Tagad, pateicoties žurnālistu rīcībā nonākušam lērumam ar konfidenciāliem dokumentiem, izgaismojies tas, par ko daudzi angolieši runāja jau sen, – Izabela duš Santuša savu biznesa impēriju izveidoja, izmantojot tēva atrašanos pie varas. Viņa daudzu gadu garumā ar rietumvalstu baņķieru un finanšu konsultantu palīdzību burtiski izpumpēja simtiem miljonu dolāru valsts budžeta naudas no Angolas, kas ir viena no visnabadzīgākajām valstīm pasaulē. Neskaitāmās publikācijas par viņas koruptīvajiem darījumiem ir novedušas pie tā, ka līdz šim neaizskaramajai Izabelai duš Santušai Angolā ir izvirzītas apsūdzības smagos finanšu noziegumos.
Nesaudzē priekšteča ģimeni
Izabelas duš Santušas tēvs Žuzē Eduardu duš Santušs bija viens no līderiem komunistiskajā Tautas kustībā par Angolas atbrīvošanu (MPLA), kas 1975. gadā izkaroja Angolas neatkarību no Portugāles. Santušs par Angolas prezidentu kļuva 1979. gadā. 1975. gadā Angolā izcēlās asiņains pilsoņu karš starp MPLA, ko atbalstīja Kuba un Padomju Savienība, un antikomunistiskajiem spēkiem, kam palīdzīgu roku sniedza Dienvidāfrikas Republika un ASV. Konfliktā dzīvību zaudēja vairāk nekā pusmiljons civiliedzīvotāju, bet četri miljoni bija spiesti doties bēgļu gaitās. Pilsoņu karš noslēdzās tikai 2002. gadā. Kara izpostītās valsts atjaunošanā ir iztērēti vairāk nekā 100 miljardi dolāru (90 miljardi eiro).
Pēc kara prezidents Santušs un MPLA nostiprināja varu un sagrāba kontroli pār vērtīgākajām tautsaimniecības nozarēm: naftas, gāzes, kā arī dimantu ieguvi. Viņa vadībā Angola atteicās no radikāla marksisma un ļāvās mežonīgam kapitālismam. Tas ļāva tikt pie lielas bagātības šaurai un varai pietuvinātai cilvēku grupai. Tā rezultātā otra lielākā naftas ieguvējvalsts Āfrikā kļuva par vienu no korumpētākajām un nevienlīdzīgākajām valstīm pasaulē. Nevalstiskās organizācijas Transparency International veidotajā jaunākajā Korupcijas uztveres indeksā Angola ir ierindota 146. vietā 180 valstu vidū. Angolas Katoļu universitāte 2019. gada beigās lēsa, ka aptuveni 42% no valsts 29 miljoniem iedzīvotāju ir nabadzīgi un iztiek mazāk nekā ar 1,9 dolāriem (1,7 eiro) dienā.
Vārgās veselības dēļ Santušs 2017. gadā nolēma atkāpties un par savu pēcteci izraudzījās toreizējo aizsardzības ministru Žuāu Lourēnsu, kurš pārliecinoši uzvarēja togad notikušajās prezidenta vēlēšanās. Pēc stāšanās amatā Angolas pašreizējais prezidents par savu prioritāti pasludināja cīņu ar "korupcijas vēzi". Lourēnsu savā pretkorupcijas kampaņā nav saudzējis arī Santuša ģimeni. Viens no viņa pirmajiem lēmumiem pēc stāšanās amatā bija Izabelas duš Santušas atlaišana no valsts naftas uzņēmuma Sonangol vadītājas amata. 2018. gadā policija arestēja eksprezidenta dēlu Žuzē Filumenu duš Santušu. Viņu apsūdz mēģinājumā izlaupīt 500 miljonus dolāru (451 miljons eiro) no paša savulaik vadītā un valstij piederošā investīciju fonda, par ko draud 12 gadu aiz restēm. Santušs jaunākais savu vainu noliedz. Savukārt vēl viena eksprezidenta meita Velvitšija pagājušajā gadā zaudēja mandātu parlamentā par ilgstošu atrašanos ārpus Angolas. Viņa 2018. gadā pārvācās uz dzīvi Lielbritānijā un paziņoja, ka bijusi spiesta pamest dzimteni, jo saņēmusi draudus no Angolas specdienestiem.
Decembrī Angolas tiesa pēc prokuratūras pieprasījuma iesaldēja Izabelas dus Santušas kontus bankās un arestēja viņai piederošās daļas vairākos uzņēmumos saistībā ar izmeklēšanu par līdzekļu izkrāpšanu no valstij piederošiem uzņēmumiem. Tiesas dokumentos teikts, ka viņa kopā ar vīru Sindiku Dokolo un vēl vienu personu valstij ir radījusi zaudējumus vairāk nekā miljarda dolāru (904 miljoni eiro) apmērā.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 7.-13. februāra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Robis
Raimonds
Kainšvainlībtdihs