Filantropijas tumšā puse

Nedaudz padomājot, mēs saprotam, ka ne jau par filantropijas tumšo pusi ir šis raksts, bet drīzāk cilvēces tumšo pusi. Rakstā minētie opioīdi ir gluži labas zāles, sāpju noņēmēji tad, kad nekas cits vairs nestrādā, neaizstājami, piemēram, paliatīvajā aprūpē. Bet tikai idiots ārsts tos izrakstītu bez ļoti izteiktas nepieciešamības.

Kāda vilšanās - virsraksts lika cerēt, ka autors pievērsīsies pašmāju filantropiem, nu, teiksim tā, vienīgajam filantropam Ķeķerevam un noskaidros, cik, ja ne likumīgi, tad vismaz ētiski viņš ir ticis pie saviem miljoniem, ko tagad dāsni ziedo pa labi un pa kreisi... Bet nē! Ko jūs - latvju žurnālistam interesē ASV Sekleru ziedojumi un to avoti. Mēs taču esam globāli spēlētāji, ne jau kaut kādi pašmāju aizkrāsnes circenīši, vai ne?

Savulaik par gaisagrābšļiem tika uzskatīti komunisti, kas sapņoja par jaunas, godīgas, taisnīgas utt. sabiedrības izveidošanu. Taču vēl slimāki ir dažādi pajoliņi, kas uzskata, ka kapitālismā ir iespējami godīgi kapitālisti, kas godīgi maksās nesaprātīgos nodokļus, ievēros visus idiotiskos likumus un "mīlēs savu tuvāko kā sevi pašu".