Festivāls apmeklētājiem būs iespēja apskatīt apjomīgu laikmetīgās mākslas izstādi un apmeklēt plašu pasākumu programmu.
Festivāls šogad pievērsīsies akupunktūrai kā metaforai mūsdienu sabiedrības sāpīgo punktu noteikšanai un pulcēs aptuveni trīsdesmit latviešu un ārvalstu māksliniekus, to vidū Miķeli Fišeru, Ati Jākobsonu, Ievu Krauli, Agnesi Krivadi un Kati Krolli, Linardu Kullesu, Katrīnu Neiburgu, Arturu Virtmani, Reini Virtmani un Kasparu Groševu.
Kā galvenā norises vieta izvēlēta K.K. fon Stricka villa Aristida Briāna ielā 9 Rīgā. Festivālu rīko Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs, kuratores – Solvita Krese un Inga Lāce.
"Sabiedrības pēdējo gadu aizraušanās ar netradicionālo medicīnu un ezotēriku tiek aplūkota kritiski, vērtējot, kā aizvien biežāk notiek dažādu sākotnēji spirituālu prakšu, piemēram, jogas, komercializācija. Tajā pašā laikā festivāls pievēršas ezotēriskām idejām kā kontrkultūras parādībai, akcentējot to holistisko potenciālu," festivāla šī gada tēmu komentē kuratore Inga Lāce. "Nav pārsteigums, ka arī daudzi mākslinieki savos darbos izmanto atsauces uz spirituālisma un ezotērikas praksēm, gan meklējot radošus impulsus, gan ironiski atsaucoties uz mūsdienu sabiedrības apsēstību ar "jauno garīgumu". Izstādē varēs izsekot šamaņu un raganu zintīm, ļauties hipnozei, iepazīties ar psihotropo augu iedarbību, meditēt pie maģiskiem simboliem, kā arī atmaskot mūsdienu finanšu tirgus burvju trikus," laikmetīgās mākslas izstādes konceptuālo ietvaru iezīmē kuratore Solvita Krese.
Apmeklētājiem festivāls piedāvās iespēju redzēt Ņurjorkā strādājošā latviešu mākslinieka Artura Virtmaņa darbu Izgaist fantāzijā, ko viņš radījis speciāli festivālam. Mākslinieks, kura daiļradi raksturo instalācijas, zīmējumi un papīra arhitektūra un kuru interesē tādas tēmas kā entropija un melanholija, šoreiz pievērsies grimstoša kuģa tēlam. Izstādē eksponētais fantastiskais kuģa apjoms liks aizdomāties par ticību, kurai sekojot, iespējams, ciest arī neveiksmi, atgādinās leģendas par Bermundu trīsstūri un stāstus par Robertu Skotu un viņa ekspedīcijām uz Antarktīdu, kā arī aicinās ieskatīties nebūtībā, kur sastopami dažādi mitoloģiski tēli un gari – Klīstošais holandietis, rēgu kuģis, kas klejo pasaules jūrās, Platona Muļķu kuģis, Hārons un tā laiva ceļā uz aizpasauli un citi.
Festivālā būs aplūkojams itāļu mākslinieces Kjāras Fumajas (Chiara Fumai) darbs Ļauno garu grāmata, kas veidots, kā autore norāda, ar slavenās 19. gadsimta ekstrasenses Euzapijas Paladīno palīdzību. Kjāra Fumaja spēlējas ar spiritisma praksi un atribūtiem, kā, piemēram, uz apaļa galda aizdegtu sveci, stikla bumbu, automātiskās rakstības praktizēšanu, un pievēršas garu izsaukšanas seansiem. Viņu interesē feminisma skatu punkts, viņa atsaucas uz šķietami nenovērtētām vai nesaprastām sievietēm-leģendām, kuru ietekmi pierādījis laiks, to vidū rakstnieci Ulriki Mainhofu, bārdaino dāmu Anniju Džounsu, filozofi Karlu Lonci un citām.
Savukārt cits festivāla viesis – mākslinieks Markoss Lutjenss (Marcos Lutyens) - savā radošajā darbā pievēršas apziņas pētījumiem un praktizē hipnozi ar nolūku izraisīt skatītājā ķermenisku mākslas darba pieredzi. Apmeklētāju prātos tiek ierīkotas bezgalīga apjoma un formas izstādes. Viņa pieredze, kas iegūta starptautiski nozīmīgās izstādes Documenta 13 laikā Kaselē Vācijā, novadot 340 hipnožu seansus 100 dienu laikā, apkopota grāmatā Memoirs of a Hypnotist: 100 Days. Viņš sadarbojas ar slaveno Dr. Ramačandranu, Sandjego Kalifornijas Universitātes Kognitīvo zinātņu centra direktoru, lai pētītu smadzeņu darbību. Markoss Lutjenss festivālam radījis speciālu darbu Haptiskā parādība.
Papildus festivāla programmai, kas norisināsies K.K. fon Stricka villā, no 11. septembra Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā būs apskatāms Londonā un Amsterdamā strādājošā mākslinieka Florisa Šēnfelda darbs (Floris Schönfeld) Īss ieskats Damagomi grupas vēsturē, ietver gan reālas vēsturiskas liecības, gan safabricējumus par Damagomi grupu, spirituālistu un akadēmiķu kopu, kas darbojusies Ziemeļkalifornijā no 20. gadsimta 20. gadiem līdz 70. gadu beigām. Oriģināls un rekonstrukcija darbā tiek izmantots pamīšus, un robežšķirtne starp tiem ar nolūku ir padarīta neskaidra.
Festivāla dalībnieki: Miķelis Fišers, Kaspars Groševs, Atis Jākobsons, Ieva Kraule, Agnese Krivade un Kate Krolle, Linards Kulless, Katrīna Neiburga, Žanis Valdheims, Artūrs Virtmanis, Reinis Virtmanis, Valentina Desideri (NL), Gabríela Friðriksdóttir (IS), Chiara Fumai (IT), Goldin+Senneby (SE), Vivienne Griffin (IRL/UK), Styrmir Örn Guðmundsson (IS), Paul Philipp Heinze (DE), J&K (DE/DK), Marte Johnslien (NO), Myriam Lefkowitz (FR), Géraldine Longueville (FR), Marcos Lutyens (USA), Cian McConn (IRL), Shana Moulton (USA), Christoph Mühlau (DE), Lea Porsager (DK), Katarzyna Przezwańska (PL), Floris Schönfeld (USA/NL), Melissa Steckbauer (USA), Magda Tothova (SK), Suse Wächter (DE).
Ik gadu festivālam, kurš pulcē līdz 15 000 apmeklētāju, tiek izvēlēta jauna norises vieta – kāda no Rīgas tukšajām ēkām, tādā veidā iezīmējot tās potenciālu un iespējamās attīstības stratēģijas.
Vairāk informācijas par festivālu: www.survivalkit.lv