Tie ir Kristapa draugi un paziņas, ar ko dzīve dažādos gadījumos ir savedusi kopā. Pretēji iepriekšējiem, šoreiz darbos dominē vīriešu tēli un to var dēvēt par jaunu saturisku šķautni Kristapa Zariņa mākslā – tēlot savus laikabiedrus. Mākslinieks reprezentē paša izvēlētus cilvēkus savā subjektīvajā skatījumā. Lielformāta vertikālajos gleznojumos mākslinieks lieto sev raksturīgos formālos izteiksmes paņēmienus - reālistisku portretējumu, ko apvieno ar plaknes glezniecību. Vēl vienu pretmetu paņēmienu, ko lieto Kristaps Zariņš savā mākslā, satur viņa apgalvojums: lai glezna labi izskatītos, tās pamatā jābūt siltā un vēsā spēlei noteiktās attiecībās. Kristapa Zariņa mākslas svarīgākais komponents ir krāsa un cilvēka tēls, kas eksistē dažādās modifikācijās – no ikdienišķām kompozīcijām līdz pārlaicīgām, simbolisku noskaņu pilnām mītiskām ainām. Tomēr tajās vienmēr klātesošs ir laikmeta gars un mūsdienu cilvēka dzīves izjūta.
Kristaps Zariņš ir Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors un aktīvi strādājošs mākslinieks, kas regulāri rīko un piedalās izstādēs.
Dzimis 1962. gadā. Profesionālā izglītība: J. Rozentāla Rīgas mākslas vidusskola (1973 – 1980), Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļa (1980 – 1986), absolvējis prof. I. Vecozola meistardarbnīcu. Kopš 1994. gada ir Latvijas Mākslas akadēmijas profesors un kopš 2007. gada – prorektors jaunrades un administratīvajā darbā.
Izstādēs piedalās no 1979. gada. Kristapa Zariņa darbi ir regulāri skatāmi personālizstādēs un grupu izstādēs Latvijā, Lietuvā, Krievijā, Vācijā, Dānijā, Francijā, Marokā, Nīderlandē, Japānā, Norvēģijā un citur.