Mēdeja/Medea (1969) ir neparasti skaista ģeniālā itāļu režisora filma, kurā katru kadru var ierāmēt kā gleznu. Tajā viss ir tik māksliniecisks: krāsa, gaisma, kompozīcija. Pazolīni ir radījis pārlaicīgu versiju sengrieķu mītam par argonautiem un zelta aunādu. Mēdejas tēlā filmā spilgti iejūtas slavenā operdziedātāja Marija Kallasa, bet savā vienīgajā kinolomā operdīva nedzied. Filmai iznākot uz ekrāniem The New York Times rakstīja: "Gandrīz puse no filmas darbības notiek bez dialogiem. Pazolīni vadībā Kallasai piemīt spēks, kas izceļ viņas graciozitāti, viņas profils līdzinās attēlam uz senas monētas." Arī Marijas Kallasas simtgadi šogad atzīmē pasaule.
Mateja evaņģēlijā/Il vangelo secondo Matteo (1964) pusdokumentālā manierē, izmantojot neprofesionālus aktierus, melnbaltā lentē Pazolīni stāsta Jēzus Kristus dzīvi. Jau tolaik, 1964. gadā, kad filma tapusi, cilvēki bija tik tālu no tiešas, intuitīvas mistiskas pieredzes, ka mākslinieki par vienu no saviem galvenajiem uzdevumiem uztvēra demitoloģizāciju. Filmas pamatā ir Mateja evaņģēlijs ar tikai dažiem īsinājumiem un daži Jesajas grāmatas iespraudumi, tā uzņemta skopajā Dienviditālijas (Apūlija, Lukānija, Kalabrija) ainavā ar turienes iedzīvotājiem.
Režisora Pjēra Paolo Pazolīni simtgadi pasaule sagaidīja pagājušajā gadā, savukārt šogad gadsimta jubileju svin kinoteātris Splendid Palace, atgriežoties pie pasaules kino mākslas pamatvērtībām, visa gada garumā apmeklētājiem piedāvājot spilgtus un atmiņā paliekošus kino notikumus.