Drošības garants liek nervozēt

Pērn klajā nāca atvaļināta britu ģenerāļa un bijušā NATO spēku Eiropā komandiera vietnieka Ričarda Širefa grāmata 2017. Karš ar Krieviju. Tajā autors apraksta iespējamo Krievijas iebrukumu Baltijas valstīs un Kremļa draudus lietot kodolieročus, ja pārējās NATO dalībvalstis dosies palīgā baltiešiem, tādējādi paralizējot aliansi. Plašu rezonansi izsauca arī britu raidsabiedrības BBC filma Trešā pasaules kara komandcentrā, kurā simulēts Krievijas militārais iebrukums Latvijā. Savukārt norvēģu televīzijas seriālā Okupētie (Okkupert) Krievija "okupēja" Norvēģiju.

Taču pēdējā laikā bažas par varbūtēju Krievijas militāro uzbrukumu NATO dalībvalstīm vairojuši arī jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumi. Viņš uzsvēris, ka amerikāņi negarantēs savu aizstāvību sabiedrotajiem, kuri paši neiegulda pietiekami savā aizsardzībā, un solījis arī dibināt draudzīgas attiecības ar Krievijas autoritāro prezidentu Vladimiru Putinu. Neziņa, vai Savienotās Valstis arī turpmāk būs Eiropas drošības garants, liek nopietni nervozēt valstīm, kuras atrodas kaimiņos Krievijai. Tas eiropiešus beidzot piespiedis nopietnāk domāt par kopējo aizsardzības spēju stiprināšanu, lai mazinātu atkarību no amerikāņiem.

Atbildot uz Krievijas militāro agresiju Ukrainā, NATO kopš 2014. gada ir pastiprinājusi klātbūtni alianses austrumu flangā. ASV Polijā un Baltijas valstīs katrā izvietoja pa 150 karavīriem, un reģionā pēdējos gados regulāri notikušas vērienīgas militārās mācības, kurās piedalījušies arī tūkstošiem citu NATO dalībvalstu karavīru un ievērojams daudzums bruņutehnikas. Pērn alianses sanāksmē Varšavā apstiprināja lēmumu 2017. gadā rotācijas kārtībā Polijā, Lietuvā, Latvijā un Igaunijā izvietot pa vienai daudznacionālai bataljona lieluma kaujas grupai – aptuveni 1000 karavīru.

Tā NATO nosūtīja skaidru signālu Krievijai, kas pagājušā gada maijā paziņoja par triju jaunu divīziju izveidi pie valsts rietumu robežas un pēc tam nolēma uz turieni pārdislocēt arī divas motorizēto strēlnieku brigādes. Oktobrī Krievija uz Kaļiņingradas apgabalu, kas atrodas starp Poliju un Lietuvu, nosūtīja Iskander-M raķetes, kuras var aprīkot ar kodolgalviņām. Šos manevrus Krievijas militārā vadība skaidroja ar NATO "agresīvo uzvedību" Krievijas robežu tuvumā.

Trampa uzvara ASV prezidenta vēlēšanās vairākās Eiropas galvaspilsētās radījusi satraukumu, ka viņš pēc stāšanās amatā 20. janvārī varētu mazināt amerikāņu lomu Ziemeļatlantijas aliansē.

Eiropiešos neomulību radījusi arī Trampa vēlme uzlabot ASV attiecības ar Krieviju, kas pēc Krimas aneksijas un iebrukuma Austrumukrainā nonākušas zemākajā punktā kopš aukstā kara beigām. Nākamais Baltā nama saimnieks nav izslēdzis iespēju mīkstināt vai pat pilnībā atcelt pret Krieviju noteiktās sankcijas un atzīt Krimu par Krievijas sastāvdaļu.

Par Trampa un Putina vidutāju ir pieteicies kļūt bijušais ASV valsts sekretārs Henrijs Kisindžers, kuram esot sirsnīgas attiecības ar Kremļa galvu. 93 gadus vecais ASV ārpolitikas veterāns jau ilgstoši ir aizstāvējis uzskatu, ka lielāks varas līdzsvars starp ASV un Krieviju veicinātu stabilitāti pasaulē.

Tramps kā nākamo ASV valsts sekretāru ir izraudzījies līdzšinējo naftas giganta ExxonMobil šefu Reksu Tilersonu, kurš, vadot uzņēmumu, izvērsa plašu darbību Krievijā un nodibināja ciešus kontaktus ar Putinu. 2013. gadā Putins viņam pasniedza vienu no Krievijas augstākajiem apbalvojumiem – Draudzības ordeni. Tilersons ir kritizējis ASV sankcijas pret Krieviju.

Visu stāstu par Donalda Trampa radītajām bažām lasiet 6.janvāra žurnālā SestDiena!