Andrejs Žagars sagaida Andri Nelsonu

Jūs organizējāt Andra Nelsona vadītā Leipcigas Gewandhaus orķestra koncertus Latvijā. Kas motivēja uzaicināt tieši viņu?

Kad es biju Operas direktors, Andris izauga par simfoniskā orķestra diriģentu no trompetista, orķestra mūziķa. Viņa talants bija tik liels un viņa izaugsme notika ļoti ātri, ka, atbalstot arī viņa mācības Pēterburgā, es viņam jau 24 gadu vecumā uzticēju vadīt orķestri – parasti tādā vecumā tā nenotiek, taču viņa talants, spējas bija tik redzamas, ka bija skaidrs – pirms Andris tiek uzaicināts uz kādu no pasaules lielajām operām, teātriem vai orķestriem, jādod iespējas viņam strādāt Latvijā. Kopīgi tā nostrādājām vairākus gadus, īstenojām lielus muzikālus projektus, guvām lielas uzvaras gan Latvijā, gan ārzemēs, braucot viesizrādēs. Andris arī kā galvenais diriģents atbalstīja manu vēlmi attīstīt jaunos solistus. Tajā laikā pie mums izauga un savu meistarību kaldināja pašlaik pasaulē slaveni Latvijas dziedātāji – Kristīne Opolais, kas izauga par solisti no kora mākslinieces, nodziedāja ļoti daudzas lomas un kļuva par spilgtu mākslinieci, Aleksandrs Antoņenko no liriska tenora kļuva par dramatisku tenoru, Elīna Garanča pēc studijām ārzemēs savas pirmās lomas lielajām skatuvēm sagatavoja Rīgā, arī Maija Kovaļevska devās uz pasaules lielajiem operteātriem. Tā ka tas bija laiks, kad spoži atklājās daudzi izcili talanti. Un mūsu kopējā komandā radās daudz arī starptautiski novērtētu iestudējumu, bija iespēja arī ārpus Latvijas parādīt mūsu operas līmeni.

Līdz ar to tagad organizēt Andra Nelsona koncertus Latvijā uzskatu par savu misiju. Manā laikā viņš atklāja savu talantu, izauga, sāka savu ļoti spožo pasaules karjeru, tagad ir visveiksmīgākais no latviešu jauno diriģentu parādes, ir pasaules jauno diriģentu piecniekā, vada divus izcilus orķestrus. Ļoti priecājos, ka bija šī iespēja Andra un viena no viņa vadītajiem orķestriem Eiropas tūrē iekļaut Latviju.

Svarīgi arī, ka šie koncerti nedēļas nogalē notiek tieši Operā, kur Andris Nelsons sāka savu profesionālo karjeru.

Vai pie mums ir pietiekami daudz šādas mūzikas baudītāju? Spēsim novērtēt iespēju?

Latvijā pēdējos gados ir bijusi iespēja klausīties pirmos lielos orķestrus – Izraēlas filharmonijas orķestri, Berlīnes filharmonijas orķestri, Mariss Jansons bija ar slaveno Bavārijas Radio simfonisko orķestri, Andris Nelsons bija ar Birmingemas orķestri, šovasar Dzintaru koncertzālē uzstājās Vīnes filharmonijas orķestris... Tā ka lielie pasaules orķestri neapiet Latviju, mūsu klausītājs ir pieradis pie labas mūzikas. Diemžēl mums nav koncertzāles, bet atrodam iespēju gan Operā, gan Dzintaros šos orķestrus uzņemt.