Nesakārtotās likumdošanas dēļ velosipēdisti nekad tā īsti nav bijuši integrēti Latvijas kopējā transporta un gājēju plūsmā un dzīvojuši paši savu dzīvi, vairāk vadoties no izjūtām. Un, kā jau tādās reizēs mēdz notikt, gadījies ir visādi. Teju katrs, kurš kaut reizi izbraucis ar velosipēdu, varēs pastāstīt stāstu par satrakojušos gājēju, kurš viņu brutāli pagrūž, vai autobraucēju, kurš mēģina nospiest no ceļa. Tāpat ir neskaitāmi stāsti par agresīviem velosipēdistiem, kuri ne tikai fiziski apdraud un traumē gājējus, bet arī rupji pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus uz braucamās daļas, tādējādi izraisot ne tikai avārijas situācijas, bet arī avārijas.
Situācija nedaudz uzlabojās, kad Rīgā sāka parādīties velojoslas (kuras kā ceļu infrastruktūras sastāvdaļa noteikumos beidzot definētas tikai tagad). Tomēr tās bija un joprojām ir fragmentāras un nepārdomātas, turklāt laiski gājēji uz tām kļuvuši par neatņemamu dzīves sastāvdaļu. Šajā situācijā bija visai skaidrs, ka kaut kam ir jāmainās, un lielas cerības tika saistītas ar gaidāmajām izmaiņām ceļu satiksmes noteikumus. Nu izmaiņas ir pieņemtas, un, lai gan atbildīgās institūcijas nebeidz tās slavēt, galvenie iesaistītie — velosipēdisti — skandina trauksmes zvanus un norāda, ka tās nevis risinās problēmu, bet, tieši otrādi, radīs haosu satiksmē.
"Jaunajos noteikumos īpaša uzmanība pievērsta mazaizsargātajiem ceļu satiksmes dalībniekiem — gājējiem, velosipēdistiem, mopēdistiem, jo tieši šī kategorija veido lielāko bojāgājušo un ievainoto skaitu jeb teju pusi no visiem negadījumos iesaistītajiem. Vēl viens no jauno noteikumu mērķiem ir veicināt dažādu satiksmes dalībnieku savstarpēju līdzāspastāvēšanu. Esošie ceļu satiksmes noteikumi tika apstiprināti salīdzinoši sen, pirms vairāk nekā desmit gadiem. Izmaiņas bija nepieciešamas, jo ceļu satiksme attīstās. Piemēram, braukšana ar velosipēdu tolaik bija salīdzinoši nepopulāra. Tāpat attīstījusies jauna satiksmes infrastruktūra, kuras izmantošanai nepieciešams atbilstošs regulējums," Sestdienai stāsta Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāve Agnese Korbe. Viņa arī noliedz, ka jaunais dokuments būtu tikai starpposms pirms vērienīgākām izmaiņām, un uzsver, ka faktiski ikvienā normatīvajā aktā ik pa laikam tiek veikti grozījumi atbilstoši tam, kā attīstās konkrētā joma, tehnoloģijas, iespējas un apstākļi. Būtiski, lai regulējums un «spēles noteikumi», kas ietverti ikvienā normatīvajā aktā, atbilstu ne tikai burtam, bet arī laikmeta garam, lai tie būtu saskaņā ar pārējiem normatīvajiem aktiem.
Latvijas Riteņbraucēju apvienības (LRA) valdes loceklis un portāla www.veloriga.lv galvenais redaktors Romāns Meļņiks par jaunajiem noteikumiem izsakās daudz skarbāk. Viņš uzsver, ka grozījumu izstrādes laikā LRA iesniegusi veselu virkni priekšlikumu, taču neviens no tiem nav ņemts vērā. Vēl vairāk ― Meļņiks norāda, ka jaunpieņemtajā kārtībā sarakstīts diezgan daudz muļķību. "Visskaļākā muļķība, protams, ir tā, ka ne tikai riteņbraucējam, bet arī velosipēdam ir jāvelk veste. Konkrētā iestrādātā norma paredz, ka diennakts tumšajā laikā velosipēdistam un velosipēdam jābūt tērptam atstarojošā vestē vai apģērbā. Ir vesela virkne normu, kas ir pretrunā tam, ko tagad publiski deklarē. Piemēram, ka velosipēdisti vairs nevarēs braukt pa ietvi un viņiem būs jāpārvietojas pa braucamo daļu. Tas neatbilst patiesībai, noteikumos nav tāda punkta. Turklāt, ja mēs paskatāmies uz reālo situāciju, pilsētas centrā riteņbraucējs nemaz nevar braukt pa braucamo daļu, viņam ir jābrauc pa ietvi ― jo ir daudz situāciju, kur likums tagad noteikts, ka, atrodoties uz ielas, viņš nevarēs veikt manevrus."
Arī Korbe apstiprina, ka bērni, kas jaunāki par divpadsmit gadiem, un velosipēdu vadītāji, kas tos pavada, drīkst braukt pa ietvi jebkurā gadījumā. Savukārt pārējie var paši izlemt ― braukt vai nebraukt pa ietvi. "Piemēram, riteņbraucējs var pārvietoties pa ietvi, ja braukšana pa brauktuvi, ņemot vērā ceļu satiksmes intensitāti, ceļa un meteoroloģiskos apstākļus, nav iespējama, ir apgrūtināta vai bīstama. Taču viennozīmīgi gājējiem uz ietves ir priekšroka, un velosipēda vadītājiem jāizvēlas tāds braukšanas ātrums, lai gājēji netiktu apdraudēti vai traucēti," saka Korbe.
Visu rakstu par jauno satiksmes noteikumu ietekmi uz riteņbraucēju drošību lasiet žurnāla Sestdiena 12.jūnija numurā!