Mīlestība/Amour (2012). Režisors Mihaels Haneke
Izredzes – eiropieša Mihaela Hanekes cietsirdīgajam minimālisma šedevram par divu vecu cilvēku mīlu un nāvi Parīzes labklājīgajā iedzīves "bunkurā" saņemt Oskaru, kā smejies, it depends (ir atkarīgs) no akadēmiķu, par kuriem arī zināms – vairākums ir vecāka gadagājuma (virs 65) kinoindustrijas pārstāvji –, dvēseles stāvokļa. Proti, izredzes ir racionāli neprognozējamas. Racionāli būtu ASV Akadēmijai balstīt amerikāņu kino (kurš Oskaru listē ir gana spēcīgs), bet saraksts ir tik pretrunīgs (no historisma eposa Linkolns, cauri tipiskiem art house darbiem, kā Slepenā operācija 30 pēc pusnakts/Zero Dark Thirty, Savrupnieki no mežonīgajiem dienvidiem/ Beasts of the Southern Wild un Atbrīvotais Džango/Django Unchained, līdz pat pompozai ziepju operai Nožēlojamie/ Les Miserables), ka vienoties pagrūti, pat neiespējami.
N. N. Rezultāts – saņems Oskaru kategorijā Gada labākā ārzemju filma. Neslēpšu – šī ir mana favorīte nr. 1
D. R. Rezultāts – pārsteidz šīs eksistenciāli nežēlīgās Eiropas drāmas atzinība ASV – šķietami globālas popkultūras Mekā. Acīmredzami ASV kinoakadēmiķi, kuri pamatā ir cilvēki gados, filmu tvēruši ne tikai mākslinieciski, bet personīgi. Piekrītu N. N., filma saņems Oskaru kā gada labākā ārzemju filma, vēsturei paliks tās piecas Oskara nominācijas.
Argo/Argo (2012). Režisors Bens Afleks
Izredzes – augstas, jo perfekti atbilst konjunktūrai – atraktīva, skatītājam draudzīga politiskā satīra par to, kā «tiek taisīta lielā vēsture», turklāt ar mirkšķināšanu Holivudas virzienā. Ne velti šai Bena Afleka filmai jau ir tik daudz regāliju (liela daļa ASV kinoindustrijas ģilžu suvenīru plus vēl pārsteidzošā BAFTA balva gada labākajai filmai!).
N. N. Rezultāts – intuitīva 80% pārliecība, ka Oscar goes to Argo.
D. R. Rezultāts. Jā, diemžēl. Visu cieņu Bena Afleka spējai pārtapt veiksmīgā režisorā. Taču pati filma ir un paliek uz vēstures fona izspēlēts dēku gabals, neaizmirstot godināt Holivudas ieguldījumu ASV vēstures veidošanā.
Savrupnieki no mežonīgajiem dienvidiem/ Beasts of the Sou thern Wild (2012).. Režisors Bens Zeitlins
Izredzes – minimālas. Te Akadēmijas aprēķins bijis "pati nominācija Oskaram kā bonuss" debitanta smalkajai fantāzijai par viesuļvētras Katrīna postu, ieraudzītu ar bērna acīm. Pārāk laba filma no art house plaukta, lai akadēmiķi izvēlētos to kā radikālu žestu.
N. N. Rezultāts – nominācija lieliski krāšņos režisora Bena Zeitlina CV.
D. R. Rezultāts – viena no jaukākajām Kinoakadēmijas tradīcijām ir piešķirt papildu bonusu – publicitāti, atpazīstamību, kasi – "mazai, oriģinālai filmai", kas, protams, Oskaru neiegūs. Šogad šīs filmas kārta.
Atsvabinātais Džango/Django Unchained (2012). Režisors Kventins Tarantīno
Izredzes – minimālas. Katrs kinovērtētājs apzinās, ka, pirmkārt, šī noteikti nav labākā Tarantīno filma. Otrkārt, filmā pārāk grūti nodalīt antirasistisko patosu, kas, nešaubos, ir itin sirsnīgs, no filmas kopnoskaņas – ka autors ar kinogurmāna cinismu ņirgājas par itin visu, amerikāņu kinomītus ieskaitot. Ne velti viedi cilvēki šo Tarantīno izstrādājumu vērtē kā Vējiem līdzi parodiju ar "fašistu" di Kaprio – Klārku Geiblu – kā galveno nelieti. Es viņiem pievienojos.
N. N. Rezultāts – nulle, bet labas izredzes KT atkārtoti saņemt Osīti par labāko scenāriju.
D. R. Rezultāts – Tarantīno būs atgriezies tur, no kurienes sāka, – Oskars kā labākajam scenāristam (savulaik viņš to saņēma par leģendāro Lubeni (1994)).
Nožēlojamie/Les Misérables (2012). Režisors To ms Hūpers
Izredzes – nodeva tradicionālismam un Holivudā mūžīgi mīlētajam mūzikla žanram (ar domu – Tom Hūper, mums prieks par tevi!). Filmas mīnusi ir butaforiskā teatralitāte, filmas žanrisko salātu nelīdzsvarotība un būtisks apstāklis, ko nedrīkst ignorēt, – gabals ir par Franciju (un kā tad Linkolns? Patrioti nesapratīs).
N. N. Rezultāts – Oskars noteikti nespīd, toties ir visai lielas izredzes filmas traģiskajai Fantīnai – Annai Hetavejai - tikt pie sava pirmā Oskara. Tā tiešām ir dziedamā loma – varoņdarbs. Bet jāņem vērā stiprā konkurence "dāmu sektorā".
D. R. Rezultāts – astoņiem Oskariem nominētā filma apliecina šķietami vecmodīgā mūzikla žanra potenciālu, piedāvā izcilus aktierdarbus un mazliet eklektisku režijas stilu. Hūpera iepriekšējai filmai Karaļa runa Oskars jau ir – šai nespīd, tomēr, iespējams, Oskaru saņems Anna Hetaveja kā labākā aktrise otrā plāna lomā, būs arī kāds no "tehniskajiem" Oskariem (skaņu mikss, grims).
Pī dzīve/Life of Pi (2012). Režisors Angs Lī
Izredzes – minimālas. Manuprāt, šīs vizuāli krāšņās, bet filosofiskā satura ziņā tik paviršās un pliekanās kinoatrakcijas nokļūšana Oskaru labākās filmas devītniekā vispār ir pārpratums. Pī dzīve ir kā Koelju proza – par literatūru to kauns saukt. Kaut visu cieņu režisoram Angam Lī – savu universālā kinohameleona statusu viņš pelna godam.
N. N. Rezultāts – nulle. Par labākajiem 3D specefektiem varētu dot.
D. R. Rezultāts – 11 Oskariem nominētā filma nespēs lielāko daļu no nominācijām realizēt reālos Oskaros. Kaut būtībā Angs Lī ir izdarījis zvēra darbu – pierādījis, ka 3D tehnoloģijas var izmantot ne tikai izklaidējošos action kā pliku atrakciju, bet arī jēdzieniski blīvos stāstos – par jēgu, ja gribat. Pat ja Pī dzīve netiek pie labākās filmas Oskara, tā ir nopietna pretendente uz balvu par labākajiem vizuālajiem efektiem, mākslinieka darbu, mūziku, dziesmu, montāžu, skaņas miksu un, piedod, kolēģi N. N., arī režiju!
Linkolns/Lincoln (2012). Režisors Stīvens Spīlbergs
Izredzes – visai augstas, ja Akadēmija izšķiras atbalstīt klasiķa Stīvena Spīlberga ļoti pedantisko ASV vēstures un valsts demokrātijas institūtu pretrunīgās tapšanas restaurāciju, kuras vēriens un, galvenais, cilvēciskais
un aktieriskais piepildījums tiešām sajūsmina un fascinē. Visai zemas – ja Akadēmija atļausies "vaļību" ignorēt izcilā režisora un producenta Spīlberga neizmērojamo ieguldījumu reāli gudras, domājošas publikas formēšanā. Filma patiešām ir laba, bet, manuprāt, ārpus konkurences.
N. N. Rezultāts – likme 50/50. Mana favorīte nr. 3.
D. R. Rezultāts – piekrītu, viena no reālākajām labākās filmas Oskara kandidātēm ar šāgada lielāko nomināciju skaitu – 12! Pat ja nopietnajai (kā izskatās, pārāk nopietnajai Latvijas skatītājam, jo filmas izrādīšana
LV kinoteātros ir zem jautājuma zīmes) Stīvena Spīlberga drāmai arī netiks labākās filmas Oskars, pakļaujoties "visaptverošajai" jūsmai par Argo, drošs Oskara kandidāts ir Daniels Dejs-Lūiss par Linkolna lomu, kā arī vēl virkne superlīmeņa profesionāļu no Linkolna komandas, piemēram, scenārists dramaturgs Tonijs Kušners, kura Eņģeļi Amerikā patlaban tiek izrādīti Dailes teātrī, u. c.
Optimista stāsts/Silver Linings Playbook (2012). Režisors Deivids Rasels
Izredzes – paradoksāli augstas. Pavieglais traģikomēdijas žanrs mēdz izspēlēt ļaunus jokus – arī šī ir skatītājam draudzīga filma par normālās sabiedrības ikdienišķajām nenormālībām, tikai šķiet pārāk margināla, ja Oskaru sacensībā tai blakus ir likti tādi kinematogrāfiskie meistardarbi kā Mīlestība/Amour un Slepenā operācija 30 pēc pusnakts/Zero Dark Thirty.
N. N. Rezultāts – lai cik smieklīgi nešķistu – tāpat kā Linkolnam – 50/50.
D. R. Rezultāts – viena no šķietami nepamanāmākajām, klusākajām gada filmām, kas tikusi pie astoņām Oskara nominācijām. Labākās filmas Oskaru Optimista stāstam nedabūt, bet Dženifera Lorensa ir spēcīga kandidāte uz Oskaru kā labākā aktrise, cīnoties ar Džesiku Čestinu no Slepenās operācijas 30 pēc pusnakts. Iespējams, arī Roberta de Niro lieliskais darbs ar sportu apsēstā tētiņa lomā viņa Oskara nomināciju pārvērtīs balvā.
Slepenā operācija 30 pēc pusnakts/Zero Dark Thirty (2012). Režisore Katrīna Bigelova
Izredzes – objektīvi spriežot, diezgan augstas. Tikai tas nu tiešām būtu radikāls ASV Kinoakadēmijas solis – otro reizi labākās filmas statueti atdot sievietei, turklāt tai pašai režisorei Katrīnai Bigelovai, kura jau uzvarēja cīņu ar Kamerona superdupergrāvēju Avatars (Oskaru 2008. gadā negaidīti ieguva viņas Sapieris/Hurt Locker).
N. N. Rezultāts – nulle. Milzīgas un, manuprāt, pamatotas potences Džesikai Čestinai saņemt Oskaru par zvēra darbu – šo cilvēka monstra lomu. Mana favorīte nr. 2.
D. R. Rezultāts – piecas Oskara nominācijas, un subjektīvi – mana gada labākā filma, kas šajā kategorijā Oskaru nesaņems. Līdz šim dažādās balvu ceremonijās, kas vairāk vai mazāk var signalizēt par izredzēm saņemt Oskaru, Katrīnas Bigelovas filmai Slepenā operācija 30 pēc pusnakts klājies "sliktāk" nekā Argo. Kaut būtībā – abu filmu tēmas ir ļoti līdzīgas – Argo gan ASV specdienestu operāciju reducē uz spriedzes pilnu izklaidi, Bigelova – padara par sarežģītu, daudzslāņainu drāmu, kurā daudz būtiskāk par patriotisko virskārtu ir stāsts par "sievieti karā" – monstrozā sistēmā, medījot Osamu bin Ladenu. Pārāk drosmīgi un vienlaikus neuzbāzīgi, iespējams, tā ir Bigelovas filmas "problēma", kuras dēļ konkurencē uz labākās filmas Oskaru to pārtrumpos cita filma (Argo). Oskaru vismaz Džesikai Čestinai!