Soderbergam patīk melot
Amerikāņu režisors Stīvens Soderbergs un viņa galvenais aktieris Mets Deimons Venēcijas kinofestivālā sacēluši kņadu. Iemesls tam ir viņu jaunā filmā Ziņotājs/Informant, kas cīnās par Zelta lauvu kopā ar vēl citām 23 filmām. Kā jau īstam kino profesionālim Soderbergam ir ne tikai talants, bet arī lieliska intuīcija. Ar savu jauno filmu viņš trāpa vairākkārt. Nu kuram gan nepatiktu komēdijas formā paskatīties uz finansiālo mahināciju aizkulisēm? Kā tas burbulis aug, kļūst arvien plānāks, un tad — paukš — cietums. Filmas pamatā ir patiess stāsts par ģeniāli apdāvinātu darījumu cilvēku, kurš, taisot spožu karjeru, savās finansu mahinācijās pamanījās pārliecinoši iesaistīt vairākas valstis. To, pie kā Marka Vaitekera (tā sauc Meta Deimona varoni) lielummānija un fantāzijas novedīs, vēsture un cilvēki vēl pieminēs, raustīs plecus, apbrīnos un šausmināsies. Globālas manipulācijas ar cenām nesīs grandiozu peļņu un ekonomisko šoku. Kaut ko līdzīgu, kaut arī mēroga ziņā daudz pieticīgāku, filmas parādīšanās izraisīja arī festivāla viesu vidū.
Dumpis Venēcijā
Meta Deimona šarms un festivāla nepieciešamība nopelnīt (krīze nav svešvārds arī Itālijā) izraisīja kaut ko līdzīgu maziem nemieriem festivāla pils priekšā. Filmas, lai arī cik daudz tajās būtu mākslas, dalās filmās ar zvaigznēm un vienkārši filmās, kas tieši
atsaucas uz iespējām pārdot biļetes. Stundām ilga stāvēšana biļešu rindās ir salīdzināma vienīgi ar akreditēto festivāla viesu nīkšanu pie festivāla pils ļoti agrās vai vēlās stundās. Šoreiz realitāte gandrīz atkārtoja filmas sižetu, proti, izrādījās, ka, pārdodot biļetes, ir it kā piemirsies, ka daļa no vietu skaita ir jau iepriekš plānota žurnālistiem un industrijas pārstāvjiem. Ņemot vērā, ka arī profesionāļiem filmas rāda ne jau labdarības nolūkā, radās konflikts. Kurš eiro ir vērtīgāks — tas, kurš samaksāts par biļeti, vai tas, kurš ieguldīts filmas publicitātē? Uzvarēja saprāts un kompromiss. Itāļu temperaments uzbangoja — pūlis pie festivāla pils dumpojās, draudot taranēt zāli. Galu galā mazs bariņš no akreditētajiem zālē tomēr ietika.
Garšīgi, intriģējoši
Stīvens Soderbergs sižetus prot padarīt garšīgus. Ne velti Venēcijā radās joks, ka diez vai Soderbergs netaisās kļūt par trešo brāli Koenu (divi, slavenie režisori Ītens un Džoels, jau amerikāņiem ir), jo izskatās visnotaļ aizrāvies ar intrigas iepūšanu stāstos, kur kāds cits būtu sapinies garlaicībā. Soderbergs, kurš starptautisko atzinību ieguva ar filmu Sekss, meli un video un nostiprināja ar Oušena duci, ļoti augstu vērtē katrā vietā un lietā atrast slēptu humoru. Lai būtu jo pārliecinošāk, viņš ļāvis Holivudas padzīvojušajam princim Metam Deimonam pārvērsties par druknu darbaholiķi, tērptu žaketēs, kas vienu izmēru par lielu. Kā lai citādi noslēptu perfektu ķermeni, kurš gan filmas tapšanas laikā esot mazliet palaists brīvgaitā. Mets Deimons preses konferencē atzinās, ka gadiem ilgi nevienas filmas uzņemšanā neesot juties tik laimīgs. Uz trenažieru zāli nav jāiet un var ēst visu, ko redzi. Ņemot vērā, ka filmas notikumi risinās vairāk nekā desmit gadu intervālā, Deimona—Vaitekera vizuālajā tēlā ir iespējams ieraudzīt arī nākotnes pesimistiskās vīzijas. Vai tiešām arī planētas izskatīgākie cilvēces pārstāvji agri vai vēlu pārvērtīsies bezveida papučos? Tomēr nē, preses konferencē var droši uzgavilēt labā formā esošajam Metam Deimonam, kurš zina, kas ir pašdisciplīna, un zina arī, kādās filmās piedalīties, lai nekļūtu par Holivudas dārzeni.
Melu spožums un posts
Dažos vārdos — filma ir par melošanas spožumu un postu. Galvenais varonis Marks Vaitekers īsti neizjūt starpību starp patiesību un iedomām. Biznesam tas nāk par labu. Mediķi šo īpatnību saista ar garīgu problēmu, taču — melos un ilūzijās paslēpjas arī tie, kam diagnozi noteikt nav iespējams. Holivudai patīk spēlēties ar garīgas novirzes tēmām, vēl jo vairāk, ja stāstam ir dokumentāli prototipi (Shine, Insider, Beautifull Mind). Ģenialitāte un neprāts ir uz viena naža asmens. Striktu robežu novilkt nav ne medicīnas, ne mākslas ziņā. Tas ir galvenais motīvs, kāpēc šādi stāsti piesaista arī kino veidotājus. Jo īpaši amizantas ir situācijas, kurās Marks Vaitekers, nodarbojoties ar ekonomisko spiegošanu, identificē sevi ar filmu varoņiem. Viņš skatās filmu Firma un cenšas uzvesties kā Toma Krūza varonis. Viņš pats sev izvēlas slepenā aģenta numuru — 0014. Kāpēc? Tas ir aģents 007 x 2. Ziņotājs asprātīgi stilizē bondinānu deviņdesmito gadu mērcē, kas izpaužas gan mūzikas noformējumā, gan situācijās un pat mizanscēnās. Kino citātu šifrētājiem būs prieciņš. Filma ir koķeta deviņdesmito gadu stilizācija ar puķainām kaklasaitēm, lakas iestīvinātām frizūrām, smagnējiem mobilajiem telefoniem.
Melu mehānisms un psiholoģiskais aspekts ļoti interesējis Stīvenu Soderbergu un viņa komandu. Melošana prasa lielu enerģiju, un tajā vienmēr bez meļa ir iesaistīts kāds, kurš to uztver. "Meli ir dzīves nepieciešamība. Vai jūs spējat iedomāties dzīvi bez melošanas? Ja katru dienu teiksiet cilvēkam tikai patiesību, viņš drīz būs gatavs jūs nosist. Vai, cik glīta žakete, vai kā man patīk jūsu filma! Galu galā mēs melojam, jo mums ir kāds mērķis, mēs esam ceļā uz kaut ko! Vārdu sakot — es esmu melis," Venēcijā teica Stīvens Soderbergs un nejutās vientuļš savā pārliecībā.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.