. Nevajag visiem izrādīt "ķeķi". Aktiermeistarību mēs varam izprast dažādi. Mecco kanālā ir redzētas un dzirdētas daudzas Mimi, tik braša aizraušanās darbībā nebija gadījies redzēt. Nu, varbūt, ka Mizettei tas pat piestāvētu. Lai Jūs saprastu, par ko es runāju, pieminēšu kā paraugu Elīnu Garanču. Vai atkal teiksit, ka tikai mecosprānam varētu būt aktieriskās iemaņas bez bezgaumībām? Savādi, ka tieši dažas mūsu pasaules prīmas un premjeri , kas rāda vokālo spozmi, mēdz demonstrēt, ka tēls ir mazāk svarīgs kā skaņa. Dažos gadījumos tie dreskodi arī bijuši visādīgi, gaume un izkoptas manieres nevienam par sliktu nav nākušas.
  • 6
  • 2
Portoss to Lai man piedod Lūsiņas k
P
Sakiet, kāpēc basbaritonam Siliņam būtu jāklausās kā piemērs tieši tenora Jāņa Zābera ieraksts un vispār - tieši "Brīnos es..."? Taisnības labad gan jāpiebilst, ka Maija Kovaļevska daudzas reizes ir uzsvērusi, ka koncertnumuri nav viņas stihija un tāpēc koncertos viņa vispār tikpat kā nekad nedzied. Viņa tīri mākslinieciski dod priekšroku izdzīvot visu operas tēla dzīvi visas partitūras garumā. Jādomā, ka tad arī nav nekādu problēmu ar pārtēlošanu vai pārspēlēšanu. Ja var ticēt Rietumu kritikām, tad izrādes formātā viņai šajā ziņā viss ir kārtībā. Šis koncerts bija izņēmums. Protams, nav mazsvarīgi tas, ko un kā dziedātājs dara, tomēr es teiktu, ka mūsu solistu mīmikas vai dreskodi, lai arī varēja vēlēties ko labāku, tomēr nemaz nebija tas lielākais ļaunums.
  • 2
  • 4
Lai man piedod Lūsiņas k-dze
L
Viņai viss patīk! Ja salīdzinām divus koncertus- Rīgā (pieoperas) un Cēsīs (koncertzāles atklāšana ), tad man Cēsu mākslinieciskais līmenis šķita augstāks. Siliņš tragiski mīmikoja un tēloja, cik jaudas, atklādams, ka super bas-baritonam nav ne mazākās nojausmas kāds ir dziesmas "Brīnos es " saturs. Varbūt būtu paklausījies Zābera ierakstu, varbūt labāk nebūtu dziedājis šo dziesmu nemaz.. Antoņenko jāiegādājas privātskolotājs, kas elemntāri pastāsta par ģērbšanās kultūru, ja iespējams, tad abos koncertos. Taisnības labad jāsaka, ka Kovaļevska tēlojuma ziņā Siliņu pārspēja operas skvērā. Kur mēs esam sasmēlušies tik daudz provinciālisma, arī numuru izvēlē un salikumā, kas bija kā trešajā dienā no lielās Rasola bļodas. Bet bija arī Pauls un man, piemēram likās, Šimkus nespēja noslēpt aizvainojumu, ka viņam jāspēlē iespiestam "kabatiņā".
  • 11
  • 1
Skaisle
S
Jā, redz kā ir - Lai man piedod NN - cik Tu smalkas un nopietnas pārdomas uzrakstīji. Un tepat vienu stāvu zemāk - Sniedzei tik vien bija kā apēstas bezdelīgas un gada koncerts ,ar ko lepoties visā pasaulē. Ka es saku - tie KD eksperti tādi kā es baletdejotāja. Bet nu labi, jālec jūrā atvēsināties.
  • 10
  • 4
Lai man piedod NN
L
Jā, un par proviniciāli pārspīlētu šo pasākumu, kam pēc idejas bija ļoti daudz potenciāla, padarīja tieši orgnaizatori, nevis mūziķi. Sākot ar programmas izvēli (varbūt nevajadzēja tomēr pašiem māksliniekiem jautāt, ko viņi paši grib dziedāt / spēlēt, bet gan piedāvāt vairākus variantus izvēlei? Jo viņi jau, izvēloties, nevarēja zināt, ko izvēlēsies citi - tā mēs dabūjās vienā katlā "Carmina burana", Mimi āriju, Čaikovski un mūsdienu latviešu komponistus, apkaisītus ar E. Dārziņu un J. Mediņu, dodot arī obligāto nodevu Vāgneram, kurš mūsu apziņā ir un paliek mūžīgi rīdzinieks... Katrā ziņā ar to, kas bija pieejams šim pasākumam, to varēja izveidot daudz gudrāk un pārdomātāk, jau izvēloties to, kas šajā koncertā vispār skanēs. Un tad jau tālāk arī visu pārējo koncepciju sakārtojot tā, lai tā līmētos kopā organiskāk.
  • 13
  • 0
Ameba
A
Man arī piemīt niķis pameklēt pasaules informācijas telpā par daudzdaudzām lietām vairāk informācijas. Arī Dzimuši Rīgā nebija izņēmums :) Šis provinciāli pārspīlētais nozīmīgums lika man sakaunēties.
  • 8
  • 1
Skaisle
S
Centīga esi. Es savulaik internetā lasīju vāciešu atsauksmes par Rukšāni, jau neatceros, kurā pilsētīņā romāniste bija nonākusi un tikausies ar saviem vācu lasītājiem, bet tajā atsauksmē bija info minimums un tad tādas arogantes augstprātīgas piezīmes, ka rakstniece pārcentusies ar sevis izvērtēšanu, ka vienā teikumā no saviem darbiem kautrējoties, bet otrā - pati sevi slavējot , nez par ko - jā - tādi ir vācieši - iedomīgi, bet nu atkal - vai tad viņiem nav pamats tādiem būt? Kādi esam mēs?
  • 6
  • 2
Lai man piedod NN
L
Oriģināls te: http://kontrastriga.wordpress.com/2014/07/21/konzertkritik-born-in-riga/ Citu tiešām neko neatradu. Varbūt kāds cits ir bijis acīgāks par mani? Vai tiešam šis, iespējams, Latvijas vēsturē vistranslētākais kultūras pasākums, ir radis tikai tik vien rezonanses ārvalstīs?
  • 5
  • 0
Lai man piedod NN
L
Kritika par koncertu: Dzimuši Rigā 21.07.2014. unvarnishedoutspoken Kultūras galvaspilsētas programmā iederas arī iespaidīgi koncerti. ‚Dzimuši Rīgā‘ ir viens no klasiskās mūzikas augstākajiem punktiem tajā. Līdzsvara meklējumi starp pretenciozitāti un spēju piesaistīt plašu publiku, kas jāpanāk ikvienai kultūras galvaspilsētai, ir atstājuši iespaidu arī zu šo pasākumu. Senām tradīcijām bagātās Nacionālās operas priekšā ir izveidots stūrains, sudrabaini spīdošs loks:‚Dzimuši Rīgā‘ skatuve. Gandrīz visi solisti tiešām ir dzimuši Rīgā. Kultūras pārraide „Arte“ tomēr izteicās šādi: „Ar iecienītu Gala repertuāru Latvijas starptautiskā līmeņa operdziedātāji rūpējas arī par mūzikas draugu kulinārajām gaidām.“ Laikam tomēr organizētājiem bija jāpieņem lēmums: vai tam jābūt koncertam ar viegli pārkāpjamu pieejamības slieksni, kam viegli piekļūtu arī tādi cilvēki, kuriem nav ieraduma interesēties par klasisko mūziku? Vai labāk veidot tādu programmu, kas izturas nopietni gan pret klasisko mūziku, gan publiku? Līdz ar to koncerts ir manāmi sadalījies divās daļās: pēc gluži nezināmiem, arī laikmetīgiem skaņdarbiem, kas izskanēja tā pirmajā daļā, otrā daļa pēkšņi sastāvēja vienīgi no populārām, vispārzināmām melodijām. Programma sākas ar Riharda Vāgnera, kurš Rīgā savulaik strādāja divus gadus kā kapelmeistars, operas „Loengrīns“ uvertīru. Tai seko vēl ‚Abendlich strahlt der Sonne Auge‘ no ‚Reinas zelta‘. Basbaritons Egils Silinš nedaudz pārdozē vibrato savā balsī. Tomēr nepatīkamākais ir tas, ka šis dziedājums, līdzīgi kā vēl citi tajā pašā vakarā, beidzas kaut kā pēkšņi un gaišā karājoties. Baiba Skride spēlē uz savas Stradivari vijoles Jāzepa Mediņa ‚Latviešu capriccio‘, kāds koris dzied 1948. gadā dzimuša latviešu komponista Jura Karlsona kompozīciju „Neslēgtais gredzens“. Pa to starpu kāda sieviete spēlē uz kokles – cītarai līdzīga stīgu instrumenta – tautasdziesmu, kas gan kļūst patētiska, tikai pievienojoties arī klavieru un stīgu pavadījumam. Jozefa Jongena koncerta ērģelēm un orķestrim pēdējās taktis pavada diskotēkas gaismām līdzīgs gaismu šovs, izplešoties visā operas frontona garumā. Lai novestu šo miču-maču līdz pilnībai, sešu dejotāju ansamblis nodejo arī vēl tango-baletu. Līdz ar to publika šķiet tāda neizlēmīga. Tā pieklājīgi aplaudē, tomēr sajūsmu nepauž arī tad, kad desmitgadīgs vijoļspēles brīnumbērns pēc Georga Pelēča skaņdarba “Plaukstošs jasmīns” atskaņošanas laipni paspiež roku marimbas solistam. Koncerta otro daļu ievada jau tāpat ārkārtīgi melodiskais Roberta Šūmaņa „Veltījums“. Pat jaunais pianists Vestards Šimkus nespēj glābt Franča Lista apdari klavierēm no tā, lai neskanētu kā otršķirīgas viesnīcas fona mūzika. Straujā tempā viņu nomaina nākamais publikas mīlulis: čellists Miša Maiskis krata savas mežonīgās sirmo matu cirtas Pētera Čaikovska Rokoko variāciju pavadījumā, lielais jauktais koris dimdina ‘Vedi! Le fosche‘ no Džuzepes Verdi ‚Trubadūra” un soprāns Maija Kovaļevska, koķeti smaidot un neizrādot ne vismazāko piepūli, aizvītero līdz Džakomo Pučīni “Bohēmas” augšējām notīm. Tās ir tieši tās zvaigznes, kuras piešķir šim vakaram benefices iezīmes, dāsni laistot to ar saviem hitiem. Vēl pirms noslēgumā izskan Emīla Dārziņa “Melanholiskais valsis”, tenors Aleksandrs Antoņenko nodzied ‘Nessun dorma’. Viņš pat aptuveni nespēj turēt līdzi mūžīgi netaisnīgajam salīdzinājumam ar Lučāno Pavaroti. Tomēr publika viņu mīl vairāk par visiem citiem, kas bija šajā vakarā, ilgstoši aplaudē un izkliedz sajūsmas saucienus. Kad vakara vadītājs visbeidzot aicina uz skatuvi visus māksliniekus, publikā visi pieceļas un aplaudē. Vēsai vasaras naktij Rīgā šī programma nav nepiemērota. Atpūtai mājās uz dīvāna mierīgi būtu pieticis ar mazāk šova elementiem.
  • 17
  • 0
Senais
S
Ko tur spriedelēt - katrram var būt savs viedoklis, bet par humora klāqtbūtni laikam liecina tas - Uj, kas rīmējas ar fuj, duj, cuj, huj, sabantuj un , droši vien ar vēlkautko, kas ātrumā neiešaujas prātā. Varbūt cien. god. komentētāji var papildināt.
Ameba
A
Nav mums mērķu, vīziju un dotumu ieliekot lielu darbu, līdzekļus un sirdi vienu aiz otras pāršķirt izdarīto darbu lapaspusi. Kalniem un lejām, klupšus un krišus, lidojot un rāpojot..... trīs soļi uz priekšu 10 atpakaļ. PAT NIKNUMS VAIRS NEPĀRŅEM, DZIĻS NOGURUMS UN ZAUDĒJUMU ASARAS.
ne kritizētāja
n
Kaut kā īsti neizjutu humorīgo piegājienu? Par Koru Olimpiādi ,manuprāt, vislielākais ieguvums ,ka ''dažbrīdīgā mazā pīļu dīķītī''ieplūda Pasaules elpa . Neskatoties uz avio katastrofas šausmām,koncerti izraisīja prieku.Brīvo valstu tauta jutās Rīgā kā mājās.Ceru ,ka kādreiz viņi un viņu draugi gribēs vēlreiz pabūt Latvijā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja