Arhitekts Ludvigs Bonštets 1860. gadā radīja projektu Rīgas Pilsētas teātra ēkai, kurā kopš 1919. gada mīt Latvijas Nacionālās operas un baleta trupa. Operas fasādes oriģinālās skulptūras tika atlietas cinkā 1863. un 1886. gadā. Tās rotāja ēkas fasādi līdz 1996. gadam – materiāla nolietojuma dēļ visas brīvstāvošās figūras Latvijas Nacionālā operas ēkas rekonstrukcijas periodā no 1991. līdz 1995. gadam tika aizstātas ar betonā atlietām kopijām. Oriģinālo skulptūru detaļas glabāja Oļegs un Irēna Skaraiņi, bet jaunu dzīvību objektā Metamorfozes tām dod mākslinieki Reinis un Krista Dzudzilo. Sadarbībā ar Latvijas Nacionālo operu un baletu plašai Latvijas sabiedrībai ir iespēja paraudzīties uz savu vēsturi, kā arī operas namu no pietuvināta, personīga skatupunkta.
"Metamorfozes augsto operas fasādes mitoloģisko tēlu sistēmu padara pieejamu un tuvu. Skats, ko redz skulptūru acis, ir skaists, un viņu grieķiskie stāvi arī tādi ir. Ja mēs nevaram katru garāmgājēju uzvest uz operas jumta, mēs varam novietot šīs skulptūras, kuras pusotru gadsimtu ir vērušās uz garāmslīdošo Rīgas dzīvi, cilvēku acu augstumā. Daudziem šie tēli visdrīzāk ir palikuši neieraudzīti, tāpēc Metamorfozes ir arī aicinājums pavērst acis uz augšu, uz fasādi, uz Mūzu Bastionu. Šīs skulptūru detaļas ir unikāli artefakti, kuri kā lauskas no zudušas Atlantīdas liecina par to, ka pagātne ar nākotni var satikties tagadnē," saka Krista un Reinis Dzudzilo.
Objekts tapis Publiskās mākslas programmas Kopā ietvaros. Programmu finansē Latvijas Republikas Kultūras ministrija, un tā radīta kā atbalsta mehānisms vizuālās mākslas pārstāvjiem Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanai, papildus ietverot kvalitatīvu pilsētvides uzlabošanu. Programmu Kopā īsteno Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs.
Mākslas objektu Metamorfozes atbalsta Latvijas Nacionālās operas fonds un restorāns Barents.