Sākas Starptautiskais Venēcijas kinofestivāls

66.Zelta lauvu sacensība

Klāt ir trešais no pasaules kinofestivālu lielajiem vaļiem — Starptautiskais Venēcijas kinofestivāls (2.—12.septembris). Sev līdzīgo vidū Venēcijai vienmēr būs īpašs statuss — tas ir pirmais un senākais pasaules kino festivāls, sava veida "formāta autors", kura pirmais laidiens notika 1932.gadā. Statistikas cipari šā gada Venēcijas skatei ir iespaidīgi — 24 konkursa filmas, protams, visas pasaules pirmizrādes — kā jau sevi cienošam "A klases" festivālam. Plus vēl 20 filmas ārpuskonkursa skatē, 24 — programmā Orizzonti/Horizonti, kas domāta alternatīvākām, netradicionālākām izpausmēm. Atšķirībā no "mirstīgajam" (neakreditētajam) nepieejamā Kannu kinofestivāla Venēcija vienmēr ir bijusi atvērta publikai. Ja septembra sākumā jūsu ceļi ved uz Venēciju, ir vērts nokļūt Lido salā — Venēcijas festivāla "rezervātā" —, sajust īpašo svētku gaisotni un noskatīties kādu no filmām, biļeti iegādāties var turpat kasēs. Nav jau tā, ka tās tiek sviestas pakaļ, var būt arī rindā jāpastāv, taču tik labvēlīgs publikai ir retais no lielajiem festivāliem.

No 3859 filmām

Tradicionāli festivāla organizētāji akcentē filmu skaitu, kuram cauri nācies izlauzties atlases komisijai, veidojot festivāla programmu. Šogad atlases komisija noskatījusies 3859 filmas no 74 valstīm, 2519 no tām — spēlfilmas. Šausminoši cipari, kas vienmēr liek brīnīties, kā no šāda filmu daudzuma var nonākt līdz lakoniskajai konkursa izlasei. Vai iekļūt Venēcijas skatē mēģināja arī kāda latviešu filma, nav zināms — atraidītie preses relīzes neizplata. Taču latviešu animācijas brīvais gars māksliniece un režisore Signe Baumane — tā pati, kas ir mūsu vienīgā "sūtne" ASV Kinoakadēmijā, — Venēcijā rādīs savu Teat Beat of Sex — filma gan jau ir rādīta šur tur un uz sacensību tā nepretendē, startē sadaļā Giornate degli Autori. Venēcijas sacensību, kā vairākumā gadījumu, arī šogad vērosim distancēti — bez līdzpārdzīvojuma garšas.

Mani priecē fakts, ka šogad žūriju vada viens no izcilākajiem pasaules kinorežisoriem oskarotais Angs Lī, kura paša karjerā Venēcijas festivāls vienmēr bijis ārkārtīgi labvēlīgs, pat liktenīgs. Angs Lī Venēcijā ir uzvarējis gan ar filmu Kuprainais kalns (2005), gan ar Iekāri.Piesardzību (2007). (Paša Anga Lī jaunākais darbs Iekarot Vudstoku, kas startēja šā gada Kannu festivāla konkursā, Rīgā būs skatāms septembrī.) Lī un viņa komandai — skandalozajai itāļu režisorei Liliānai Kavāni, viņas amerikāņu un krievu kolēģiem Džo Dantem un Sergejam Bodrovam, kā arī franču aktrisei Sandrinai Bonērai — būs jāizlemj Venēcijas trofeju — Spārnoto lauvu — liktenis.

Hercoga pārvērtības

Pretendentu vidū ir intriģējošā modes dizainera Toma Forda debija režijā (!) filma Vientuļais vīrs/A Single Man — stāsts par vientuļu koledžas profesoru, kurš pārdzīvo sava mīļotā nāvi un meklē eksistences jēgu. Filmas darbība risinās 60.gados Kubas krīzes laikā. Galvenajās lomās — brits Kolins Fērts un amerikāniete Džūliana Mūra. Vēl intriģējošāka solās būt vācu klasiķa Vernera Hercoga atgriešanās — filma ar Nikolasu Keidžu Sliktais leitnants/Bad Lieutenant. Holivudas "mēbele" Keidžs plus sižets ar trillera garšu, arī narkotikas un viesuļvētras Katrīna sekas šķiet absolūts izaicinājums Hercogam, kuram īsti nav bijis darīšanas ar Holivudas komerciju.

Konkursā iekļauta arī franču klasiķa režisora Patrisa Šero filma Vajāšana/Persecution (ar Šarloti Gensbūru), ekstrēmās francūzietes Klēras Denī Baltais materiāls/White Material (ar Izabellu Ipēru) u.c. Pamatīgs skandāla potenciāls piemīt konkursā iekļautajai Maikla Mūra dokumentālajai filmai — globālās ekonomiskās krīzes analīzei Kapitālisms. Mīlas stāsts/Capitalism. A Love Story. Viņš, kā zināms, ir vienīgais pasaules dokumentālā kino režisors, kura filmas konkursa programmās iekļauj dzelžaini spēlfilmu formātam uzticīgie lielie festivāli.