Trešajam tēvadēlam gadiņš

Krišjāņa Kariņa valdība pēc ilgām pēcvēlēšanu mokām Saeimā tika apstiprināta pērnā gada 23. janvārī. Tolaik SestDienai ekspolitiķis Aldis Kušķis, kurš kopā ar Kariņu bija ienācis politikā, jauno premjeru raksturoja kā labradoru un uzsvēra: viņš nebūs kā buldogs vai mastifs, vai kāds cits no tiem suņiem, kuri spēcīgi iekožas savā medījumā. Taču ne velti tieši labradors mūsdienās ir viena no vispopulārākajām suņu šķirnēm – draudzīgs, patīk bērniem un ir šķietami nekaitīgs... 

Kā izrādījās? Valdība, kurai (kā jau tas bieži gadās) nelabvēļi prognozēja īsu mūžu, joprojām pastāv. Laikam tas liecina, ka labradors apvienot baru tiešām ir spējis arī šajā gadījumā. 

Kariņš arī tagad, pēc Ministru prezidenta krēslā pavadīta gada, tiek raksturots kā labdabīgs un ieinteresēts, lai gan esot arī sarkanās līnijas, kuras pārkāpt neesot ieteicams. Un, lai gan valdība ar salīdzinājumā lielāku to veidojošo partiju skaitu un netipiski mazu premjera partijas balsu daudzumu Saeimā nozīmē, ka premjeram ir daudz vairāk jāsamierinās ar koalīcijas partneru iegribām un jāpaļaujas, ka ministri paši saprot, ko dara, zinātāji stāsta: ir situācijas, kad mierīgais labradors pārvēršas par niknu sargsuni. Nu, piemēram, ja kaut kas it kā esot apsolīts viesiem Atlantijas okeāna otrā pusē, bet netiek pildīts. 

Latviski nepopulāra 

Lai gan Kariņa vadītā valdība līdzīgi kā citas ir tipiski latviski nepopulāra, tai šī gada maijā un vasaras mēnešos izdevās pat sasniegt zināmu labvēlību sabiedrības acīs – tās nepopularitātes reitings svārstījās tikai no mīnus 25 līdz mīnus 27 punktiem, kas salīdzinājumā nepavisam nav slikti. Septembrī gan viss jau atkal bija atgriezies zem mīnus 30 punktu vērtējuma, tomēr līdz Ivara Godmaņa valdības mīnus 77 punktiem vēl ir krietni tālu, kur krist. 

Taču, kā SestDienai skaidro sociologs Arnis Kaktiņš, šobrīd tikai 22% sabiedrības pauž atbalstu valdībai iepretim tiem vairāk nekā 70% iedzīvotāju, kas ar valdības darbu nav apmierināti. "Tātad uz katru, kas atbalsta, ir vairāk nekā trīs, kas neatbalsta. Tas norāda uz salīdzinoši lielu neapmierinātību. Bet viss ir relatīvi. Pastāvīga neapmierinātība ir dabisks Latvijas stāvoklis. Salīdzinoši [Laimdotas] Straujumas valdība tika vērtēta labāk,"atgādina Kaktiņš. 

Kariņa valdības reitingi samazinājās laikā, kad sākās diskusijas par budžetu, un ticams, ka tos ietekmēja ņemšanās ap ārstu algām. Un galu galā – budžeta pieņemšana jau sāpes un vilšanos allaž rada visos, kas cerēja uz kaut ko vairāk. Vēl arī Kaktiņš norāda, ka, iespējams, neapmierinātību palielinājis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) lēmums par Rīgas domes atlaišanu. Pētnieks atgādina, ka, lai arī piekrišana pašreiz ievēlētajai pārstāvniecībai galvaspilsētā samazinās, atbalstītāju tai – atšķirībā no valdības – joprojām esot vairāk nekā neapmierināto. "Nav tā, ka šie apmierinātie aplaudēs par valdības lēmumu atlaist Rīgas domi," saka Kaktiņš. 
 

Akcents uz vidi 

Vērtējot valdības pirmā gada rezultātus, Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš vispirms uzsver, ka tas vērtējams kā atšķirīgs politikas veidošanas laikmets. "Atsevišķu ietekmīgu indivīdu nesamērīgā ietekme uz lēmumiem ir krietni samazinājusies," uzsver Strautiņš un kā visbūtiskāko šīs valdības panākumu min reģionālās reformas virzību. "Ir ļoti ticami, ka šogad tiks pieņemts lēmums par to, ka nākotnē Latvijā būs 40 pašvaldības," prognozē ekonomists. Tāpat, pēc viņa vērtējuma, būtiskas pārmaiņas notikušas arī vides politikā. Galu galā beidzot ir pieņemts lēmums par depozīta sistēmu. 

Zinātāji gan te vērš uzmanību uz to, ka teju mūžīgi procesā esošo likumprojektu pieņemt beidzot palīdzējušas ne tik ļoti rūpes par vidi un draudi no Eiropas, cik viena atkritumu oligarha vēlme ieriebt citam atkritumu oligarham. "Ir pieņemti arī drosmīgi lēmumi par virzību uz klimata neitralitāti, te gan būs uzmanīgi jāsabalansē vides un ekonomikas politikas mērķi," no sava vērtējuma tomēr neatkāpjas Strautiņš.