Viens no tiem ir izaugsmes scenārijs, otrs - stagnācijas, bet trešais ir operas lejupslīdes scenārijs.Žagaram ir dota nedēļa, lai katram no šiem scenārijiem sagatavotu finanšu aprēķinus, kas pašlaik viņa attīstības plānā vēl tik sīki neparādās. Plānots, ka pēc nedēļas, kad būs sagatavoti visi trīs operas attīstības scenāriji, tie tiks iesniegti izskatīšanai Ministru kabinetā kā informatīvais ziņojums.Ja tiks nolemts, ka operas attīstības virziens ir izaugsme, tad būs nepieciešami papildu līdzekļi. "Ja tiks lemts par izaugsmi, tad jāskatās uz nākamajiem galvenajiem pasākumiem, proti, nākamais gads ir Riharda Vāgnera 200 gadu jubileja, jādomā par operas viesizrādēm, 2014. gadā Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta, savukārt 2015. gadā gaidāma Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē, bet 2018. gads ir Latvijas simtgade," uzsvēra ministre.Ņemot vērā funkciju audita ziņojumā novērotās problēmas operas darbībā, ministre aicina turpināt darbu pie auditoru piedāvātajiem priekšlikumiem par iespējamajiem valsts dotācijas noteikšanas kritērijiem, kas nodrošinātu lielāku caurspīdīgumu LNO turpmākajā finansēšanā.Līdz šim LNO nav bijis skaidru kritēriju tam, kādā veidā valsts dod dotāciju. Lai uzlabotu operas korporatīvās pārvaldības kvalitāti, rīcības plāns paredz izveidot koleģiālu vadības institūciju - valdi, virzot attiecīgos priekšlikumus par grozījumiem Latvijas Nacionālās operas likumā. Spriežot par operas infrastruktūru, tika skatīti jautājumi par skatuves tehnisko stāvokli un ēkām. Šo jautājumu bloku ziņojumiem būs jābūt gataviem līdz 1. jūlijam, lai uz nākamā gada budžetu jau būtu redzami skaidri cipari, vēstīja kultūras ministre.LNO direktors skaidroja, ka viņa sagatavotie trīs operas attīstības scenāriji izstrādāti, pamatojoties uz funkciju auditu, kas esot veikts ļoti profesionāli. "Esam gandarīti, ka veikts šāds funkciju audits, kas ir ļoti nopietns process. Mums ir likums par LNO, kur noteiktas mums desmit veicamās funkcijas. Audits balstījās uz to, vai mēs šīs funkcijas ar esošo finansējumu varam veikt, vai veicam un kādā apjomā to darām," sacīja Žagars.Balstoties uz funkciju audita rezultātiem, tapis izaugsmes un attīstības scenārijs, lai varētu sasniegt 2013., 2014., 2015. un 2018. gadam izvirzītos mērķus. Ir arī stagnācijas un lejupslīdes scenāriji, taču tas varētu būt ļoti bīstami, jo tad varētu tikt apdraudēta žanra pieejamība Latvijā. "Jau vairākkārt esmu minējis, ka Igaunijā ir divi operteātri un Lietuvā ir trīs, bet Latvijā ir tikai viens, tādēļ mums jāuzņemas ļoti nopietna atbildība," akcentēja operas vadītājs.Viņš uzsvēra, ka vienmēr ir motivēts tikai uz attīstību. "Neviena nākotnes stratēģija nevar balstīties uz stagnāciju vai uz sagraušanu. Kā jau teicu, tas apdraudētu šī žanra eksistenci, ja mēs neattīstīsim un nepalīdzēsim operas un baleta žanram attīstīties, kas mums valstī ir divas būtiskas un īpašas mākslas nozares, ar kurām Latvija pasaulē gūst lielus panākumus, tad mēs tās zaudēsim," norādīja Žagars.LNO direktors atklāja, ka viņam ar Jaunzemi-Grendi bijusi konstruktīva saruna un viņš cer, ka būs laba sadarbība.Jau ziņots, ka ministre rīkoja tikšanos ar LNO direktoru, lai apspriestu operas darbības plānu un ziņojuma projektu par operas turpmāko darbību, kas izriet no darba līguma un operas audita rezultātiem.
Žagaram dod nedēļu laika sagatavot finanšu aprēķinus operas attīstības scenārijiem
Piektdien, 1. jūnijā, pēc Latvijas Nacionālās operas (LNO) direktora Andreja Žagara un kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes (VL-TB/LNNK) sarunas nolemts operas direktoram dot nedēļu laika, lai izstrādātu un ar finansējumu sīki pamatotu trīs operas attīstības scenārijus.Kā žurnālistiem skaidroja kultūras ministre, pēc funkciju audita un Žagara iesniegtā ziņojuma par viņa redzējumu par operas attīstību saņemšanas nolemts, ka turpmāk tiks runāts par trīs operas attīstības scenārijiem.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.