Valters Krētainis (23) nāk no Jūrmalciema, kas ir apdzīvota vieta Nīcas novadā, bet ļauj sevi saukt arī par liepājnieku, jo tur viņš mācījies – Liepājas mākslas un dizaina vidusskolā. To, ka viņa lieta ir koks, Valters sapratis sen, un tas bijis redzams arī citiem, jo kopš pusaudža gadiem viņš no koka izgatavojis dažādas lietas pēc pasūtījuma. Taču kā no koka patikšanas var nonākt līdz savam uzņēmumam? Varbūt kādam skanēs jocīgi, bet Valtera gadījumā tas sācies ar akadēmisko gadu.
Kā jau jauniešiem mēdz gadīties, arī Valters nolēmis paņemt pauzi skolā, un mūsu sarunas laikā viņš vairākkārt mēģina pats sev atbildēt uz jautājumu, vai tas bija pareizs solis. No vienas puses, protams, neesot labi mācības pārtraukt, bet, no otras, – tas palīdzējis iepazīties ar Sanu, ar ko vēlāk Valters arī apprecējās. Sanas brālim Kristiānam ir cerebrālā trieka, savukārt tas ļāvis iepazīt un saprast, kāda tad ir dzīve kopā ar bērnu, kuram ir smagi kustību traucējumi. Tieši šī iepazīšanās tad arī izrādījusies liktenīga, lai vēlāk attīstītu ideju par savu unikālo produktu – palīgierīcēm bērniem ar kustību traucējumiem.
Kad Valters atgriezās skolā, vajadzēja pieteikt ideju kvalifikācijas darbam. Varianti bijuši vairāki, taču gan pašam, gan žūrijai visjēdzīgākā šķita doma par rāpuli, kurš tolaik tika projektēts speciāli Kristiāna vajadzībām. Valters gribēja radīt tādu ierīci, lai puika beidzot varētu pārvietoties arī pats. Lai ierīce taptu, Valters daudz ticies ar fizioterapeitiem, studējis teoriju un kopā ar Kristiānu arī visu izmēģinājis. Tā nu puika, kurš savos astoņos gados nekad nebija staigājis, spēra savus pirmos soļus.
Kad Valters pabeidza Liepājas mākslas un dizaina vidusskolu, tapa arī dažas publikācijas par viņa darbu un pamazām uzradās citas ģimenes, kas gribēja ko līdzīgu savam bērnam. Tolaik Valters vēl strādāja citā galdniecībā, taču jau saprata, ka, tiklīdz sagaidīs pasaulē meitu, tā jādibina pašam savs uzņēmums.
"Un tas bija kārtīgs lēciens aukstā ūdenī," tagad atceras jaunais uzņēmējs. Uzņēmumu sācis veidot kopā ar labāko draugu, arī tādu pašu meistaru mākslinieku. Tagad gan abi saprotot, ka tas nebija īsti pareizs lēmums – abi taču bija meistari vienā lietā, un tādos gadījumos var sanākt līdzīgi kā ar divām saimniecēm vienā virtuvē.
Svarīgs mentoru atbalsts
KK Original Design ir dibināts pērnā gada februārī. Vēl pirms tam, 2017. gada nogalē, Valters ieguva Latvijas lepnuma nomināciju kategorijā Jauniešu iniciatīva. Pēc TV pārraides viņu pamanīja arī Kurzemes biznesa inkubatora valdes priekšsēdētājs Salvis Roga, kurš Valtera idejā saredzēja potenciālu biznesa attīstībai. "Mani iedvesmoja, ka mēs atvieglojam dzīvi cilvēkiem, kurus liktenis ir apdalījis, un vēl es arī redzēju, ka viņa acīs ir degsme," tagad sazvanīts, Salvis Roga stāsta SestDienai. Kurzemes biznesa inkubators KK Original Design atbalstot gan ar privātu finansējumu kā aizdevumu biznesa sākšanai, gan palīdzot piesaistīt publisko finansējumu. Inkubatora vadītājs saka, ka kopš viņu abu iepazīšanās brīža uzņēmums ir jūtami progresējis, lai gan joprojām esot vēl daudz darāmā. "Es pats jūtu progresu – kāds es biju tad, kad Salvis mūs uzrunāja, un kāds es esmu tagad," atzīst arī Valters.
Bet kā tad iemācīties būt uzņēmējam? "Galvenais ir močīt!" smejas jaunais vīrietis. Viņš zina, ka, ja nekļūdīsies, tad arī neiemācīsies. Atgādinu, ka kļūdas gan var arī daudz maksāt. Valters tam absolūti piekrīt un vēl piebilst, ka tagad darbam ir jāvelta ļoti daudz laika. No tā, protams, cieš ģimene, draugi, un arī ballītes izpaliek.
Tāpat sanāk darīt daudz lieku darbību, un arī prototipu veidošana prasa milzumu laika, un neviens īsti par to nemaksā. Piemēram, rāpuli bērniem ar īpašām vajadzībām Valters taisījis divus gadus, rēķinot, ka sācis to skolā kā kvalifikācijas darbu un tikai šogad jūtas pabeidzis. Turklāt vēl priekšā sarežģītā atbilstošās dokumentācijas sagatavošana.
Unikālais pašsaprotamajam
Tomēr šis jautājums rodas pats no sevis: vai tiešām var būt tā, ka Valtera radītais produkts ir tik unikāls? Bērni ar kustību traucējumiem taču sabiedrībā ir bijuši vienmēr, tomēr tirgus šajā virzienā līdz šim bijis ļoti švaks. "Palīgierīces, ko valsts atmaksā, ļoti daudzas nemaz neder, ir veci modeļi," skaidro Valters. Vismaz Kristiānam tās nav derējušas. Puikas stāvoklis arī bijis smags – ikdienu viņš pavadījis ratiņos, gultā, kādam rokās vai uz grīdas un apzinātas kustības nav varējis veikt. Tā, runājoties ar terapeitiem, Valters pamazām nonācis pie risinājuma, kas varētu līdzēt, un Kristiāns tiešām sāka kustēties uz priekšu.
"Viņš pats bija priecīgs, vecāki priecīgi. Man jau ar,protams, liels gandarījums, ka tas ir izdevies. Sākotnēji pašam, protams, bija šaubas, ka to varēs izdarīt," tagad atceras jaunais uzņēmējs.
Iepazīšanās ar Kristiānu Valteram vispār bijusi pirmā saskare ar šādu bērnu. Ikdienā jau mēs viņus uz ielas neredzam, viņš saka. Runājot ar terapeitiem, Valters arī sapratis, ka, lai sasniegtu kaut kādu progresu, jāstrādā ar bērnu teju 24 stundas diennaktī: "To dara tikai ap 30% vecāku, pārējie 70 procentu ir izdeguši, noguruši, aiziet nedēļā divas stundas uz terapiju, lai muskuļi neatrofētos, un tas ir viss." Turklāt no sarunām ar speciālistiem bijis skaidrs, ka visiem īpašajiem bērniem neder viens un tas pats palīgrīks. Ir vajadzīgi atšķirīgi modeļi, arī ārstēšana. Arī KK Original Design rāpulis sākotnēji tika radīts konkrēti Kristiānam, taču nu pēc dalības starptautiskā izstādē Valtera radītais prototips atzīts par tādu, kas balstās uz unikālu principu. Tiesa, lai pierādītu, ka rāpulim ir arī būtiska medicīniska iedarbība, vēl jāveic nopietni pētījumi. Taču arī šajā ziņā jau esot plāns – sadarboties ar Rīgas Stradiņa universitāti. Toties šobrīd galvenais Valtera darba novērtējums esot emocijas – gan īpašo bērnu, gan viņu vecāku.
Cik daudz bērnam ar tādu rīku jānodarbojas? Kristiāns sākotnēji Valtera rāpuli izmantojis 15 līdz 20 minūšu dienā. Nu jau stundu. Tagad ir arī progress, jo Kristiāns pats redz mērķi un tiecas pēc tā. KK Original Design palīgierīces arī atvieglojot vecāku dzīvi, ļaujot uz brīdi pievērsties citām lietām mājās, kaut vai pagatavot ēst. Līdzīgi ir ar citiem KK Original Design produktiem – tā dēvēto citronu un citrona šķēlēm, kas vairāk ir modelētas rāpošanai un līšanai.
Tagad KK Original Design mērķis ir radīt produktu līniju Soli pa solim, kas pakāpeniski pieceltu bērnu kājās. "Protams, es apzinos, ka reti kurš staigās. Piemēram, Kristiāns nekad jau vairs nestaigās," atzīst Valters. Šī skarbā patiesība noskaidrojusies sarunās ar terapeitiem – ja bērns līdz septiņiem gadiem nesāk staigāt, ļoti ticams, ka tas nenotiks arī pēc tam. Tāpēc tik ļoti svarīgi, lai vecākiem būtu iespējas atbalstīt savus bērnus līdz šim vecumam, un KK Original Design uzdevums arī ir nodrošināt palīgierīces, ar ko bērns var nodarboties mājās, ārpus rehabilitācijas centriem.
Tiesa, šādas palīgierīces nav lēts prieks. Tāpēc uzņēmumā radīta kampaņa Dāvini kustību prieku, kas mudina vecākus pieteikties palīgierīcēm, un tad KK Original Design mēģina atrast labvēļus, kas bērniem tās nopirktu. Pēdējos trijos mēnešos tā Latvijā palīdzēts jau sešiem bērniem.
Valtera radītie produkti pagaidām arī nav valsts kompensējamo palīgierīču sarakstā. Lai tajā nokļūtu, veicams apjomīgs darbs ar dokumentāciju. Valters gan esot tam gatavs un cer, ka nākamgad tas izdosies.
Gatavs radīt impēriju
No kādām kļūdām Valteram jāmācās? Dažādi ejot ar studentiem, kuri sākotnēji it kā ļoti vēlas palīdzēt, bet pēc tam pazūd. Ir sanācis pat tā, ka tiek sataisīti bukleti un vizītkartes ar jaunā censoņa vārdu un kontaktiem, bet pats students jau drīz vien izkūpējis tālēs zilajās. Tad nu stāv čupas ar nodrukātajiem bukletiem un vizītkartēm.
Taču lielākas naudas piesaistīšanā, dažādu projektu rakstīšanā Valteram palīdz jau minētais Kurzemes biznesa inkubators. Tā uzņēmums ticis pie pirmā Altum granta sociālajiem uzņēmumiem un arī pie Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atbalsta dalībai starptautiskās izstādēs.
Protams, Valteru dažreiz nomoka jautājums, vai pašam būt arī uzņēmējam ir tas, kas viņam vajadzīgs. Varētu taču savas idejas realizēt arī kāda cita vadībā, tad daudzas lietas, iespējams, būtu vieglākas. Tomēr viņš ir arī pārliecināts, ka tas, ka ir pašam savi instrumenti, sava vieta, piešķir uzņēmumam lielāku vērtību. Jaunajam uzņēmējam arī patīk sajūta, ka kaut kas ir paša radīts.
"Mans plāns bija radīt faktiski impēriju," viņš smejas. Taču jokus pie malas – Latvijā šādas lietas citi neražo, tāpēc varbūt tādai iecerei tik tiešām ir pamats. Tiesa, ja attīstīsies impēriskais ceļš un plāni par paplašināšanos realizēsies, iespējams, uzņēmums sadarbosies arī ar partneriem ārpus Latvijas, kas tad varētu ražot daļu no produktiem. Vēl arī Valteram gribas atvērt kaut ko līdzīgu rehabilitācijas centram vai īpašai trenažieru zālei, lai vecāki un bērni uzņēmuma radītās palīgierīces var izmēģināt.
Atbildot uz manu parasto jautājumu, ko jaunu par sevi viņš uzzinājis kopš uzņēmuma dibināšanas, Valters atklāj, ka, izrādās, viņš dažus arī iedvesmojot. Tāpat uzzinājis, ka attieksme pret bērniem ar īpašām vajadzībām ir dažāda. It kā jau šķiet, ka sabiedrība kļūst tolerantāka, un arī Valters bieži saskaras ar atbalstošu, palīdzošu attieksmi, taču vienlaikus gadās arī nesaprotamas situācijas. Piemēram, izteikumi, ka Valters gribot nopelnīt uz citu problēmām. Tiesa, kad viņš aprunājies ar Ilzi Durņevu, par kuras vadīto biedrību Dižvanagi un Baltijas Rehabilitācijas centru rakstīju pagājušajā numurā, uzzinājis, ka tā nav viņa problēma vien. Ja nu tu pēkšņi nopērc jaunu mašīnu, tas var būt pamats ļoti lielām aizdomām. "Man tas liekas absurds. Lai gan pamatā visi ir ļoti atsaucīgi," uzsver Valters. Līdzcilvēki gan sakot, ka bizness Valteru padarījis skarbāku, kas vairāk izpaužoties privātajā dzīvē – sanākot aizsvilties, ja termiņi spiež vai projekts jāpabeidz
Kāpēc tieši sociālā uzņēmējdarbība? Puisis atbild, ka viņam svarīga ir sabiedrības attieksme. Vēl, protams, saistošas ir visas iespējas, atvieglojumi, arī tā pati iespēja tikt pie Altum granta nav bijusi mazsvarīga. Taču arī jau pats uzņēmuma mērķis – radīt palīgierīces bērniem ar kustību traucējumiem – perfekti atbildis sociālās uzņēmējdarbības principiem.
Vislielākais klupšanas akmens jaunajam uzņēmējam esot pārdošana. Tāpēc viņš priecājas, ka tagad ir pieejams arī studentu inovāciju grants, kas nozīmē, ka četri jaunieši nāks palīgā. Līdz šim uzņēmums pārdevis ap sešdesmit produktiem, un šobrīd vislielākais izaicinājums ir dokumentācijas sakārtošana, lai ražojumi iegūtu vajadzīgos sertifikātus.
Uzņēmuma darbības mērogu Valters nākotnē gribētu paplašināt. Jau šobrīd ir iestrādes sadarbībai ar izplatītājiem Austrālijā, Vācijā, Norvēģijā. Tāpat ar laiku būtu jāmeklē plašākas telpas, vairāk darbinieku, nepieciešami pašiem savi terapeiti, apmācības un sava terapijas zāle. Vēl plašāk skatoties, Valters cer, ka ar laiku izdosies mainīt sabiedrības attieksmi pret bērniem ar īpašām vajadzībām.