Komiteja šo jautājumu skatīja jau 9. decembrī, taču lēmuma pieņemšanu atlika, ņemot vērā to, ka vairākiem deputātiem bija jautājumi par KM plāniem saistībā ar operas nama nākotni, kā arī ministrijas spēju nodrošināt nepieciešamo finansējumu ēkas atjaunošanai un uzturēšanai.
LNOB ēka Aspazijas bulvārī 3 sastāv no vēsturiskās ēkas, piebūves, pacēlāja nojumes, vienstāva ēkas - veikala, sabiedriskā tualetes un zemesgabala, kopumā aizņemot 12 095 kvadrātmetrus lielu platību. Kopš 1998. gada ēku komplekss pieder Rīgas pilsētai, bet LNOB kapitāldaļu turētājs ir KM.
Kā šodien klātesošajiem sacīja LNOB valdes loceklis Sandis Voldiņš, gadu gaitā gan pašvaldība, gan valsts veikusi miljonos lēšamus ieguldījumus nama uzturēšanā. Balstoties uz 2016. gadā noslēgto nomas līgumu starp SIA Rīgas nami un LNOB, pašvaldība apņēmās 10 gadu laikā ēkā ieguldīt 1,7 miljonus eiro, kurus LNOB, caur nomas maksas paaugstinājumu, apņēmās nosegt.
Līdz šim četru gadu laikā LNOB atmaksājusi 1,18 miljonus eiro, lai gan ieguldījumi bijuši lielāki, kā rezultātā, laužot līgumu, operai pašvaldībai būtu jāatmaksā 871 000 eiro.
Voldiņš deputātiem pastāstīja, ka septembrī pabeigta nama tehniskā apsekošana un pati būve kopumā esot apmierinošā stāvoklī. Tomēr problēmas ir nama inženiertīkliem, kas skar siltumapgādes sistēmu, ūdens un kanalizācijas sistēmu, elektrību un citus tīklus. "Atzinums ir, ka tās jebkurā brīdī var beigt strādāt un jau tagad ik pa brīdim konstatējam, ka plīsusi kāda caurule vai kas cits. Šogad avārijas remontdarbiem esam iztērējuši 160 000 eiro," stāstīja Voldiņš.
Viskritiskākā situācija ir centrālapkures sistēmai, kā arī ūdens un kanalizācijas sistēmām, kuru nolietojums ir 70 līdz 80%. Kopumā sistēmu atjaunošanas darbu provizoriskās izmaksas ir 2,5 miljoni eiro. Voldiņš gan uzsvēra, ka šī summa ir ļoti aptuvena, turklāt neietver interjera atjaunošanas un apdares darbus, papildus iespējamās izmaksas, kuras var atklāt ekspertīzes un citas sadaļas.
Vienlaikus arī no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) opera saņēmusi virkni aizrādījumu par ugunsgrēka trauksmes sistēmām, elektroapgādes sistēmām, zibensnovedējiem un citām lietām. Šo sistēmu atjaunošanai nepieciešami vēl vismaz četri miljoni eiro.
"Vissteidzamāk mums patlaban nepieciešams izpildīt VUGD prasības un šiem darbiem 2020.gadā mums obligāti vajag 490 000 eiro," atzina valdes loceklis.
Viņš norādīja, ka, ja nams turpinās būt pašvaldības pārziņā, domei būs jāmeklē risinājums finansējuma piesaistei, savukārt, ja to nodos KM, par līdzekļu piesaisti atbildīga būs valsts. Vienlaikus Voldiņš norādīja, ka nonākot KM pārziņā, ēku ar likumu būs aizliegts ieķīlāt vai piemērot tai kādus citus apgrūtinājumus, tādēļ satraukumam par nama "pazaudēšanu" nevajadzētu būt.
KM valsts sekretāre Dace Vilsone sacīja, ka ministrija atbalsta ēkas pārņemšanu savā pārziņā, jo visu aktīvu būšana vienās rokās ir nozīmīgs faktors, lai visus darbus varētu plānot savlaicīgi un būtu arī viena iestāde, no kuras prasīt atbildību.
"Valsts ir ieguldījusi ēkas nākotnē jau agrāk un arī turpmāk plānojam to darīt," solīja Vilsone.
Taujāts, kur valsts ņems līdzekļus ēkas uzturēšanai, Voldiņš sacīja, ka, veicot konkrētus iepirkumus, būs skaidra konkrēta nepieciešamā summa un tas, kā tā sadalīsies pa gadiem.
"Valsts nekad nav atteikusi mums palīdzību, un ieguldījumi vienmēr ir veikti. Uzskatām, ka esot valsts aizgādnībā, mums tomēr būs lielākas iespējas piesaistīt līdzekļus," pauda pārstāvis.
Galējais lēmums šajā jautājumā būs jāpieņem Rīgas domei.