Vairākus gadus Oskara Stroka (1892–1975) atstātais mantojums glabājās ģimenē – pie viņa dēla un mazmeitas. Nezinot, ko iesākt ar arhīvu un mainot dzīves vietas, komponista mazmeita mantojumu 90. gadu vidū uzticēja Stroka mūzikas mīļotājam, bijušajam rīdziniekam Dmitrijam Goldgāberam, kurš kopš 70. gadiem dzīvo Amerikas Savienotajās valstīs. D.Goldgābers mākslinieka arhīvu atveda atpakaļ uz dzimteni, lai nodotu to glabāšanā LNB.
Oskara Stroka pagājušā gadsimta pirmajā pusē komponētās dziesmas Zilās acis, Mans pēdējais tango, Sakiet, kādēļ, Ak, melnās acis vēl šobrīd ir iemīļotas visā pasaulē. Vecumdienās komponistam nācās samierināties ar apziņu, ka viņa vārds ir aizmirsts, lai gan skaņdarbi bija pazīstami it visur. Tikai pēc nāves Stroks iemantoja plašu popularitāti, kad viņa daiļradei atkal pievērsās mūslaiku ievērojamākie Latvijas, Krievijas un citu valstu estrādes mākslinieki.