Starptautiskajā Venēcijas kinofestivālā godina Alu Pačīno

c. Balva tiek piešķirta par īpašiem ieguldījumiem pasaules kino attīstībā.Septiņdesmit vienu gadu vecais Pačīno uz Venēciju nebija atbraucis tukšām rokām – viņa režisētā dokumentālā filma Mežonīgā Salome (Wild Salome) vienlaikus ir atzīšanās mīlestībā teātrim un arī britu dramaturgam Oskaram Vaildam, kurš ir lugas Salome autors. Tā ir arī kaislības piepildīta filma par apsēstību – seksuālu, intelektuālu, kultūrvēsturisku; visi šie slāņi Mežonīgajā Salomē ir saausti grodā veselumā. Tā ir arī filma par kaislību uz teātri - Pačīno, kurš, savulaik 60. gados sācis savu karjeru teātrī Amerikā, joprojām turpina spēlēt uz skatuves, turpina iestudēt. Teātri viņš vienmēr uzskatījis par savu pamatu pamatu – par spīti savai leknajai kinokarjerai Pačīno nospēlējis vairāk nekā 50 lomas, septiņas reizes bijis nominēts Oskaram, to saņēmis par filmu Sievietes smarža (1992). Kaut, protams, kinovēsturē Pačīno ir un paliek Maikls Korleona no Frānsisa Forda Kopolas triloģijas Krusttēvs un citi skarbie varoņi no gangstersāgām (Seja ar rētu, Serpiko u.c.)Savukārt Mežonīgā Salome, ko Pačīno pirmizrādīja Venēcijā, ļauj Pačīno iepazīt no mazpazīstamāka aspekta. Viņš ir gan teātra režisors, gan izcils teātra aktieris, gan formā eksperimentālās dokumentālās filmas, kāda ir Mežonīgā Salome, režisors „Venēcija ir ideāla vieta Mežonīgās Salomes pirmizrādei, šai pilsētai ir bagātīgi kultūras konteksti, tāpat kā Oskara Vailda lugai Salome,” sacīja Als Pačīno, izbaudīdams jūsmīgu viņa filmas un viņa paša uzņemšanu Venēcijas kinofestivālā.Pačīno veidotais Oskara Vailda Salomes iestudējums teātrī tad arī ir kļuvis par pamatu dokumentālajai filmai -  vienlaikus tas ir gan stāsts par to, kā top izrāde, gan iestudējuma “virtuves” atklāšana, gan ieskats mēģinājuma procesos un naudas “dabūšanas” problēmās (izrādās, arī Pačīno tādas ir). Tā ir arī “filma filmā”, jo paralēli teātra izrādei Pačīno veido filmu Salome, kā arī populārzinātnisks “likbess” (analfabētisma likvidācija) par tēmu, kas bija Oskars Vailds, ko viņa dzīvē nozīmēja kaislība – “aizliegtā mīla” pret “mazo draņķī” Boziju, kura dēļ viņš nonāca cietumā un kļuva par izraidīto britu sabiedrībā. Venēcijas festivāls norisinās līdz 10. septembrim, kad kāda no 20 konkursa filmām saņems Zelta lauvu. Žūrijas komisiju šogad vada amerikāņu režisors Darens Aranofskis (Melnais gulbis u.c.).Vairāk par norisēm Venēcijas kinofestivālā lasiet rītdienas Dienā, kā arī ceturtdien Izklaide TV.