Rakstnieks Horhe Luiss Borhess reiz sacījis, ka sastopami tikai četri stāsti. Stāsts par nocietināto pilsētu, atgriešanos mājās, došanos ceļā dārgumu meklējumos un Dieva meklējumiem un upurēšanos. Šī gada Baltijas jūras dokumentālo filmu foruma (Baltic Sea Docs) seansos Cēsīs, Jēkabpilī, Liepājā, Rēzeknē, Rīgā un Valmierā skatāmās filmas ir vistīrākās šo četru stāstu tēzes apliecinātājas. Vienkāršojot – tie ir cilvēku, pārcilvēku un dievišķo stāsti. Vai nu tie ir ķīniešu trīsdesmitgadnieces – vienas no miljarda – centieni izprast 1979. gadā iedibinātās viena bērna politikas mehānismu, kā arī tā atcelšanas sekas filmā Dzimusi Ķīnā/One Child Nation (2019), vai arī mūsdienu verdzības aprises Ungārijā – pusmūža vecuma Marišas mēģinājums atgūt brīvību pēc padsmit pakļautības gadiem Bernadetes Tuzas-Riteres darbā Kalpone gūstā/A Woman Captured (2017), vai arī cilvēka attiecības ar dabu un bitēm, iepazīstot vienmuļo Ziemeļmaķedonijas dravnieci Hatidži režisora Ļubomira Stefanova poētiskajā darbā Medus zeme/Honeyland (2019). Minētie arhetipi ir tie, kas šī gada Baltic Sea Docs izlasi padara par iedarbīgiem pasaules tuvplāniem ar nenoliedzamām kinematogrāfiskām kvalitātēm.
Kāpēc Āfrika "nenotika"?
Iesākumā dārgumu meklējumu piemērs. Dāņu žurnālista, provokatora un režisora Madsa Brigera dokumentālais detektīvs Neatrisinātā lieta/Cold Case Hammarskjöld (2019), iespējams, būs daudzu skatītāju favorīts. Filma pārsātināta ar detektīvu klišejām, film noir atsaucēm un starpkadru sauso humoru, to visu iedzīvinot pētnieciskajā dokumentālistikā. Sešus gadus veidotais darbs ir konspirāciju teorijas pārbaude, izmeklējot 1961. gada 18. septembrī bojāgājušā ANO ģenerālsekretāra Dāga Hammaršelda nāves apstākļus un iemeslus. Āfrikas dekolonizācijas un pašnoteikšanās atbalstītājs 47 gadu vecumā nomira Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) lidmašīnas DC-6 avārijā Kongo krīzes laikā Ndolā (toreiz Ziemeļrodēzijas teritorija, šobrīd – Zambija). Hammaršelda nāves izmeklēšanas apstākļos savijas AIDS epidēmijas iemesli un lielrūpnieku intereses, slepena militārā dienesta SAIMR darbība un kolonizācijas politikas turpināšanās.
Zviedru ekonomista un politiķa nāve, kā filmā uzsver Brigers, Āfrikas kontinentu un valstu emancipāciju atsvieda attīstībā par vairākiem desmitiem gadu. Tamdēļ autoru urda jautājums: kāpēc Āfrika "nenotika"? Vairāk nekā pēc pusgadsimta Hammaršelda nāvi apvējo varbūtības, slepeno dienestu, valdību un militāro, farmācijas korporāciju iespējamās intereses. Šo 60. gadu sākuma pretrunīgo sociālpolitisko kontekstu Brigers rūpīgi izsijā, radot nospriegotu, elegantu un, jāatzīst, komisku politisko trilleri. Filmas Neatrisinātā lieta veiksmes pamatā ir tās veidotāju pārcilvēciskais izpētes darbs un Brigera teicamā spēja dramatizēt realitāti un faktus kā kinovalodai piederīgus.
Biezrāmju brilles, balts īsu piedurkņu krekls, melna kaklasaite, moskītu cepurīte, ledains, bet viegli kariķēts balss tonis, kas neatlaidīgi uzdod jautājumus angļu valodā. Šie parametri raksturo filmas galveno "aktieri" jeb detektīvu Brigeru. Ja vēlas – mītisko dārgumu meklētāju, avantūristu.
Režisors apzināti konstruējis savu vizuālo tēlu kā ar patiesību apsēstu izmeklētāju. Tamdēļ vietumis filmas liecinieku un ekspertu interviju ainas, arhīva materiālus, melnbaltās animācijas sekvences papildina paša Brigera īstenotie inscenējumi. Tie ir gana niansēti, tāpēc sākotnēji iezogas pārliecība par filmu Neatrisinātā lieta kā viltotās dokumentalitātes darbu, ko pastiprina dramaturģijas sabiezējumu ainas un negaidītās pētniecības "atklāsmes". Piemēram, gatavojoties Hammaršelda lidmašīnas atlūzu izpētei, Brigers, iedvesmojoties no amerikāņu kinorežisora Vesa Andersona detalizācijas un perfekcionisma, sagatavojis pētniecības komplektu. Uz viesnīcas gultas līdzās novietotas divas lāpstas, divas cepures, izjaukti metāla detektori un Kubas cigārs. Bet tas, kā Brigers norāda, jāaizkūpina tikai tad, ja ekspedīcija būs veiksmīga. Šādu sausā humora ainu nav mazums. Tāpat detektīvfilmu štampi atrodami sarunās ar kompanjonu zviedru izmeklētāju Jēranu Bjorkdālu vai diktējot faktu pierakstus divām sekretārēm.
"Šī varētu būt pasaulē vērienīgākā slepkavības mistērija vai idiotiskākā sazvērestības teorija," pieteikts filmas prologā. Tomēr filmā Brigers nediagnosticē ne pirmo, ne otro – zināms tikai tas, ka ANO turpina izmeklēt Hammaršelda lietu.
Allāhs un Kriss Hemsvorts
Nereti publiskajā telpā varam novērot, kā ar sarežģītu, eksistenciāla rakstura vai ietilpīgu jautājumu risināšanu asprātīgi un ar vieglākiem atbildības svariem uz pleciem nodarbojas bērni. Te gan jāpatur prātā, ka nereti šādu sarunu galvenā auditorija ir tieši pieaugušie, kuri labprāt arī patapina kādu epitetu vai citātu savā ikdienas valodā. Līdzīgā formātā nonāk dokumentālā darba Molenbēkas dievi/Gods of Molenbeek (2019) varoņi – divi sešgadīgi kaimiņu zēni no multikulturālās Briseles. Pēdējos gados Molenbēkas rajons Briseles centra rietumdaļā kļuvis par džihāda pulsācijas centru. Papildu vēsturiskās atmiņas mezglus saauž tas, ka Briselē regulāri notikuši Islāma valsts iniciēti terorakti, kuru vidū var minēt kaut vai tikai 2016. gadā Briseles lidostā un metro Islāma valsts pašnāvnieku veikto sprādzienu sēriju.
Somu režisores Rētas Huhtanenas dokumentālais darbs ir somu un čīliešu izcelsmes Ātosa un pirmās paaudzes musulmaņu beļģa Amina dialogs, abiem netiešā veidā konfrontējot savu identitāti. Filmas dramaturģijā tas vērpjas galvenokārt ap attieksmi un zināšanām par reliģiju un ticību, skatot Ātosu un Aminu kā jaunākās paaudzes eiropiešus. Tie caur Dieva meklējumiem neapzināti šķetina savu piederību. Vai tiešām pasauli radījis zelta ērglis, kā tas aprakstīts somu mito-oģijā? Kāpēc Amina dievu nevar un nevajag ieraudzīt? Un kā Amins jau no bērnības zinājis, ka nevar ēst cūkgaļu? Un vai Tors ir dievu dievs? Uz pēdējo jautājumu atbild populārā kultūra, kas arī bagātīgi ieaudusies abu zēnu ikdienībā, – vienā no ainām Ātoss uzģērbis aktiera Krisa Hemsvorta atveidotā Marvel komiksa Tora apmetni, piespraudis mātes brošu un vicina āmuru, dramatiski atveidojot vietējo Molenbēkas pērkona dievu.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 30. augusta - 5. septembra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!