Komponists Zigmars Liepiņš, kurš izturējis pirmo gadu Latvijas Nacionālās operas valdes priekšsēdētāja amatā, šodien var lepoties ar finansiālā stāvokļa stabilizāciju, līdzsvarotu darba gaisotni teātrī un arī dažu jaunu ideju īstenošanas sākumu līdztekus jauniestudējumiem, kuri saskaņā ar opermenedžmenta starptautisko praksi saplānoti vairākus gadus uz priekšu. Iespējams, tiks mainīts Operas nosaukums, pieminot tajā arī baletu.
Bez skaļas lielības un ažiotāžas Operas vilciens ripo uz priekšu. Drosmīgs solis bija sākt sezonu ar Džuzepes Verdi Rigoleto iestudējumu, uzticot to Operas jaunajam muzikālajam vadītājam diriģentam Mārtiņam Ozoliņam un debitantei Margo Zālītei, pirmajai latviešu režisorei, kas Vācijā izstudējusi profesionāli tieši operas režiju. Lai arī šo nevar saukt par režijas meistardarbu, izrāde, kurā vairāki LNO trupas dziedātāji, sākot ar Armandu Siliņu titullomā, piedzīvoja nozīmīgas debijas lomās, ir labs dzinulis izaugsmei. Attīstība nenotiek, ja nav reālu iespēju darīt. Nav pārtrūkušas arī jau iekoptās iestrādes jauno solistu izglītošanā – oktobra nogalē LNO notika kārtējās starptautiskās Eiropas operas akadēmiju tīkla ENOA meistarklases.
Būtiski mainīta Rīgas Operas festivāla koncepcija, uzmanības fokusā 2015. gadā liekot ievērojamu operkomponistu – itāļu verisma operu meistaru Džakomo Pučīni. Starp citu, tas sniegs iespēju beidzot, pēc desmit gadu pārtraukuma, izrādē uz mūsu Operas skatuves baudīt pasaules zvaigznes, latviešu soprāna Maijas Kovaļevskas sniegumu. Viņa viesosies savā zelta lomā – Mimī – Bohēmā, ar kuru sākās dziedātājas spožā karjera Ņujorkas Metropolitēna operā.
Atminoties iepriekšējās vadības žēlabas, ka Maija Kovaļevska – atšķirībā no pārējām mūsu zvaigznēm – mūzikas Baltajam namam esot par dārgu, atliek vien minēt, kā tas izdevies Zigmaram Liepiņam. Inga Kalna savukārt dziedās Artura Maskata jaunās operas Valentīna pirmizrādē un Pučīni pirmās operas Vīlas jauniestudējumā. Šosezon Operā sagaidīsim arī Marinu Rebeku, Aleksandru Antoņenko, Lieni Kinču un Egilu Siliņu, kurš pēc izrādēm Pekinā, Tokijā un Šanhajā sniegs solokoncertu 14. novembrī.
Kopā ar sadarbības partneriem piedaloties konkursā par finansējumu ES programmā Radošā Eiropa, LNO izdevies iesaistīties Eiropas Operas digitālajā projektā, kur īpaši izveidotā interneta vietnē no 2015. gada ikviens varēs noskatīties piecpadsmit izcilu Eiropas opernamu izrāžu un materiālus par to tapšanu. Šī gada pavasarī konkursā Ceļojums uz Operu 9.– 12. klašu skolēniem Opera pētīja jauniešu attiecības ar operas mākslu un kā viņus par to ieinteresēt.
Miera osta gan neesot iestājusies, jo Operas finansējums vēl arvien neatbilst teātra vajadzībām, īpaši infrastruktūrai, tehniskajiem cehiem. Mieru pašā vasaras karstumā negaidot sašūpoja arī sabiedrības šūmēšanās par Operas ēkas izīrēšanu krievu komponista Igora Krutoja jubilejas svinībām. Taču šis pragmatiskais solis devis iespēju papildināt Operas budžetu ar 130 000 eiro.