Ilgtspējas kontekstā nozīmīgs jautājums saistībā ar Covid-19 pandēmijas izraisīto ekonomisko krīzi ir par Latvenergo nozīmi tautsaimniecības stabilitātē un atkopšanās periodā pēc krīzes. Kā pats vērtējat uzņēmuma stratēģisko nozīmi tieši šajā laikā?
Ļoti labi apzinos, ka sekmīgs mūsu darbs ir daudzu jo daudzu sabiedrības funkcionēšanai nepieciešamo procesu pamatā, tādēļ ārkārtējās situācijas laikā esam centušies daudzus ierastus uzdevumus veikt pēc principa "dubults neplīst".
Par ilgtspēju varam runāt ļoti dažādos kontekstos, tostarp par valsts ilgtspēju, tautas ilgtspēju, tautsaimniecības ilgtspēju. Aktuālā situācija ir tāda, ka Latvenergo kā energoapgādes uzņēmums ar praktisku piemēru rāda, ka ir gatavs šādām situācijām, kad uzņēmuma pārvaldība jāīsteno ar attālinātām un digitālām metodēm. Ja paskatāmies pagātnē, visas pasaules digitalizācija ir notikusi uz brīvprātības pamatiem – tās aizsākumi bijuši ļoti individuāli, pamazām attīstījušies, tostarp visa veida programmatūras, skaitļošanas iekārtas.
Pasaules līmeņa koncernos jebkuras jaunas programmatūras ieviešana ir ļoti kapitālietilpīga, dārga. Tā aptver tūkstošiem darbinieku apmācību, programmatūras izstrādes un ieviešanas process nereti ilgst daudzus gadus, taču tie uzņēmumi, kuri dažādas sistēmas nevis maina un modernizē, bet ievieš pilnīgi no jauna, savā ziņā ir izdevīgākā situācijā, jo viņi var investēt jaunā, modernā programmatūrā, kamēr vecākie uzņēmumi jau bija ieguldījuši iepriekšējo paaudžu tehnoloģijās un sistēmu modernizācija nereti izmaksā daudz vairāk. Šobrīd Latvijas lielākie uzņēmumi digitalizācijas ērā darbojas jau 25–30 gadu, un, kad nepieciešams fiziski attālināts darbs, Covid-19 krīzē digitālais nodrošinājums pozitīvā nozīmē izpaužas pilnā mērā.
Kā uz šā fona izskatās Latvenergo? Vai uzņēmuma sistēmas ir pietiekami modernas, lai spētu nodrošināt stabilu un drošu darbību gan koncerna uzņēmumiem, gan arī klientiem?
Latvenergo jau ilgstoši ir ieviesis modernās tehnoloģijas ikdienas darbā. Šodien katram darbiniekam, kam tas nepieciešams ikdienas procesu īstenošanai, lietošanā ir portatīvais dators, līdz ar to jau ilgstoši esam elastīgi mobilitātes ziņā – tā tas bija gan pirms Covid krīzes, gan arī šobrīd –, ikvienam atbilstoši darba specifikai ir nodrošināta iespēja arī attālināti lietot kolektīvās informācijas sistēmas un datu bāzes.
Tieši laikā, kad apkopojām mūsu pagājušā gada darbības rezultātus, pasaulē arvien straujāk izplatījās Covid-19. Kļuva skaidrs, ka mūs skārusi jauna, citāda ekonomiskā krīze, kas vīrusa apdraudējuma dēļ paralizējusi virkni uzņēmējdarbības jomu, kādēļ 2020. gadā ekonomiku un arī tieši enerģētikas nozari sagaida nopietni pārbaudījumi. Šobrīd, kad, jācer, grūtākais posms ir aiz muguras, esmu gandarīts, ka Latvenergo koncerns atbildīgi nodrošinājis visai ekonomikai tik nozīmīgos pakalpojumus arī laika posmā, kurā netrūkst smagu izaicinājumu. Bez elektroenerģijas piegādes ekonomika nevis sabremzētos, bet apstātos pavisam. Nepārtraukta elektroapgāde ļauj strādāt mediķiem un citiem atbildīgajiem dienestiem, turpināt savu darbu uzņēmumiem, mācīties skolēniem un attālināti strādāt viņu vecākiem.
Kādi ir aktuālākie Latvenergo tuvāko gadu plāni, projekti?
Turpinām ģenerējošo iekārtu rekonstrukciju, un Daugavas hidroelektrostacijās (HES) no 23 agregātiem vēl jārekonstruē pieci: Pļaviņu HES – viens, Ķeguma un Rīgas HES – pa diviem.
Ja var izteikties liriski, projekti un plāni ir no mazākā līdz grandiozam jeb mūsu gadījumā to amplitūda ir no maza zivs ikra līdz pamatīgām inženiertehniskām būvēm. Ik pavasari un vasaras sākumā, tātad šobrīd, mūsu kolektīvs seko līdzi kaut kam, kas nav elektrības ražošana, – tā ir zivju resursu atjaunošanas programma, veidojam gan mākslīgās nārsta ligzdas, gan uzņēmums ik gadu iegulda vairāk nekā miljonu eiro zivju mazuļu ielaišanā. Vides, atjaunīgās enerģijas projekti ir mūsu dienaskārtība un nākotne, šajā ziņā mūsu stratēģija saskan ar Eiropas Savienības (ES) ambiciozo Zaļo kursu, kam esam pievienojušies arī mēs. Šobrīd mūsu uzmanības lokā ir ne vien potenciālo jauno enerģijas ražošanas projektu attīstība, bet arī iekārtu modernizācija, lai iegūtu izmešu samazinājumu enerģijas ražošanas procesā mūsu TEC-1 un kvalitatīvi jaunu kurināmā izmantošanas efektivitātes līmeni ražotnē TEC-2.
Rudenī nodosim ekspluatācijā siltuma akumulācijas iekārtu, kas dos iespēju siltumu un elektrību pārdot separātos laika nogriežņos jeb siltumu pārdot tad, kad ir pieprasījums, ne tikai tieši ražošanas brīdī.
Tirdzniecībā kā ļoti perspektīvu vērtējam Lietuvas tirgu, kurā vienīgajā no Baltijas valstīm līdz šim mājsaimniecību klienti elektroenerģiju pirka pēc regulētas cenas. Lietuvā ilgstoši esam līdera pozīcijā juridisko personu segmentā, un pēc mājsaimniecību tirgus atvēršanas mēneša laikā jau noslēgti 500 pirmie līgumi. Tas ir loģisks Baltijas valstu enerģijas tirgu liberalizācijas noslēgums, un mēs esam vienīgie, kas pārstāvēti visos tā segmentos visās valstīs. Tas ir pamats, lai skatītos arvien tālāk – jaunos tirgos un darbības virzienos. Arī tirdzniecība var būt zaļa, un mēs attīstām virkni produktu, kas saistīti ar elektroenerģijas patēriņu, izmantojot to atbildīgi: saules paneļus, elektromobilitāti, viedo māju un energoefektivitātes pakalpojumus.
Kādi bija Latvenergo pagājušā gada rezultāti? Un kādus tos prognozējat šogad?
Aizvadītais gads ir bijis lielisks cēliens Latvenergo koncerna darbībā, jo uzņēmuma 80 gadus esam atzīmējuši gan ar izciliem rezultātiem enerģijas ražošanā, gan ar jaunām un radošām iniciatīvām, ko var raksturot vienā vārdā – izrāviens. Tas ir izrāviens jaunās jomās, jaunos pakalpojumos un tirgos: elektromobilitātē, dabasgāzes, saules paneļu un ar elektrību saistītu produktu tirdzniecībā. 2019. gads ne tikai Latvenergo koncernā, bet arī enerģētikas nozarē Eiropā kopumā tika aizvadīts klimata pārmaiņu sagādāto izaicinājumu gaismā. Arī mūsu klienti kļūst par zaļās enerģijas ražotājiem – divu gadu laikā esam kļuvuši par vienu no Baltijā pamanāmākajiem saules paneļu tirgotājiem. Pagājušajā gadā ļoti nozīmīgs notikums bija Latvenergo koncerna ienākšana dabasgāzes tirgū Latvijas mājsaimniecību segmentā, aizvadītajā gadā noslēdzām divreiz vairāk līgumu, nekā plānots. Mūsu termoelektrostacijas (TEC) otro gadu pēc kārtas ir uzstādījušas jaunu elektroenerģijas ražošanas rekordu. Turklāt tas ir izdarīts, saražojot vairāk elektroenerģijas, bet nepalielinot oglekļa dioksīda izmešu daudzumu.
Visu interviju lasiet žurnāla SestDiena 12. - 18. jūnija numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
jānis