Varētu šķist, ka lielveikalu piedāvājumā ir tikai divu veidu olas — baltās un brūnās. Tomēr atliek palasīt uzrakstus uz iepakojuma, lai rastos iespaids, ka esi nonācis olu izstādē: Lauku olas, Mājas olas, Zemnieku olas, Milzu olas, Sevišķās olas ar selēnu u.c.
Patiesībā visu svarīgāko informāciju par olām iespējams noskaidrot arī bez iepakojuma. Pietiek aiziet līdz ledusskapim un aplūkot nopirkto olu, lai daudz ko uzzinātu par vistu, no kuras tā nākusi. Uz olas uzdrukāta šķietami neko neizsakoša ciparu un burtu kombinācija. Vairumā gadījumu pirmais cipars būs trijnieks. Tas nozīmē, ka šo olu jums sagādājusi dējējvista, kas mitinās vismaz 750 kvadrātcentimetru plašā būrī. Tur viņai pienākas vismaz 15 centimetru garš laktas gabaliņš, 12 centimetru gara barības sile, ērti pieejams dzirdināšanas trauks un arī ligzda. Savukārt no dēšanas brīvajos brīžos šī klukste būs kavējusi laiku ar kašāšanos vai manikīra taisīšanu, jo viņas rīcībā ir gan nagu vīlīte, gan pakaiši.
Visu šo informāciju var atšifrēt no olā iespiestā trijnieka, jo tas apzīmē vienu no četriem iespējamiem dējējvistu turēšanas veidiem atbilstoši Eiropas Savienības direktīvām. Trijnieka gadījumā tā ir visvairāk izplatītā vistu turēšana sprostos, ko piekopj lielie olu ražotāji. Ar divnieku tiek apzīmēta vistu turēšana kūtīs. Savukārt uz olas uzdrukāts vieninieks jums stāsta, ka to dējusi tā dēvētā laimīgā vista, kas turēta brīvos apstākļos. Tas nozīmē, ka viņai bijusi iespēja dzīvoties gan kūtī, gan ārā (ja laika apstākļi to atļauj). Vēl laimīgākām vajadzētu justies tām vistām, kuru dētās olas tiek apzīmētas ar nulli, jo papildus brīvajiem turēšanas apstākļiem viņas tiek lutinātas ar bioloģisko barību. Tikko aprakstītajā secībā arī pieaug cena katram no olu veidiem.
Lai noskaidrotu, ar ko vistu turēšana sprostos atšķiras no bioloģiskās audzēšanas, Sestdiena devās uz Ziemeļeiropas lielāko olu ražotni Balticovo, kā arī Raunas novada bioloģisko saimniecību Jaunieviņas.
Olu lielražotāja Balticovo vistu saimē šobrīd ir vairāk putnu, nekā Latvijā iedzīvotāju — 2,3 miljoni. Dienā tās izdēj aptuveni pusotra miljona olu. Uzņēmums piedāvā olas no trīs atšķirīgos veidos turētām vistām — sprostos, kūtī un brīvi turētām. Patlaban «laimīgo» vistu olas Balticovo piegādā divas vietējās zemnieku saimniecības, savukārt iepriekš tās nācies iepirkt no poļiem. «Projektu ar zemniekiem uzsākām pirms diviem gadiem, un tagad varam nodrošināt to apjomu, kas ir nepieciešams tirdzniecībai Baltijā,» stāsta Balticovo valdes priekšsēdētājs Arnis Veinbergs.
Viņš lepojas ar ceha augsto mehanizācijas pakāpi. «Labākā ola ir tā, kuru ražojam mēs, jo tai ir augstas higiēnas, kvalitātes un putnu labturības prasības. Tālāk mēs ļaujam vistām iziet kūtī, kas ir norobežotas no ārpuses. Savukārt vēl tālāk, kad mēs putnu laižam ārā, viņš it kā tiek palaists brīvībā, bet vienlaikus viņu pakļauj arī dažādām briesmām. Ir jāsaprot, ka, kaut ko dodot, tu vienmēr ar kaut ko arī riskē,» pārliecināts ir Veinbergs.
Raunas novada bioloģiskās saimniecības Jaunieviņas saimnieks Uldis Rudzītis tikpat pārliecināti apgalvo pilnīgi pretējo: «Ja dzīvojam pēc principa, ka olas ēdam tikai kā attiecīgu ķīmisko vielu kombināciju, tad jā — trešā numura ola ir sterilāka. Bet tad jau cilvēks varētu arī pārtikt no bundžiņā iemaisītas spēkbarības, ko apēdot viņš uzņemtu visus dienā nepieciešamos vitamīnus un minerālvielas. Cilvēks nav gluži tik vienkāršs mehānisms.»
Jaunieviņu saimnieks mūs ielaiž galvenajā «ražotnē», kur mīt 12 dažādu šķirņu dējējas. Paverot kūts durvis, mums pretī skatās rudas, diezgan slinkas vistas ar it kā uzpūstu kažoku, kas pirmajā acu mirklī tām liek izskatīties pēc resniem persiešu runčiem. «Šīs ir lēnākās un prātīgākās, bet viņas arī daudz nedēj,» saka saimnieks, maigi pagaiņājot putnus pa malām. Plašā telpa ar žogu ir sadalīta četras daļās, un katrā kladzina citādas šķirnes vistas.
Vairāk par sprostos dēto un bioloģisko olu atšķirību lasiet 28.marta Sestdienā!