Kuldīgas pašvaldība plāno iegādāties bijušo slimnīcas ēku un ieguldīt tajā visus nepieciešamos līdzekļus, lai pilsētā pēc pāris gadiem atklātu jaunu dizaina un radošās industrijas centru – izglītības iestādi, kas gan prezentētu pašmāju talantus, gan veicinātu uzņēmējdarbības attīstību.
Latvijas mākslas akadēmijas filiāles izveides nepieciešamību apstiprina akadēmijas rektors profesors Aleksejs Naumovs, pasniedzēji, Kultūras ministrija, kā arī uzņēmēji un radošo profesiju pārstāvji. Atbilstoši sākotnējām iecerēm, studijas jaunajā filiālē varētu notikt mākslas, dizaina, radošo industriju un restaurācijas jomās.
Tiek uzskatīts, ka Kuldīgas autentiskā vide, kultūrvēsturiskais mantojums, kura saglabāšanai pašvaldība novirza lielu daļu resursu, ir vispiemērotākā, lai šī pilsēta kalpotu par iedvesmu jaunām mākslas izpausmēm un dizaina (jo īpaši rūpnieciskā dizaina) idejām. Savukārt mūsdienīgu tehnoloģiju nodrošinājums jaunajā mācību iestādē un prakses vietas vietējos uzņēmumos mazinās plaisu, kas izveidojusies starp dizaina izstrādātājiem un ražotājiem.
Pie šīm un vēl daudzām citām atziņām nonāca diskusijas Radošo industriju izglītība Kuldīgā un Latvijā dalībnieki, kas 27.martā satikās Kuldīgas mākslas centrā, lai iezīmētu pamatnostādnes nepieciešamajai koncepcijai par filiāles izveidi.
Daļa no aktuālajiem jautājumiem bija saistīti tieši ar kokapstrādes nozari, - vai un kādas ir radošas iespējas strādāt ar koku kā materiālu, un vai tā radošāka un daudzveidīgāka apstrāde var veicināt lielāku pievienoto vērtību. Koks un tā apstrāde ir izvēlēta apzināti, jo Latvija ir bagāta ar kokmateriālu, bet salīdzinoši maz valsts eksportē vai tepat patērē apstrādātu kokmateriālu, tāpēc tā būtu iespēja izpausties dizaineriem un māksliniekiem. Kuldīgas reģionā ir vairāki kokapstrādes uzņēmumi, kas varētu nodrošināt studentiem labas prakses vietas.
Kā atzīst Rīgas krēslu fabrikas pārstāvis Miks Dzelte, ir nepieciešama augstākās izglītības iestāde, kas sagatavo speciālistus, kuri pārzina mēbeļu radīšanas procesu no sākuma līdz beigām, zina, kā koku savienot ar citiem materiāliem un kā profesionāli tapsēt mēbeles. Tās ir unikālās prasmes, ar kurām varam konkurēt. Kuldīga ir arī pateicīga vieta, kur iegūt augstāko profesionālo izglītību restaurācijā.
"No izglītības viedokļa filiāles izveide viennozīmīgi atrisinās Latvijas Mākslas akadēmijas šaurības jautājumu, jo šobrīd vairs nav kur izvērsties. Jau tagad studenti ir gatavi radīt un rada augstvērtīga dizaina priekšmetus un idejas, ja mēs viņiem vēl iedodam radošu vidi un nodrošinām ar atbilstošām tehnoloģijām, tad varam sagaidīt vēl vairāk talantīgu dizaina speciālistu, kuru vārdi paši kļūtu par eksporta preci un veicinātu valsts atpazīstamību," atzīst LMA Vizuālās mākslas nodaļas Glezniecības katedras vadītājs, docents Andris Vītoliņš.
Diskutētājiem Kuldīgā pievienojās arī LR Kultūras ministre Dace Melnbārde, uzsverot, ka šobrīd Eiropā par radošo industriju runā "gudro specializāciju" kontekstā. Uz šo jautājumu filiāles izveides diskusijas dalībnieki lielā mērā ir atbildējuši, jo Kuldīgas gadījumā tā ir kokapstrāde, kas kopā ar radošo pieeju ļaus nozarei attīstīties ļoti daudzveidīgi.
Divu dienu diskusiju moderators un vadītājs bija LMA Profesors studiju un zinātniskajā darbā, asociētais profesors Dr.art. Andris Teikmanis, kurš savā ievadprezentācijā uzsvēra nepieciešamību veidot daudz ciešāku mijiedarbību starp valsti, akadēmisko izglītību, industriju, gūt sabiedrības atbalstu un sapratni, domāt par dabisku vidi un ilgtspēju, kā arī apzināties globalizācijas un internacionālas vides esamību. Jaunā Latvijas Mākslas akadēmijas filiāle varētu kļūt par teicamu piemēru šādam modelim.