Rīgas Riharda Vāgnera biedrība (RRVB) kopš 2017. gada Vāgnera dzimšanas dienā rīkojusi zibakcijas, lai pievērstu sabiedrības uzmanību Vāgnera nama atjaunošanas nepieciešamībai. Šogad beidzot tiks uzsākta teātra rekonstrukcija, un biedrība nolēmusi sagaidīt Riharda Vāgnera 210. jubileju, ēkas fasādē iemūrējot laika kapsulu.
Laika kapsulā tika ievietoti dažādi dokumenti un laika liecības, tostarp – RRVB dibināšanas protokols, ēkas vēsturiskie attēli un aktuālie projekta rasējumi, projekta patronu vēstījumi, biedru vēstījums pēctečiem, kā arī trīs Vāgneru paaudžu – Evas Vāgneres-Paskjē, viņas dēla Antuāna Vāgnera un mazmeitas Dafnes Vāgneres – kopīgais vēstījums.
Ceremonijā piedalījās un svinīgās uzrunas teica RRVB valdes priekšsēdētājs Māris Gailis, Vāgnera nama atjaunošanas projekta patrons, Valsts prezidents Egils Levits, Vācijas-Baltijas parlamentu sadarbības grupas priekšsēdētājs Grāfs Aleksandrs Lambsdorfs, Vācijas vēstniecības Latvijā Misijas vadītāja vietnieks Dāvids Bartelss, Baltijas Bruņniecības asociācijas priekšsēdētāja Kerstina fon Lingena un Starptautiskās Vāgnera biedrību asociācijas prezidents Rainers Fineske. Tika arī nolasīta projekta patroneses, Baireitas festivāla kādreizējās mākslinieciskās vadītājas Evas Vāgneres-Paskjē svētku uzruna.
Pasākuma mākslinieciskā noformējuma autores ir apvienība Grāfienes – scenogrāfes Marianna Lapiņa, Dace Ignatova, Ildze Jurkovska un Justīne Jasjukeviča –, savukārt laika kapsulu veidojis metālmākslinieks Uģis Traumanis. Pēc ceremonijas visi klātesošie tika aicināti uz īsu kamerorķestra Kremerata Baltica solistu koncertu Vāgnera zālē.
Pēdējais publiskais pasākums Vāgnera namā būs Andreja Osokina Brīvības festivāla Ukrainai noslēguma koncerts 10. jūnijā. Ēka celtnieku rīcībā pirmajiem vieglajiem demontāžas darbiem tiks nodota jūlijā, bet būvatļauju plānots saņemt līdz šīgada rudenim.
Gada sākumā tika ziņots, ka Vāgnera nama atjaunošanas projektam piesaistīts finansējums 20 miljonu apmērā – 15 miljoni eiro no Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) un 5 miljoni eiro no Vācijas valdības. Šie līdzekļi ir puse no kopējās projekta īstenošanai nepieciešamās summas un nodrošinās ēkas atjaunošanu līdz tā dēvētajai "pelēkajai apdarei" – nama konstrukcijas būs atjaunotas, ārējā kontūra nosiltināta, nomainīti iekšējie un ārējie tīkli, ierīkotas enerģiju taupošas sistēmas. Februārī tika uzsākta un šobrīd aktīvi turpinās ēkas tehniskā projekta izstrāde. Pērn publiska konkursa kārtā izvēlēts galvenais būvdarbu veicējs, pilnsabiedrība SBSC ar galveno projektētāju SIA Sarma un Norde Arhitekti, savukārt inženiera un būvuzraudzības pienākumus veiks SIA Būves un Būvsistēmas. Kā apakšuzņēmējs arhitektūras un interjeru izstrādei nolīgts Zaigas Gailes birojs.
Projekta Rīgas Vāgnera teātra atdzimšana vīzija paredz Eiropas kultūras bākas izveidi Rīgā. Nākamo gadu laikā plānots atjaunot unikālo 5000 kvadrātmetru lielo ēku ansambli Vecrīgā un piepildīt to ar jaunu dzīvi. Ieceres nozīmību apliecina arī Vāgnera nama atjaunošanas projekta patroni – Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, Vācijas Federatīvās Republikas prezidents Franks Valters Šteinmeiers, kā arī Baireitas festivāla kādreizējā mākslinieciskā vadītāja un Riharda Vāgnera mazmazmeita Eva Vāgnere-Paskjē.
Atjaunojot Vāgnera namu, tiks panākti vairāki būtiski ieguvumi, kas ne tikai veicinās kultūras pasākumu dažādību un pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, bet arī stiprinās Rīgas un Latvijas kā kultūras centra tēlu un saikni ar Rihardu Vāgneru, kas šajā namā divus gadus (1837–1839) bija kapelmeistars.
Projekts plāno ne tikai ēkas un teātra zāles atjaunošanu, bet arī veidot meistarklases un Riharda Vāgnera muzeju. Namā tiks realizēta Vāgnera vīzija GesamtkunstWerk21 – inkubators visiem mākslas veidiem, kas kļūs par XXI gadsimtam cienīgu starptautisku jauno mākslinieku centru.