Pirms nedēļas pasaules medijus aplidoja vēsts, ka ārstiem Lielbritānijā, iespējams, izdevies izārstēt vīrieti, kurš bija inficēts ar cilvēka imūndeficīta vīrusu (HIV). Tas ir ievērojams panākums, jo šis pacients ir tikai otrais zināmais pacients, kam varētu būt izdevies uzvarēt bīstamo infekcijas slimību. Tā pašlaik visā pasaulē skar aptuveni 37 miljonus cilvēku. Ārstēšanas metode, ko izmantoja abos veiksmīgajos gadījumos, gan diez vai kādreiz tiks plaši izmantota cīņā ar HIV un arī ar tā izraisīto iegūtā imūndeficīta vīrusu (AIDS), tomēr tā var dot lielu pienesumu zinātnieku turpmākajos centienos beidzot radīt terapiju, kas spētu pilnībā izdziedēt HIV/AIDS slimniekus.
HIV/AIDS savulaik iesauca par 20. gadsimta mēri, jo saslimšana ar to faktiski nozīmēja nāves spriedumu. Mūsdienās gan ir pieejami efektīvi medikamenti, kas nomāc slimību un dod iespēju inficētajiem baudīt relatīvi normālu dzīvi vēl daudzus gadus, taču diemžēl joprojām ik gadu visā pasaulē ar HIV inficējas gandrīz divi miljoni cilvēku, bet aptuveni miljons mirst no AIDS, apgalvo ANO. Arī Latvijā katru gadu tiek reģistrēti simtiem jaunu HIV/AIDS slimnieku.
Respektablais zinātniskais izdevums Nature pagājušajā nedēļā publicēja rakstu par pacientu, kura organismā ir izdevies apturēt HIV darbību. Par Londonas pacientu dēvētajam vīrietim, kurš nevēlas atklāt savu vārdu, HIV diagnosticēja 2003. gadā, bet 2012. gadā viņš sāka lietot antiretrovirālos medikamentus, kas aizkavē HIV vairošanos organismā. Pēc dažiem gadiem vīrietim atklāja strauji progresējošu Hodžkina limfomu, kas ir ļaundabīga limfmezglu slimība. Viņš izgāja ķīmijterapijas kursu, pēc kura 2016. gada maijā pacientam veica kaulu smadzeņu cilmes šūnu transplantāciju. Pēc tam līdz 2017. gada septembrim viņš atkal lietoja antiretrovirālos medikamentus. Lai pārliecinātos, ka pacienta organismā patiešām norit HIV remisija, ārsti pārstāja viņam dot zāles. Nu jau 18 mēnešu HIV vīrieša asinīs nav konstatēts.
Par pirmo zināmo cilvēku, kuram varētu būt izdevies pievarēt HIV, pirms vairāk nekā desmit gadiem kļuva amerikānis Timotijs Rejs Brauns. Medicīnas pasaulē Brauna kungu vairāk pazīst kā "Berlīnes pacientu". Vīrietim HIV atklāja 1995. gadā, kad viņš studēja Vācijas galvaspilsētā. Pēc tam viņš regulāri lietoja antiretrovirālos medikamentus. 2006. gadā Braunam diagnosticēja ļaundabīgu asinsrades sistēmas slimību mieloleikozi un Berlīnes Šarītē klīnikā divreiz – 2007. un 2008. gadā – veica kaulu smadzeņu cilmes šūnu transplantāciju, kas izraisīja nopietnas komplikācijas un apdraudēja vīrieša dzīvību.
Ārsti pat bija spiesti izraisīt pacientam mākslīgo komu, lai viņu glābtu. Dienā, kad Braunam veica pirmo transplantāciju, ārsti pārtrauca pacientam dot antiretrovirālos medikamentus. Dažus gadus pēc tam viņa asinīs vēl tika atrastas HIV pēdas, bet vēlāk vairs ne.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 15. - 21. marta numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!