Silvija Līce ir viena no pirmajām latviešu kinozinātniecēm ar grādu, kuru ieguvusi Latvijas ZA Valodas un literatūras institūta aspirantūrā un PSRS Mākslas zinātņu zinātniski pētnieciskā institūta aspirantūrā Maskavā. Viņas pētniecības pieejai raksturīga objektīva analīze un precizitāte faktu izklāstā. Ilgstoši bijusi arī LZA institūta pētniece.
Viņas radošajā biogrāfijā ierakstāmi darbi - monogrāfija Latviešu literatūras klasika kinomākslā (1977), līdzautorība Padomju Latvijas kinomāksla (1989) u.c. Silvija Līce savos darbos padziļināti analizējusi un vērtējusi filmu montāžu un vizuālo kvalitāti. Izveidojusi grāmatu par operatoru Māri Rudzīti (1983), aktierfilmu operatoru portretu krājumu Viņi veidoja latviešu mākslas filmu vizuālo tēlu (1995).
Silvjas Līces darbos smalkjūtīgi atklājas radošās personības, izmantojot dokumentālās liecības un intervijas. Krājumā Par sevi, par savu dzīvi, par savu darbu kino (1991) apkopoti viņas portretraksti par latviešu režisoriem, portretgrāmatās par kino un teātra aktieriem un operdziedātājiem - Valdemārs Zandbergs (1987), Stāsts par laimīgu cilvēku (1990), Dokumentālā fantāzija (1992), Lidija Freimane: es stāstu saviem bērniem (1992 un 2001), Bez Baltā nama (1995), Inese Galante (1999).
Silvija Līce regulāri tulkojusi no angļu un franču valodas filmas Latvijas Televīzijai, tostarp arī tādus literāri bagātus tekstus Orfejs nokāpj ellē, Anna Kareņina, Bovarī kundze, Dzīve ir romāns, Ir maiga nakts un citus klasikas meistardarbus.
Silviju Līci raksturo zināšanas, kompetence un delikātums par katru tēmu, katru personu, katru darba uzdevumu. Atmiņā vienmēr būs cieņa, viņas vienmēr delikātais un noslēpumainais smaids... un tas, ka viņa ļoti mīlēja Parīzi...
Atvadīšanās piektdien, 4. septembrī, plkst. 15 Rīgas Krematorijas Lielajā zālē.