"Brižitas Bardo fonds ar milzīgām skumjām paziņo, ka mirusi tā dibinātāja un prezidente, pasaulslavenā aktrise un dziedātāja Brižita Bardo, kura izvēlējās pamest savu prestižo karjeru, lai veltītu savu dzīvi un enerģiju dzīvnieku labturībai un savam fondam," teikts fonda paziņojumā, neprecizējot nāves laiku un vietu.
Bardo kļuva par pasaules mēroga zvaigzni pēc filmas ...Un Dievs radīja sievieti 1956. gadā, un pēc tam filmējās vēl aptuveni 50 filmās, pirms pameta aktiermākslu 1973. gadā, lai pievērstos dzīvnieku tiesību aizstāvībai.
Francijas prezidents Emanuels Makrons svētdien godināja Bardo, nosaucot viņu par 20. gadsimta leģendu.
"Ar savām filmām, balsi, žilbinošo spožumu, iniciāļiem (BB), bēdām, dāsno aizraušanos ar dzīvniekiem un seju, kas kļuva par Mariannu, Brižita Bardo iemiesoja brīvības dzīvi," viņš rakstīja platformā X, atsaucoties uz Francijas republikas sieviešu simbolu mākslā. "Mēs sērojam par gadsimta leģendu."
Dzimusi 1934. gada 28. septembrī Parīzē, Bardo uzauga turīgā, tradicionālā katoļu ģimenē. Viņa bija precējusies četras reizes, un ar otro vīru, aktieri Žaku Šarjē, viņai bija viens bērns - Nikolā.
Viņa novērsās no slavenības dzīvesveida, lai rūpētos par pamestiem dzīvniekiem, sakot, ka viņai "apnicis būt skaistai katru dienu".
Bardo noslēdzās savās mājās Rivjēras kūrortā Sentropēzā, kur pievērsās cīņai par dzīvniekiem.
1986. gadā viņa nodibināja Brižitas Bardo fondu, kuram tagad ir 70 000 ziedotāju un aptuveni 300 darbinieku.
"Es ļoti lepojos ar savas dzīves pirmo nodaļu," viņa teica aģentūrai AFP intervijā 2024. gadā pirms savas 90. dzimšanas dienas. "Tas man deva slavu, un šī slava man ļauj aizsargāt dzīvniekus - vienīgo lietu, kas man patiesi ir svarīga."
Viņa piebilda, ka dzīvo "klusā vientulībā" savās mājās La Madrague, dabas ieskauta un apmierināta, ka "bēg no cilvēces".
Atšķirībā no citām franču Jaunā viļņa zvaigznēm, Bardo bija pretrunīga personība, kura ar saviem politiskajiem uzskatiem atsvešināja daudzus fanus.
Viņa tika notiesāta piecas reizes par naida runām, galvenokārt par musulmaņiem, kā arī par Francijas Reinjonas salas iedzīvotājiem, kurus viņa raksturoja kā "mežoņus".
Bardo bija galēji labējās politiķes Marinas Lepēnas atbalstītāja. 2003. gadā izdotajā grāmatā Bardo pasludināja, ka ir "pret Francijas islamizāciju", minot, ka "mūsu senči, mūsu vectēvi, mūsu tēvi gadsimtiem ilgi ir atdevuši savas dzīvības, lai izspiestu nākamos iebrucējus".
Savā pēdējā grāmatā Mon BBcedaire (Mans BB alfabēts), kas tika publicēta dažas nedēļas pirms viņas nāves, viņa kritizēja "garlaicīgo, skumjo, pakļāvīgo" Franciju, un Sentropēzu, kas tagad ir pārpildīta ar turīgiem tūristiem.
Grāmatā bija arī aizskaroši izteikumi par gejiem un transpersonām.