Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā +5 °C
Daļēji saulains
Pirmdiena, 25. novembris
Kadrija, Kate, Katrīna, Trīne, Katrīne

Vietas, kuras noturēs Latvijā

Arhitektūras gada skates darbi apliecina, ka Latvijā ir iespējama kvalitatīva publiskā arhitektūra

Ik pavasari Latvijas Arhitektu savienības (LAS) interneta vietnē pētot LAS gada skates labākos darbus, bieži vien teju vai aizraujas elpa – cik izdomas bagāts un laikam līdzi ejošs ir mūsu arhitektu veikums, projektējot Latvijas privātmājas. Tās allaž gada skašu sarakstos ir gozējušās lielā daudzumā, arī biroju telpu un ēku allaž ir bijis daudz un augstā kvalitātē. Bet – ar to viss savā ziņā arī beidzas. Ikdienā savrupmājas ir nepieejamas privātās oāzes, biroji... Vismaz man pagaidām ne vienā no laurus plūkušajiem nav atradies gana sakarīgs iemesls ienākt.

Tomēr, lai veidotos īsta izpratne par to, kas ir laba arhitektūra un ko arhitekts var cilvēkam dot, arhitektūra ir "jālieto". Tāpēc ir liels gandarījums, ka šopavasar LAS gada skatei 2012 pieteikto veiksmīgāko darbu vidū – vairāk nekā iepriekšējos gados – ir tieši publiskā arhitektūra, turklāt ēkas uzbūvētas lielākoties ārpus Rīgas. "Spēcīgas sabiedriskās ēkas ir kā gada zīme, un tās kļūst par attiecīgo reģionu kultūras centriem," uzsver skates nacionālās komisijas priekšsēdētāja arhitekte Liene Griezīte. Viņai un arhitektam Reinim Liepiņam (Sudraba arhitektūra) – Grand Prix ieguvējiem pērn – ir uzticēta šīs skates un saistīto pasākumu rīkošana sadarbībā ar LAS. Galavārdu, kā allaž, teiks starptautiskā žūrija, un 17. maija vakarā Latvijas Mākslas akadēmijā tiks apbalvoti laureāti.

Sabiedriski nozīmīgas

Atlases pirmajā kārtā no kopumā iesniegtajiem 58 darbiem nacionālā komisija pēc kvalitatīvai arhitektūrai atbilstošiem kritērijiem izraudzījās 17 darbu (sk. www.latarh.lv), no kuriem astoņi vēl tiks izvirzīti starptautiskās žūrijas gala vērtējumam. Kā tika minēts, starp pusfinālistiem ir vairākas publiskās ēkas, no kurām vairākas jau pašlaik pilda sabiedriski nozīmīgas funkcijas, arī veicina pilsētu atpazīstamību. Pilnīgi jaunas ēkas ir Saldus Mūzikas un mākslas skola (MADE arhitekti), kas ir arī sava veida kultūras centrs, Rēzeknes pilsētas Skolēnu interešu centra un Tūrisma informācijas centra mājvieta Zeimuļs (Saals, Dizainastudija A) un Ž. Lipkes memoriālais muzejs Ķīpsalā (Zaigas Gailes birojs). Vērienīgu rekonstrukciju piedzīvojusi artilērijas arsenāla ēka Daugavpils cietoksnī, kurā tikko darbību sācis M. Rotko Mākslas centrs (Daugavpils SIA Arhis), un Latvijas Mākslas akadēmijas jaunais korpuss, kas tapis, transformējot garāžu akadēmijas pagalmā (SZK un partneri).

Ceļazīme uz otro konkursa kārtu dota arī Ventspils Livonijas ordeņa pils otrā stāva interjera restaurācijai un ekspozīcijas iekārtojumam (Konvents, H2E), kā arī Dobeles vēsturiskā tirgus laukuma rekonstrukcijai (Darbnīca A projekti, Ivara Šļivkas birojs, Platpīrs) un skatu terasei ar paviljonu piemiņas parkā Likteņdārzs Koknesē (arhitektūras studenti kopā ar biroju Jaunromāns un Ābele).

Ir jābūt atvērtiem

Ir skaidrs – bez Eiropas fondu piešķīruma nebūtu ne Zeimuļa, ne skolas Saldū, ne LMA jaunā korpusa un vēl daudzu projektu, kas tika pieteikti skatei. Tomēr – kādi papildu faktori vēl ir veicinājuši publisko ēku uzplaukumu? L. Griezīte uzskata, ka situācijā, kad valsts nav sakārtojusi finansējumu izglītības un kultūras attīstībai, daudz kas ir atkarīgs no spēcīgām personībām, kas rūpējas, lai viņu reģionos Eiropas nauda tiktu novirzīta šo vajadzību nodrošināšanai. Savukārt arhitektūras platformas A4D redaktors Artis Zvirgzdiņš, kurš arī piedalījās darbu izvērtēšanā, norāda, ka tā ir vēlme beidzot kompensēt to, kas publiskajā sfērā netika darīts 15 vai 20 gadu. "Protams, dažos gadījumos varētu šķist, ka pilsētās, kurās iedzīvotāju skaits sarūk, uzbūvētās ēkas ir par lielu, bet, no otras puses, tā varbūt ir vienīgā iespēja, kā noturēt cilvēkus. Redzamākais piemērs ir Zeimuļs Rēzeknē," viņš piebilst.

Pārskatāmā nākotnē šīm ēkām pievienosies arī Rēzeknes koncertzāle, Latvijas Nacionālā bibliotēka, tiek būvēta koncertzāle Cēsīs, pamazām iekustas arī liepāj nieki. Tomēr KDi aptaujātie arhitekti ir skeptiski pret turpmāko attīstību, balstoties uz pašreizējo finansējuma modeli, kurā lielāko ieguldījumu sniedz ES. "Attīstība, kas ir balstīta vienīgi uz fondiem, nebūtu pareizs virziens," saka LAS priekšsēdētājs Viktors Valgums. "Galu galā, kad nopelnām paši, uz naudu skatāmies mazliet citādi – kā uz resursu, nevis pabalstu." Arī L. Griezīte uzskata, ka būtu tuvredzīgi domāt, ka šī finansējuma sistēma būs bezgalīga: "Ir jābūt ļoti atvērtiem, un varbūt jādomā par to, kā reģionu attīstībai novirzīt privāto kompāniju vai lielāku uzņēmumu sponsorētos līdzekļus." Viņa akcentē, ka jaunas ēkas, kas ir orientētas uz jaunatni reģionos, ir ilgtermiņa investīcija attīstībā. "Kas gan cits, izņemot vēl darba nodrošinājumu, var noturēt cilvēkus Latvijā, ja ne vietas, kurās viņiem ir iespēja sevi garīgi un intelektuāli piepildīt," uzskata L. Griezīte. A. Zvirgzdiņš kā vienu no galvenajiem priekšnoteikumiem piemin ekonomisko attīstību, kas ļautu sabiedrībai investēt pašai savu naudu arhitektūras būvēs. Vēlme ieguldīt ir jāveicina ar kvalitatīvas publiskās arhitektūras paraugiem. Arhitekta pienākums ir arī izglītot sabiedrību par visu inovatīvo, kas ir vērsts uz ilgtermiņa attīstību, bet sabiedrībai – aktīvāk iesaistīties prioritāšu izvirzīšanā savā reģionā, uzsver V. Valgums.

Cerīga arhitektūra

"Arhitektiem lielais publisko ēku daudzums nozīmē darbu sabiedrības labā – tā ir sen nebijusi iespēja celt savu prestižu, kas savā ziņā ir pabalējis, iztopot privātām un korporatīvām interesēm, būvējot biroju, banku ēkas, lielveikalus un benzīntankus," saka A. Zvirgzdiņš. Viņš arī norāda, ka arhitektūra kopumā ir kā sabiedrības vērtību, centienu un morāles principu spogulis. "Bieži vien pašvaldību īstenotā arhitektūra var šķist stipri viduvēja, jo atspoguļo nosacītu sabiedrības vidusmēru, taču Zeimuļs un skola Saldū parāda, ka ir iespējama arī ļoti laba publiskā arhitektūra."

Jācer, ka šīs ēkas uzrunās arī starptautisko žūriju, kuras pārstāvji apbalvošanas dienā uzstāsies ar lekcijām LMA. Turpat būs aplūkojama skates labāko darbu izstāde, kā arī autoru videoportreti. Ekspozīcija būs pieejama arī Muzeju naktī – 18. maijā.4

LAS gada skate 2012

Laureātu apbalvošana – 17. maijā

Latvijas Mākslas akadēmijā 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja