Latvijas stenda veidošanā sadarbojās Latvijas Attīstības un Investīciju aģentūra, Nacionālais Kino centrs, Latvijas Kinoproducentu asociācija un Rīgas domes programma Rīgas Filmu Fonds. Aktīvi kinotirgū strādāja arī Latvijas producenti, attīstot sadarbību ar ārvalstu kino veidotājiem.
Producente Alise Ģelze atzīst, ka šis gads Kannās esot bijis neparasti ražīgs – režisora Jāņa Norda jaunās filmas Ar putām uz lūpām projekts ieinteresējis potenciālos sadarbības partnerus un filmas iespējamos kopražotājus no vairākām pasaules valstīm, tai skaitā no Dānijas, Čehijas, Norvēģijas, Horvātijas u.c. Iespējams, ka kāds no šo valstu pārstāvjiem – producējošajām kompānijām – kļūs par kopražotāju filmai, kas jau saņēmusi Nacionālā Kino centra finansiālu atbalstu.
Kannu kinofestivālā daudzu pasaules valstu pārstāvji interesējas par iespējām filmēt Latvijā, kā arī sadarbības iespējām, veidojot kopprodukcijas un palielinot gan šo filmu finansējumu, gan iespējamo auditoriju. Latvijas stenda darbības laikā notika sarunas ar ietekmīgāko pasaules festivālu programmu veidotājiem (piemēram, no Lokarno, Venēcijas, Sansebastjanas, Toronto, Romas), popularizējot gan jau gatavās, gan vēl topošās Latvijas filmas. Vislielākā interese bija par topošo filmu iespējamām pirmizrādēm citos festivālos, arī par īsfilmām un Latvijas aktieriem. Komplimentus izpelnījās arī atraktīvais Latvijas paviljona dizains.
Kannu festivāla dienās vairākkārt par Latvijas kino industriju rakstījuši starptautiski izdevumi – gan Screen International, gan Cineuropa, gan Cannes Market News. Ārzemju prese akcentē vairākas tēmas – gan unikālo programmu Latvijas filmas Latvijas simtgadei, gan plašās iespējas filmēt Latvijā un Rīgā un dažādo fondu finansiālo atbalstu, kas ļauj šīs iespējas īstenot; tāpat rakstos minētas pērn decembrī Rīgā notikušās Eiropas Kino Akadēmijas balvu pasniegšanas pasākumu programmas pozitīvās atskaņas gan Eiropā, gan arī Latvijā.