Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +1 °C
Daļēji apmācies
Ceturtdiena, 21. novembris
Andis, Zeltīte
Latvija ir maza, resursu ir maz. Profesionāļi ir daži. Mums ir jāmāk sadarboties.

Latvijai vajag: Medijus

Sabiedriskajiem medijiem nākotnē jāattīsta dažādi formāti, uzskata Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne.

Jaunā vadītāja vēl nejūtas ērti lielajā, kokgriezumos rotātajā un filmās iemūžinātajā kabinetā. Viņa labprātāk strādātu mazākā telpā, jo neesot jau nekāda Valsts prezidente. Dažreiz mēdzu šajā kabinetā uzturēties bērnībā, un tolaik man šķita, ka, tā kā ēka savulaik bijusi bankas naudas glabātava, es taču varētu sienās, kur noslēptas arī durtiņas, atrast kādu sudraba dālderi.

Māja, protams, pati ir kā sudraba dālderis. Tāpēc radio darbinieki ik pa laikam bažījas, ka patiesībā jau kāds vienkārši ir iekārojis šo māju. "Ja šī ēka ir tik svarīgi, tad nesaprotu, kāpēc par to nav bijusi rūpe?" vaicā Una Klapkalne. Viņai šķiet, ka, līdzīgi kā šī ēka, kas sākotnēji noteikti bijis skaists nams, taču tagad pabalējusi un sadiegta ar dažāda lieluma ielāpiem, arī pats sabiedriskais radio ir daudz lāpīts, taču bez vienotas sistēmas un skaidra redzējuma. Jaunā Latvijas Radio vadītāja ir apņēmības pilna to sakārtot un cer, ka pēc pieciem vai desmit gadiem Latvijas Radio būs medijs ar augstu reputāciju. "Ne tikai ar profesionāliem un labākajiem darbiniekiem savā – radio – nozarē, bet arī tāds medijs, kurš ir tik tīrs savā iekšienē un darbībā, ka tik tiešām var arī citiem kaut ko norādīt vai pārmest."

Izaicinājums ir, kā sabiedriskais medijs spēs savus produktus pārrakstīt meklēšanai draudzīgos formātos

Kā ar radio kā medija nākotni? Varbūt, ja tas, kā savulaik dziesmā minēts, neizdevās televīzijai, "radio zvaigzni" ar laiku nogalinās sociālie tīkli un citi līdzīgi formāti? Klapkalne domā, ka vienmēr būs cilvēki, kuri paliks uzticīgi radio, taču palielināsies tā sabiedrības daļa, kas gribēs tikt pie informācijas uz pieprasījumu, ne lineārajā apraidē. Līdz ar to izaicinājums ir, kā sabiedriskais medijs spēs savus produktus pārrakstīt meklēšanai draudzīgos formātos. Viņa pati ir no tiem, kas informāciju meklē tad, kad to vajag, bet "radio fonā" drīzāk traucē darbam. Klusums esot radošāks. Agrāk gan viņa radio klausījusies mašīnā, taču tagad uz jauno darbavietu nāk kājām.

Kas ir radio vadītājs? Komandas līderis, sargs vai varbūt pieskatītājs? Klapkalnei šķiet, ka šīs lomas noteikti kombinējoties. "Šobrīd man šķiet, ka man ir jānāk un jārunā," tā Klapkalne. "Godīgi sakot, tik daudz kā tagad ar PR neesmu nodarbojusies pa visām savām darbavietām kopā, taču, manuprāt, tas ir svarīgi. Tā ir loma, no kuras neizvairīšos. Kad beigsies pārsteigums par to, kas esmu, tad jau, ceru, vairāk būs jautājumu par darbiem." Viņa stāsta, ka svarīgi ir pašam darīt lietas, arī vadītāja amatā. Nedrīkstot nonākt līdz situācijai, ka pats nemāki vēstuli uzrakstīt, prezentāciju sagatavot, vien paraksties un sēdi sapulcēs. Ja nav reālas darba pieredzes, rodas disonanse – esi atsvešināts no organizācijas un nejūti, cik laika patiesībā dažādie darbi paņem. Dienā, kad tiekamies, viņa ir apņēmusies uzrakstīt bloga ierakstu Latvijas Radio iekštīklā.

"Man patīk lielas, sistēmiskas lietas, tāpēc es "uzrāvos" uz šo konkursu. Es sapratu, ka man nav intereses vadīt vai veidot mazus uzņēmumus, man tas nav interesanti. Man patīk gūzma ar problēmām, es tās risināšu un atradīšu veidu – kā. Te ir ļoti gudri cilvēki, kas to arī varēs darīt." Viņa akcentē, ka medijos vienmēr svarīgi ir spēt aizsargāt savus darbiniekus, jo nekad nevar zināt, kādu interešu vārdā kāds kaut ko pārmet, taču tas arī nozīmē, ka ir jāspēj uz lietām palūkoties objektīvi. Klapkalne piekrīt, ka satura jautājumos citi, piemēram, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome vai politiķi, nedrīkstētu iejaukties, taču, "ja rodas jautājumi par tiem pašiem sadarbības līgumiem, tu jau esi drusciņ tā kā pelēks".

Mediju vide no biznesa perspektīvas un peļņas viedokļa nav spoža

Taču kā piedāvāt profesionālu žurnālistu tik maza tirgus apstākļos kā Latvija? Valsts patlaban ir aizsākusi mediju atbalsta programmu, par ko bijusi arī gana plaša bļaustīšanās. Taču Klapkalne uzskata, ka ceļš ir pareizs, jo mediju vide no biznesa perspektīvas un peļņas viedokļa nav spoža. "Varbūt var iziet pa nullēm vai ar mazu plusiņu, tomēr peļņa nākotnē ir sarežģīta," ir pārliecināta Klapkalne un piebilst, ka īpaši tas attiecas uz nopietno žurnālistiku. Apsveicama, viņasprāt, ir arī Mediju politikas pamatnostādņu pieņemšana, tas nozīmē, ka mediju politika vairāk vai mazāk noris plānoti. "Valsts virziens atbalstīt noteiktus segmentus ir pareizs. Nav citu variantu, jo mēs – latviski runājošie – esam tik, cik esam." Klapkalne stāsta, ka gana daudz cilvēku Latvijā medijus vairs nepatērē valsts valodā. Neesot runa vien par krievu, bet arī angļu valodu. "Drauds ir tāds, ka šie cilvēki vairs neko nezina par Latviju. Un tad tā ir būtiska sabiedrisko mediju loma. Nevar cerēt arī uz pensionāriem kā auditoriju, jo topošie pensionāri arī būs angliski vai krieviski runājošie. Tā ir kultūrpolitikas sastāvdaļa."

Ko darīt ar sabiedrisko pasūtījumu? Mediju atbalsta programmā finansējumu ieguvuši gan privātie, gan sabiedriskie mediji, un pašlaik arī privātie mediji savā saturā piedāvā daļu no sabiedriskā pasūtījuma. Jaunā Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja domā, ka arī nākotnē privātajiem medijiem būs jāpiedāvā atbalsta formas, taču nedrīkstētu visu vārīt vienā katlā. Būtu jābūt skaidrai sistēmai. Vienlaikus gan viņa atzīst, ka mediju vide patlaban ir ļoti dinamiska un ātra, tāpēc ir sarežģīti piedāvāt kādu vienu skaidru modeli.

Diskusijas par vienota sabiedriskā medija izveidi, šķiet, šobrīd pieklusušas. Vai būtu aktuāli atkal par to diskutēt, ja raugāmies tālākā nākotnē? "Latvija ir maza, resursu ir maz. Profesionāļi ir daži. Mums ir jāmāk sadarboties," pārliecināta ir Klapkalne, kurai pašai ziņas patīk lasīt kā tekstu. Taču kopumā medijam būs jāspēj piedāvāt saturu dažādos formātos. "Manuprāt, nav daudz mediju, kas to patlaban var izdarīt. LSM būtu jāspēj to nodrošināt vismaz par galvenajām lietām." Viņasprāt, gan ir pozitīvi, ja vienlaikus eksistē vismaz divas neatkarīgas mediju redakcijas, kas savā starpā arī konkurē. Taču tas neizslēdz, ka mediji var sadarboties atsevišķos projektos, kam viena redakcija būtu par vāju.

Zīmējums: Gatis Buravcovs


Ar savas valsts simtgadi lepojamies un pamazām jau esam sākuši dzīvot lielo svinību gaidās. Bet ko mēs vēlētos, ja simts kūku vietā Latvijas dzimšanas dienā tuvākā vai tālākā nākotnē varētu piepildīt arī simts mūsu valsts vēlēšanās? Žurnāls SestDiena rubrikā Latvijai vajag sarunājas ar visdažādākajiem cilvēkiem no hipstera līdz ministram, mēģinot noskaidrot, ko Latvijai visvairāk vajag.

Top komentāri

reptilis
r
Latvijai vajag reālu varas dalījumu,lai tie konkurētu savā starpā un uzrādītu viens otra nejēdzības un valstij nodarīto kaitējumu.
a to unka
a
Literārā valodā (nevus jeņķu žargonā) Latvijai ir nepieciešami neatkarīgi mēdiji, kas informē cilvekus, nevuis dezinformē, izpildot saimnieku pasūtījumu, betg tādu mums nav, tas ir mans viedoklis
NEPLP
N
Kas ir mediji?
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Pēda, kas paliek

Šoreiz sākšu ar nedaudz provokatīvu jautājumu – kā jūs teiktu, kas ir Latvijas nacionālais sporta veids? Nu, tāds, kas katram te dzīvojošajam ir asinīs jau līdz ar piedzimšanu, un, pat ja profesion...

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata