"Reindžeri" un satīriķi pie varas

Aktieru iesaistīšanās politikā nav nekāds retums vai pārsteigums, un Ukrainas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā tikko kā pārliecinoši uzvarējušais komiķis Volodimirs Zelenskis nepavisam nav vienīgais šī mākslas žanra pārstāvis, kas sasniedzis ievērojamas politiskās virsotnes. Atsevišķi entuziasti viņu salīdzina ar ASV prezidentu Ronaldu Reiganu, kurš savas karjeras pirmsākumos bija aktieris. Taču, šķiet, precīzāki būtu salīdzinājumi vēl ar citiem politiķiem.


Kinoaktieru apsolītā zeme

Kā pats zināmākais piemērs tradicionāli tiek minēts ASV 40. prezidents Ronalds Reigans. Šeit gan jāpiebilst, ka Reigans savu karjeru nesāka kā aktieris, bet gan kā sporta sacensību komentētājs dažādās radiostacijās un pirmo popularitāti iemantoja tieši šādā statusā, jo viņam bija patīkams balss tembrs un savdabīga, tikai viņam raksturīga komentēšanas maniere. 

Pateicoties šīm īpašībām, Reiganu sāka aicināt arī par dažādu pasākumu vadītāju, viņš tika ievērots un uzaicināts uz Holivudu. Pirmoreiz uz ekrāna nākamais ASV prezidents parādījās 26 gadu vecumā, bet pavisam ir piedalījies gandrīz 70 filmās, tostarp vienreiz pretendējis arī uz Amerikas Kinoakadēmijas balvu jeb Oskaru. Balvu Reigans gan nesaņēma, taču lomas kino padarīja viņu populāru visā ASV, kā arī ļāva nopelnīt savu zvaigzni Holivudas Slavas alejā.

Tajā pašā laikā bez teātra (kas ievērojami palīdzēja viņam Holivudā) Reigans, vēl mācoties koledžā, bija aizrāvies arī ar politiku un pats sev izvirzījis mērķi sasniegt tajā iespējami augstākas virsotnes.

Visa pārējā viņa karjera bija lielā mērā pakārtota šī mērķa sasniegšanai, un Holivuda Reiganam bija tikai iespēja palielināt savu popularitāti, kā arī nodibināt nepieciešamos sakarus.

Viņš aktīvi iesaistījās politikā jau aktiera karjeras laikā, tāpēc Reigana ievēlēšana par Kalifornijas gubernatoru 1967. gadā vismaz Kalifornijā nebija pārsteigums, jo tur viņu zināja vienlaikus gan kā aktieri, gan kā politisko aktīvistu. Uz ASV prezidenta posteni vispirms 1976. gadā, kad viņam neizdevās iegūt republikāņu nomināciju, bet pēc tam sev veiksmīgajā 1980. gadā Reigans kandidēja jau nobrieduša augsta līmeņa politiķa statusā. 

40. ASV prezidentam bija skaidras politiskās un ekonomiskās programmas, sava komanda, kā arī profesionāla spēja vienkārši un saprotami izklāstīt domas. Tas viss kopā padarīja viņu par vienu no visveiksmīgākajiem un vispopulārākajiem prezidentiem ASV vēsturē.

Cits šāda veida veiksmes stāsts ir grāvējfilmu zvaigznes Arnolda Švarcenegera politiskā karjera. Politikā Austrijā dzimušais aktieris iesaistījās 1990. gadā, kad kļuva par prezidenta Džordža Buša vecākā padomnieku fiziskās kultūras un sporta jautājumos. Atšķirībā no Reigana Švarcenegers par politiķa karjeru gan sākotnēji nedomāja, taču popularitāte, apgrozīšanās politiskajā elitē, kā arī laulības ar Meraiju Šraiveri – slavenā Kenediju klana pārstāvi – lika aktierim pārdomāt. 2003. gadā viņš izvirzīja savu kandidatūru uz Kalifornijas pavalsts gubernatora posteni no republikāņu rindām un uzvarēja vēlēšanās ar 48,6% vēlētāju atbalstu. 

Viens no galvenajiem viņa priekšvēlēšanu kampaņas lozungiem bija solījums nezagt. 

Korupcijas skandālu regulāri tricinātajā pavalstī tas bija nopietns arguments, it īpaši no tāda cilvēka mutes, kurš Holivudā nopelnījis vairāk par miljardu ASV dolāru.

Švarcenegers nāca pie varas Kalifornijai ekonomiski grūtā laikā posmā – pavalsts bija ieslīgusi milzīgos parādos, un tās ekonomika atradās nopietnā krīzē. Švarcenegera vadībā problēmas izdevās ja arī ne novērst pilnībā, tad ievērojami mazināt. Aktieris tāpēc kļuva ārkārtīgi populārs, un 2006. gadā par viņu nobalsoja jau 55,9% vēlētāju – pavalstī, kurā vienmēr ir dominējuši demokrāti. Tobrīd izskanēja arī viedoklis, ka, gadījumā ja Švarcenegers varētu kandidēt uz ASV prezidenta amatu (tas ir iespējams tikai ar nosacījumu, ka pretendents ir dzimis ASV un dzimšanas brīdī bijis ASV pilsonis), viņš 2008. gadā nešaubīgi kļūtu par ASV prezidentu. Tiesa, drīz pēc tam aktiera popularitāte sāka kristies – oponenti regulāri pārmeta viņam netolerantus izteikumus, ar kādiem Švarcenegers neskopojās. Tāpat sāka "atmaksāties" viņa centieni balansēt starp republikāņu un demokrātu prasībām – rezultātā nebija apmierinātas abas puses. Švarcenegers, piemēram, bija kategoriski pret viendzimuma laulībām, taču tajā pašā laikā atļāva abortus un cilmes šūnu pētījumus, kļuva slavens ar savu atbalstu zaļajai enerģētikai, kā arī pieņēma vēl daudzus pretrunīgus lēmumus. Trešo reizi uz gubernatora posteni aktieris nekandidēja un atkal pievērsās biznesam un aktiera karjerai, lai gan nav izslēdzis iespēju, ka varētu vēlreiz atgriezties arī politikā.

Līdztekus Reiganam un Švarcenegeram ASV ir vēl vairāki aktieri, kas iesaistījušies politikā. Arī Klints Īstvuds, kurš tāpat kā abi iepriekš minētie ir republikānis, kādu brīdi ieņēmis nelielas Kalifornijas pilsētiņas Karmelas mēra posteni. (Šajā laikā Īstvuds kļuva slavens ar to, ka atcēla Karmelā pastāvošu senu aizliegumu… ēst saldējumu uz ielas.) Aktieris gan politiku nekad nav grasījies padarīt par savu pamatnodarbi, taču tas nav traucējis viņam iesaistīties dažādās partijas aktivitātēs. Tādējādi viņš gan iemantojis arī šaubīgu slavu, pateicoties saviem skarbajiem izteikumiem – bieži vien pat skarbākiem nekā savās kinolomās.